Latvijas Radio un LTV varētu saglabāt vēsturiskos zīmolvārdus; Zūzena ceļ trauksmi
Saeima ceturtdien, 15. oktobrī, konceptuāli atbalstīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu virzīto priekšlikumu saglabāt Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas (LTV) vēsturiskos zīmolus. Savukārt Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) valdes priekšsēdētāja Baiba Zūzena ceļ trauksmi, norādot, ka likuma grozījumi faktiski aptur vienota sabiedriskā medija izveidi.
Saeimas vairākums pirmajā lasījumā atbalstīja ZZS deputātu sagatavotos un steidzamībā virzītos grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, kas paredz – LSM nodrošina, ka nosaukumi "Latvijas Radio" un "Latvijas Televīzija" tiek saglabāti un lietoti visās sabiedriskā medija programmās, informatīvajos resursos, digitālajās platformās un ārējā komunikācijā.
"Latvijas Radio darbojas kopš 1925. gada, bet LTV – kopš 1954. gada. Abu sabiedrisko mediju nosaukumi, simbolika, reputācija, redakcionālais mantojums, profesionālās tradīcijas un sabiedriskā atpazīstamība ilgstošā laikā ir kļuvušas par nozīmīgu Latvijas demokrātiskās informācijas telpas, kultūrtelpas un sabiedrības uzticēšanās elementu," teikts likuma izmaiņu anotācijā.
Saeima likuma izmaiņas pirmajā lasījumā pieņēma teju vienbalsīgi – tās atbalstīja 86 deputāti, bet Arvils Ašeradens (JV) un Jānis Dinevičs (ZZS) nebalsoja.
Likuma izmaiņas galīgajā lasījumā plānots pieņemt nākamnedēļ.
Vienlaikus Zūzena viedokļrakstā norāda, ka likuma grozījumi faktiski aptur tālāku vienota LSM izveidi, nevis aizsargā Latvijas Radio un LTV vēsturiskos zīmolvārdus.
Viņa pauž, ka pēc LSM darbinieku iepriekš paustajām bažām par abiem zīmoliem notika četri sarunu forumi, kuru laikā ar visu struktūrvienību 52 darbinieku pārstāvjiem detalizēti izrunāja medija zīmola lietojumu. Tostarp arī to, kā var saglabāt un turpmāk izmantot Latvijas Radio un LTV zīmolvārdus.
"Panāktā vienošanās tika iestrādāta pilnveidotajā zīmola stratēģijā, ko 1. oktobrī zināšanai pieņēma Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP). Taču, neraugoties uz panākto vienošanos starp LSM valdi un darbiniekiem, Saeimā paātrinātā kārtībā tiek virzīti grozījumi, kas var būtiski mainīt ne tikai vēsturisko zīmolvārdu lietojumu, bet arī iesākto sabiedrisko mediju apvienošanas procesu," norāda LSM vadītāja.
Zūzena pauž, ka grozījumu likumā tvērums ir krietni plašāks nekā tikai vēsturisko nosaukumu Latvijas Radio un LTV saglabāšana. Viņa aicina nošķirt divus būtiskus jautājumus – vēsturisko zīmolvārdu saglabāšanu un normatīvajos aktos iekļauto sabiedriskā medija darbības regulēšanu.
Viņas ieskatā, pieņemot likuma grozījumus, LSM būs "jāiekapsulējas laikā vai pat jāatgriežas tuvākā vai tālākā pagātnē". Kā piemēru viņa min krievu valodas lietojumu sabiedriskajos medijos.
"Ja ir jāuztur nemainīga vēsturiskā redakcionālā struktūra, tad vai mums ir jāatjauno raidīšana krievu valodā, jo vēsturiski Latvijas Radio redakcionālajā struktūrā ir bijusi redakcija raidījumiem krievu valodā? Kā šis atbilstu Satversmes tiesas spriedumam par krievu valodas lietojumu sabiedriskajos medijos? Vai mums ir jālikvidē ļoti veiksmīgā Latgales redakcija, jo vēsturiski tādas nav bijis? Ja mums ir jāievēro nemainīga kanālu simbolika, tad kura gada "Panorāmas" logotips turpmāk ir jālieto?" raksta Zūzena.
Viņa uzskata, ka ar likuma grozījumiem patiesībā tiek apšaubīta pati sabiedrisko mediju apvienošanas būtība un likumdevēja sākotnējais mērķis -– izveidot vienotu, efektīvi pārvaldītu sabiedrisko mediju, kas spēj labāk izmantot resursus, attīsta digitālās platformas un veido vienotu informatīvo telpu, kas stiprina demokrātiju, latviešu valodu un cilvēku piederības sajūtu Latvijai.
