2024Ombuds nekonstatē redakcionālo vadlīniju pārkāpumus "Lsm.lv" rakstā
Sabiedrisko mediju ombuds Edmunds Apsalons nekonstatē sabiedrisko mediju redakcionālo vadlīniju pārkāpumus "Lsm.lv" rakstā ""Krieveļi" un "latišņa" sociālajos tīklos. Kāpēc par naida izraisīšanu nesoda?", liecina Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) mājaslapā publicētais atzinums.
|
SEPLP uzdod izstrādāt LSM.LV viedokļu žanra satura veidošanas politiku
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk - Padome), pēc iepazīšanās ar sabiedrisko mediju ombuda atzinumu un VSIA “Latvijas Televīzija” (turpmāk – LTV) valdes Padomei sniegto rakstisko skaidrojumu par 24. februāra Latvijas sabiedrisko mediju interneta portāla LSM.LV “Cūku komiksa” karikatūras publicēšanas apstākļiem, uzdod LTV izstrādāt redakcionālo politiku viedokļu žanra materiālu publikācijām, kā arī sniegt informāciju par atbildības gradāciju un atbildības pieprasīšanu par redakcionālo vadlīniju pārkāpumiem.
|
No amata SEPLP atkāpjas Upleja-Jegermane
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekle Sanita Upleja-Jegermane otrdien, 5. martā, iesniegusi padomei paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās.
|
SEPLP prasa ombudei vērtēt sabiedrisko mediju portālā publicēto "Cūku komiksu" par Ukrainu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) aicina ombudi Andu Rožukalni izvērtēt sabiedrisko mediju portālā "lsm.lv" Krievijas iebrukuma Ukrainā otrajā gadadienā publicēto "Cūku komiksu", liecina SEPLP ieraksts tviterī.
|
2023Sabiedrisko mediju ombuda profesionālās ētikas balvai nominēti astoņi žurnālistikas darbi un autori
Lai izceltu izcilu un augstiem profesionālās ētikas standartiem atbilstošu sabiedrisko mediju žurnālistikas sniegumu, šogad pirmo reizi tiks pasniegta sabiedrisko mediju ombuda Latvijas sabiedrisko mediju profesionālās ētikas balva. Tai nominēti astoņi darbi un autori, kuros žurnālistiem nācies risināt profesionālās ētikas dilemmas, atspoguļojot pretrunīgas un sarežģītas problēmas.
|
2022SEPLP prasa LTV un Latvijas Radio skaidrot nepārbaudītas informācijas izplatīšanu par personas nāvi
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (Padome) ceturtdien, 8.decembrī, ir pieprasījusi VSIA "Latvijas Televīzija" (Latvijas Televīzija) valdei un VSIA "Latvijas Radio" (Latvijas Radio) valdei sniegt paskaidrojumu par nepārbaudītas informācijas izplatīšanu par personas nāvi sabiedrisko mediju portālā "LSM.lv" un sociālo mediju profilā.
|
TV kanāls krieviski vai tulkots saturs no latviešu valodas – spriež par mediju mazākumtautībām
Koalīcijā joprojām nav vienprātības par to, kā stiprināt informatīvo telpu, un arī par to, kā labāk uzrunāt tos mazākumtautību skatītājus, kas līdz šim skatījušies bloķētos Kremļa propagandas kanālus. Par to lems īpaši izveidota komiteja.
|
2021NA vēlas mazāk krievu valodas sabiedrisko mediju mazākumtautību platformā.
Nacionālā apvienība (NA) ir vērusies pie Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) un Latvijas sabiedriskajiem medijiem (LSM), aicinot sabiedrisko mediju mazākumtautību platformā informāciju nodrošināt ne tikai krievu, bet arī citās mazākumtautību valodās.
|
2019NEPLP: Vajag 440 000 eiro, lai "lsm.lv" izveidotu platformu mazākumtautībām.
Nepieciešami gandrīz 440 000 eiro, lai "lsm.lv" izveidotu iecerēto jauno multimediju platformu mazākumtautību auditorijai krievu valodā, šodien Saeimas Stratēģiskās komunikācijas apakškomisijas sēdē norādīja Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes locekle Aurēlija Ieva Druviete.
|
Atrasts risinājums LR4 un 'lsm.lv' angļu un krievu valodas versiju darbības turpināšanai, atklāj Kariņš.
Koalīcija ir atradusi risinājumu, lai turpinātu Latvijas Radio 4 (LR4) un "lsm.lv" angļu un krievu valodas versiju darbība, šodien pēc valdību veidojošo partiju 2019. gada budžetam veltītās ārkārtas sanāksmes žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
|
2016Apstiprina LTV un LR gada pārskatus
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 26. maija sēdē apstiprināja VSIA "Latvijas Televīzija" (LTV) un VSIA "Latvijas Radio" (LR) 2015. gada pārskatus. Abiem sabiedriskajiem medijiem 2015. gadā ir izdevies izpildīt tiem izvirzītos uzdevumus, kas skar auditorijas sasniegšanu un apmierinātību ar LTV un LR veidoto saturu.
|
Informācija par NEPLP sēdi 11. februārī
LSM.lv pārvaldi īstenos LTV
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 11. februāra sēdē apstiprināja VSIA ´Latvijas Televīzija¡ (LTV) un VSIA ´Latvijas Radio¡ (LR) valdes vienošanos, kas paredz, ka LTV un LR vienotā ziņu portāla LSM.lv administratīvo un finanšu pārvaldi īsteno LTV.
|
Apstiprina sabiedrisko pasūtījumu LTV, LR un LSM.lv
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 28. janvāra sēdē apstiprināja sabiedriskā pasūtījuma daļu, ko 2016. gadā īstenos valsts SIA ´Latvijas Televīzija¡ (LTV), valsts SIA ´Latvijas Radio¡ (LR), kā arī sabiedrisko mediju portāls LSM.lv.
|
2014NEPLP apstiprina 2015.gada sabiedrisko pasūtījumu LTV un LR.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sēdē 11.decembrī apstiprināja sabiedrisko pasūtījumu, ko 2015.gadā īstenos SIA ´Latvijas Televīzija¡ (LTV) un valsts SIA ´Latvijas Radio¡ (LR). Sabiedriskā pasūtījuma gada plāni jau tuvākajā laikā būs pieejami NEPLP mājas lapā Neplpadome.lv.
|
NEPLP iniciatīva valdības deklarācijai: Latvijas Sabiedriskā medija izveide.
Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta deklarācijā bija (un, cerams, – paliks) sadaļa ´Kvalitatīvas, demokrātiskas informatīvās telpas veidošana¡. Tās ietvaros bija iecerēts ´aktualizēt diskusiju¡ par sabiedrisko mediju attīstību un radīt labvēlīgus apstākļus sabiedrisko mediju attīstībai. Apzinoties apvienota sabiedriskā medija (Latvijas Televīzija (LTV) + Latvijas Radio (LR) + interneta platforma) potenciālu, iepriekšējās valdības faktiski ir atbalstījušas lielāko un vajadzīgāko reformu Latvijas elektronisko mediju tirgū – vienota sabiedriskā medija izveidi. Tas ir loģisks solis, ko jau spēruši abi mūsu kaimiņi – lietuvieši un igauņi, tomēr Latvijā reforma ir pamatīgi iestrēgusi.
|
Dimants: nevarēja nereaģēt, kad sākās karš un Krievijas propaganda pārgāja citā kvalitātē.
Par skābekļa piegriešanu Krievijas televīzijas kanāliem, par to, vai Gints Grūbe ir vai nav interešu konfliktā, par to, kas ir vienotais sabiedriskais medijs, un citām aktuālām lietām šī Neatkarīgās intervija ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju Aināru Dimantu.
|
Par LTV un LR interneta platformu direktoru izvēlēts Voldemārs Oliņš.
No ceturtdienas Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) interneta platformu direktora amatā stāsies Voldemārs Oliņš.
|
Ainārs Dimants piedalās EDSO konferencē par sabiedrisko mediju veidošanu.
Pēc Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāves mediju brīvības jautājumos Dunjas Mijatovičas uzaicinājuma Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ainārs Dimants kā EDSO eksperts piedalījies starptautiskā konferencē, kas veltīta sabiedrisko televīziju veidošanas labākajai praksei. Konference, kas no 22. līdz 23. maijam notika Kirgizstānas galvaspilsētā Biškekā, vienkopus pulcēja mediju ekspertus un mediju politikas veidotājus no Baltijas valstīm un Centrālāzijas reģiona, ieskaitot Mongoliju.
|
Imants Burvis: Jaunais sabiedriskais medijs jāveido ar tīrām rokām.
LR pilsoņa Imanta Burvja vēstule LR Valsts prezidentam A.Bērziņam un LR Saeimas priekšsēdētajai S.Āboltiņai.
Globalizācijas apstākļos notiekošais THE HUNTER GAME jeb aukstais karš starp Rietumiem un Austrumiem šobrīd notiek informatīvā kara apstākļos.
|
Aicinājums atbalstīt Latvijas Sabiedriskā medija tapšanu.
Kopš 2014. gada februāra, vērojot notikumus Ukrainā, esam sapratuši, cik apdraudēti patiesībā esam. Mērķtiecīgs informatīvais karš sašķeltu sabiedrību ātri var polarizēt līdz etniskam naidam – vienai no bīstamākajām parādībām ikvienas valsts, nācijas pastāvēšanai. Latvijai ir tikai viena iespēja augt – esot demokrātiskai, Satversmes valstij un vienotai sabiedrībai, kurā jautājums par mūsu valsts pamatvērtību ir atbildams īsi un konkrēti: "Tā ir mūsu kopīga zeme, mūsu bērnu nākotne." Šodien ne visi Latvijas iedzīvotāji jūtas piederīgi mūsu zemei; šīm šaubām topot dziļākām, tās izmanto mūsu austrumu kaimiņš. Kamēr Latvija nav vienota, tā vienmēr ir un paliks viegls mērķis.
|
