Saeimas komisija kritizē LSM zīmola maiņas procesu; aicina to vēl pārrunāt uzņēmumā
Vai Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai izdosies nosargāt savus vēsturiskos nosaukumus, vai tomēr tos pārdēvēs par LSM jeb Latvijas Sabiedrisko mediju? Par to piektdien notika Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde, kas sasaukta pēc Latvijas Sabiedriskā medija darbinieku atklātās vēstules par Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio zīmolu saglabāšanu. Šo vēstuli dažu dienu laikā parakstījuši vairāk nekā 200 darbinieku.
Padome atbalsta izmaiņas
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļi teica, ka viņiem nav pamata neatbalstīt zīmola maiņas projektu, ja tas ir sagatavots kvalitatīvi.
Padomes loceklis Andris Saulītis vienlaikus norādīja uz sabiedrības attieksmes dažādību. Viņš prezentēja diagrammu no aptaujas, kurā redzams, ka ap 10 % sabiedrības atbalsta sabiedrisko mediju apvienošanu zem pilnīgi jauna nosaukuma.
Vairāk nekā trešdaļa respondentu vēlas saglabāt esošo nosaukumu, bet katrs ceturtais atbalsta ieceri visu apvienot zem LSM nosaukuma.
Savukārt gandrīz trešdaļai aptaujāto nav viedokļa. Tas liecina, ka sabiedrībai nav viena konkrēta skatījuma par to, kāds būtu piemērotākais jaunais nosaukums.
Valde turpinās iesākto
Mēs atnācām aizstāvēt Latvijas Sabiedriskā medija valdes un Latvijas sabiedriskā medija uzrauga padomes iepriekšējos solījumus saglabāt vēsturiskos Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio zīmolus – tā teica LSM darbinieku atklātās vēstules iniciators Latvijas Televīzijas žurnālists Dāvids Freidenfelds.
«Vēl aizvakar, pirms sapulces ar valdi, uzskatījām, ka nosaukumu "Latvijas Televīzija" un "Latvijas Radio" likvidēšana nav iespējama. Mēs tā uzskatījām, jo uzticējāmies savai jaunajai valdei. Katrā kopsapulcē šis jautājums no darbinieku puses tika uzdots un vienmēr atbildes bija nekonkrētas, aicinošas vēl mazliet pagaidīt. Mūsu kļūda bija gaidīt līdz šim brīdim, kad arī Saeima devusies pārtraukumā. Sabiedriskos medijus apvienojot, nevienā brīdī nedz Saeimas komisiju, nedz SEPLP, nedz toreizējā uzņēmuma valde neteica, nedz mums, nedz arī sabiedrībai, ka vienota sabiedriskā medija izveide nozīmē atteikšanos no uzņēmuma personīgās identitātes. Bija tieši otrādi.»
Latvijas Sabiedriskā medija vadītāja Baiba Zūzena uzsvēra, ka valde amatā pieņemta ar mērķi veidot vienotu sabiedrisko mediju. Viņas ieskatā, ir jāizveido viens spēcīgs un sabiedrībā atpazīstams medijs.
«Tas ir pamatā visai mūsu stratēģijai, ap šo ir veidots viss tas vērienīgais pārmaiņu process, ko mēs esam uzsākuši. Mēs esam centušies iesaistīt kolēģus. Mēs esam aicinājuši iesaistīties darba grupās. Ne visi to ir gribējuši. Kaut kādā brīdī šo diskusijas telpu mēs aizveram ciet, jo ir jāpieņem lēmumi. Mēs zinām, ka nav tādu lēmumu, kas apmierinās 100 %. Un, ja mēs vēlētos pieņemt tādus lēmumus, tad faktiski nevienas pārmaiņas nevarētu tikt īstenotas. Tādēļ, jā, mēs redzam un mēs dzirdam šo skepsi, bažas. Tas viss ir normāli. Vienlaikus mēs esam apņēmības pilni, un to es varu teikt visas valdes vārdā, turpināt iet un pildīt šo uzdevumu, kas mums ir dots. Veidot vienu spēcīgu Latvijas sabiedrisko mediju.»
Norāda uz komunikācijas problēmām
Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ivars Āboliņš savukārt norādīja, ka komunikācija par šo jautājumu bijusi nepieņemama un ir jāatrod veids, kā situāciju atrisināt pašā uzņēmumā. Diskusijā izskanēja arī politiski iebildumi. Deputāts Jānis Eglīts (Nacionālā apvienība) uzsvēra, ka īpaši pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ir jāsaglabā esošie nosaukumi, kas jau ieguvuši sabiedrības uzticību. Viņaprāt, saīsinājums LSM var tikt interpretēts dažādi un ne vienmēr tikt uztverts kā "Latvijas Sabiedriskais medijs". Eglīts aicināja šo procesu piebremzēt.
Viņam oponēja opozīcijas deputāte un bijusī komisijas vadītāja Leila Rasima ("Progresīvie"), norādot, ka LSM nav jauns saīsinājums. Vienlaikus viņa piekrita, ka komunikācijai par iecerēto zīmola maiņu vajadzēja būt kvalitatīvākai un pārdomātākai. Arī Jurģis Klotiņš (Nacionālā apvienība) pauda aicinājumu saglabāt vēsturiskos zīmolus.
Visus viedokļus uzklausīja arī Saeimas komisijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība"):
«Jāteic, ka mēs tiešām, uzklausot katra izteiktos apsvērumus, viedokli, secinājām, ka ir tiešām bijusi liela savstarpēja saspīlēta nesadarbošanās, ja tā varētu teikt. Šobrīd šie lēmumi ļoti pārsteidzīgi kaut kādā ziņā ir bijuši virzīti uz priekšu ar varu, nevis ar to, ka tie būtu izdiskutēti un savstarpēji akceptēti. Tieši tādēļ komisija šodien, tikai uzklausot šos viedokļus, norādīja, ka ir jāturpina dialogs pirms lēmuma pieņemšanas.»
Nākamā komisijas sēde par šo tematu plānota 14. jūlijā.
Ja LSM valde ar darbiniekiem nespēs vienoties, Saeimas komisija gatava Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio zīmolu nosaukumus nostiprināt likumā. «Cita ceļa nebūs,» vērtēja Egnere.
KONTEKSTS:
Vairāk nekā 200 Latvijas Sabiedriskā medija darbinieku lūdz valdi publiskajā telpā un vidē – gan uz ēkām un mikrofoniem, gan citviet – saglabāt vēsturiskos zīmolus "Latvijas Televīzija" un "Latvijas Radio". Tikmēr LSM valde norāda, ka jaunais zīmols neaizstās LTV un LR ieguldījumu, bet apliecinās, ka LSM ir viena organizācija ar kopīgu misiju.
LSM valde ir prezentējusi un lēnām sāk ieviest jaunizveidotu zīmolu "LSM", uzsverot, ka tas ir sabiedriskā medija "mātes zīmols". Šis zīmols pakāpeniski aizvietos tik ļoti zināmo Latvijas Radio zīmolu, kurš pērn atzīmēja 100 gadu jubileju, kā arī skatītājiem cauri laikiem zināmo Latvijas Televīzijas zīmolu, kurš atzīmējis 70 gadu jubileju.
Darbinieki, kuri parakstījuši vēstuli, uzskata, ka Latvijas Televīzija un Latvijas Radio nav vienkārša uzņēmuma identitāte, kuru var "apvienot", "palikt zem LSM" vai pakāpeniski likvidēt.
Uz valdei izsūtīto vēstuli, kurā ir aicināts saglabāt LTV un LR zīmolus, darbinieki ir saņēmuši valdes atbildi. Ir zināms, ka uz LTV ēkas Zaķusalā neplāno atlikt atpakaļ izkārtni ar uzrakstu "Latvijas Televīzija", kas tika noņemta, iepriekš neinformējot par to darbiniekus. Sapulcē ar LTV Ziņu dienestu LSM valde apstiprināja, ka līdzīgi kā "Latvijas Televīzijas" izkārtne arī lielais uzraksts "Latvijas Radio" no ēkas Doma laukumā pazudīs. Izmaiņas un vienotā identitāte (LSM) būšot un tikšot ieviesta arī "fiziskā vidē".