Asociācija: lai stiprinātu cīņu ar propagandu, jāpalielina sabiedrisko mediju finansējums
Latvijas Raidorganizāciju asociācijas (LRA) valde vēlas finansējuma palielināšanu sabiedriskajiem medijiem, lai Latvija veiksmīgāk varētu pretoties propagandai, zināja asociācijā.
«Latvijas Raidorganizāciju asociācijas valde aicina Ministru kabinetu pieņemt Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016. - 2020.gadam un nevilcināties ar centrālo reformu drosmīgu īstenošanu - reformēt Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) un mediju sektora uzraudzību, izbeigt uzņēmējdarbības vides, vienlīdzīgas konkurences un reklāmas tirgus kropļošanu, un, sabiedriskajiem medijiem izejot no reklāmas tirgus, nostiprināt patiesu sabiedrisko mediju neatkarību,» teikts LRA paziņojumā.
Asociācija uzskata, ka ģeopolitiskā situācija prasa drosmīgāk un sistēmiskāk celt Latvijas informatīvās telpas noturīgumu pret ārējām nelabvēlīgām ietekmēm. Lai gan atbildīgās valsts institūcijas aizvien kvalitatīvāk pielieto attiecīgos instrumentus, piemēram, aizliedzot retranslēt uz izplatīt televīzijas programmu "Rossija RTR", kopumā Latvija rīkojas lēni un pat gļēvi, pārāk sekojot sīkām intrigām un netverot pilnu ainu, norāda LRA.
LRA atbalsta sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus trīs gadu laikā, vispirms to attiecinot uz reklāmas klipiem Latvijas Televīzijā (LTV) un Latvijas Radio (LR), pakāpeniski samazinot tiem atļauto raidlaiku un paralēli izlemjot par sponsorēšanas un citu reklāmas produktu modeli sabiedriskajos medijos. LRA norāda, ka LTV un LR ienākumi no reklāmas klipiem veido 4,03 miljonus eiro, tādējādi pakāpeniski atsakoties no šiem reklāmas produktiem trīs gadu laikā, kompensācijai būtu nepieciešami aptuveni 1,3 miljoni eiro gadā.
«Tas ir minimāli nepieciešamais papildu finansējums no valsts budžeta, kas ģeopolitisko apdraudējumu laikmetā saglabātu kvalitatīvus sabiedriskos medijus un saglabāt viedokļu dažādību Latvijas mediju telpā. Uzskatām, ka sabiedriskie mediji un komercmediji nav konkurenti, bet sabiedrotie, jo gan vieniem, gan otriem būtiska ir žurnālistikas kvalitāte, zinoša un prasīga auditorija, un ir pienācis pēdējais laiks valstij šādus apstākļus nodrošināt,» uzsver LRA.
Asociācija norāda, ka, ja sabiedriskajiem medijiem vairs nevajadzēs koncentrēties uz naudas pelnīšanu, tie varēs pilnībā koncentrēties uz savu galveno misiju - kalpošanu sabiedrības interesēm, informējot, izglītojot un tikai tad – izklaidējot. LRA piemetina, ka Igaunijā izklaides saturs sabiedriskajā televīzijā veido tikai 15%, kamēr LTV tas pārsniedz 25%.
Tāpat LRA uztraucas arī par budžeta līdzekļu efektīvu tērēšanu. Asociācija norāda, ka aptuveni līdzvērtīga finansējuma apstākļos LTV saražo saturu diviem kanāliem, sasniedzot skatīšanās laika daļu 11,5% apjomā, kamēr uzņēmums "MTG" - saturu sešiem kanāliem, sasniedzot skatīšanās laika daļu 28,6%. Savukārt Latvijas Radio (LR) kopējie ieņēmumi gan no reklāmām, gan valsts subsīdijām kopumā veidoja 10,4 miljonus eiro, kas ir gandrīz tikpat daudz cik viss kopējais radio reklāmas tirgus valstī. LRA secina, ka LR piecu programmu nodrošināšana izmaksā tikpat, cik vairāk nekā 40 Latvijas aktīvās komercraidstacijas kopā. «Šie skaitļi uzskatāmi parāda, ka sabiedriskajos medijos ir plašas iespējas padarīt efektīvāku valsts budžeta līdzekļa izlietojumu,» uzsver asociācija.
LRA uzskata, ka LR reklāmas ieņēmumus var aizstāt "Radio 5" jeb "pieci.lv" finansējums gandrīz 800 tūkstošu eiro apmērā. Asociācija uzskata, ka šī radio izveide 2014.gadā bija bezatbildīgs solis. Ņemot vērā uzņēmuma "TNS" datus, LRA noskaidrojusi, ka "Radio 5" sākotnēji solītā mērķauditorija - jaunieši vecumā līdz 24 gadiem - veido mazāk par ceturto daļu jeb 23,8%.
LRA vēlas arī piedāvāt Finanšu ministrijai sadarbību un pieredzi ar mērķi ieviest labāku līdzekļu investēšanu Latvijas informatīvās telpas stiprināšanā. Asociācija uzskata, ka pašlaik, veicot visu valsts iestāžu budžeta analīzi, ir būtiski izvērtēt līdzšinējo valsts budžeta līdzekļu investēšanas efektivitāti sabiedriskajos medijos un to, vai plānotie un apstiprinātie mērķi tiek sasniegti kaut daļēji.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka kopumā, lai sabiedriskie mediji varētu iziet no reklāmas tirgus, tiem ir nepieciešami aptuveni 9 miljoni eiro, no kuriem LTV nepieciešami 7,4 miljoni eiro un LR - aptuveni 1,2 miljoni eiro.
Tāpat vēstīts, ka Māra Kučinska (ZZS) valdība savā deklarācijā paudusi apņēmību pieņemt un īstenot plašsaziņas līdzekļu politiku.
