NEPLP iniciatīva valdības deklarācijai: Latvijas Sabiedriskā medija izveide.
Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta deklarācijā bija (un, cerams, – paliks) sadaļa ´Kvalitatīvas, demokrātiskas informatīvās telpas veidošana¡. Tās ietvaros bija iecerēts ´aktualizēt diskusiju¡ par sabiedrisko mediju attīstību un radīt labvēlīgus apstākļus sabiedrisko mediju attīstībai. Apzinoties apvienota sabiedriskā medija (Latvijas Televīzija (LTV) + Latvijas Radio (LR) + interneta platforma) potenciālu, iepriekšējās valdības faktiski ir atbalstījušas lielāko un vajadzīgāko reformu Latvijas elektronisko mediju tirgū – vienota sabiedriskā medija izveidi. Tas ir loģisks solis, ko jau spēruši abi mūsu kaimiņi – lietuvieši un igauņi, tomēr Latvijā reforma ir pamatīgi iestrēgusi.
Laikā, kad top jaunās valdības deklarācija, mēs savas kompetences ietvaros (Elektronisko plašsaziņu līdzekļu likuma 62.panta 7.daļa) par šo nozīmīgo reformu vēlamies sniegt redzējumu un ieteikumu par mediju politikas jomu atbildīgajai ministrijai. Aicinām Kultūras ministriju valdības deklarācijā iekļaut apņemšanos virzīt Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) izveidi, rosinot nepieciešamos grozījumus likumos un iedzīvinot jau pieņemto LSM koncepciju. Daži apsvērumi, kas, mūsuprāt, runā par labu LSM reformas iekļaušanai valdības deklarācijā.
Pirmkārt, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 2013.gada 7.janvārī apstiprināja LSM koncepciju, kas paredz piecu gadu laikā, līdz valsts simtgadei, izveidot sabiedrisko mediju Latvijā, apvienojot vienā organizācijā un attīstot LTV, LR un to interneta platformas (Lsm.lv) zīmolus. LSM koncepcijas izveidē tika iesaistīti vairāk nekā 200 spēcīgākie eksperti no medijiem un akadēmiskās vides, finanšu, tiesību zinātņu, tehnoloģiju un citām jomām. Koncepciju atzinīgi vērtējuši vadoši ārvalstu eksperti. Koncepcija nav novecojusi, tā ir adaptējama un ieviešama, uz ko ir norādījusi arī Valsts kontrole. Atgādinām, ka šī koncepcija ir tapusi saskaņā ar spēkā esošu augsta līmeņa politikas plānošanas dokumentu – Ministru kabineta pieņemtajām (13.04.2011.) Elektronisko sakaru nozares pamatnostādnēm 2011.–2016.gadam, kur ir definēts uzdevums izveidot jaunu Latvijas elektronisko sabiedrisko mediju, kas darbojas trīs tehnoloģiskās platformās – TV, radio un internetā. Arī Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020. gadam (47.punkts) ietver šādu mērķi: «Latvijas sabiedrībai kopumā un dažādām tās grupām ir iespēja gūt informāciju vienotā, savstarpēji saistītā un uzticamā informācijas telpā. Tas panākts, koncentrējot resursus sabiedriskā medija attīstīšanai un uzturēšanai.»
Otrkārt, NEPLP kā par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstību atbildīgā institūcija līdz šim nav sastapusi argumentētu viedokli pret vienota sabiedriskā medija izveidi nedz no iepriekšējo valdību ministriem, nedz Saeimas deputātiem. NEPLP ir centusies šo reformu aktualizēt gan Ministru kabinetā, gan Saeimā, ieskaitot Koalīcijas padomes sēdē šā gada 19. maijā, taču faktiska rīcība, piemēram, piekrišana veidot vienotu LTV+LR juridisko personu, nav sekojusi.
Treškārt, vienota sabiedriskā medija izveide ir tieši saistīta ar informatīvās telpas stiprināšanu Latvijā, jo šādi tiek nodrošināta Latvijas nacionālā medija konkurētspēja un centrālā loma. Daži argumenti par labu Latvijas Sabiedriskā medija izveidei:
materiālo, finanšu un intelektuālo resursu apvienošana konkurētspējas uzlabošanai;
profesionālāka un dinamiskāka pārvalde, gatavība nākotnei un straujai attīstībai;
efektīvāka finanšu programma (kopīgas investīcijas un iepirkumi, atbalsta funkcijas);
satura kvalitātes un apjomu pieaugums, medija lietotāju apmierinātības uzlabojumi;
labāko mediju nozares profesionāļu piesaiste;
satura ražošanas sinerģija (multimediju formāti, radošo jomu dažādība).
Vienota sabiedriskā medija izveide ir visvairāk nepieciešamā reforma elektronisko mediju tirgū mūsu valstī, jo tā atstātu būtisku pozitīvu kvalitatīvu ietekmi uz tirgu kopumā un stiprinātu tautas varu Latvijā: NEPLP pieņemtās un tādējādi likumiskā spēkā esošās LSM koncepcijas īstenošanas gadījumā ir paredzēta arī Latvijas sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus un no NEPLP atsevišķas Sabiedriskā medija padomes izveide.
NEPLP ir gatava strādāt pie nepieciešamo likumu grozījumiem un citiem jautājumiem, kas saistīti ar LSM koncepcijas iedzīvināšanu un tādējādi – nacionālās informatīvās telpas stiprināšanu.
Vēstule nosūtīta šādiem adresātiem – Ministru prezidentei Laimdotai Straujumas kundzei, Pārresoru koordinācijas centram, Valsts kancelejas Komunikācijas departamentam, kultūras ministrei Dacei Melbārdes kundzei, Kultūras ministrijas Valsts sekretāram Sandim Voldiņa kungam, Kultūras ministrijai.
