Mediju organizācijas aicina nerīkot jaunu SEPLP locekļa atlases konkursu
Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomei (Memoranda padomei) nav jārīko jauns Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļa atlases konkurss un apstiprināšanai Saeimā jāvirza otrs visaugstāk novērtētais kandidāts, uzskata Latvijas Mediju ētikas padome (LMĒP) un Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA).
Abu organizāciju otrdien izplatītajos paziņojumos atzīts, ka nav skaidrs, kādēļ Memoranda padome apstiprināšanai Saeimā nevirzīja konkursā visaugstāk novērtēto kandidātu.
Aģentūrai LETA zināms, ka iepriekš Memoranda padomes rīkotajā konkursā lielāko punktu skaitu ieguva pašreizējais SEPLP vadītājs Jānis Siksnis, tomēr padome apstiprināšanai Saeimā virzīja Ivaru Belti, kura kandidatūru parlaments noraidīja.
LMĒP norāda, ka SEPLP locekļa atlases procesā nav ievērots Memoranda padomes apstiprinātās atlases kārtības 15. punkts, kas skaidri nosaka – konkursa komisijai jāvirza viens kandidāts apstiprināšanai, nevis divi izvēlei. Ne konkursa komisija, ne tās priekšsēdētājs, ne arī Memoranda padome nav snieguši publisku pamatojumu šādam lēmumam. Šī atkāpe no pašu apstiprinātās kārtības rada pamatotas šaubas par procesa caurskatāmību un lēmuma leģitimitāti, pauž LMĒP.
Arī LŽA ieskatā Memoranda padomes īstenotais SEPLP locekļa atlases process nav bijis caurskatāms un atbilstošs konkursu regulējošajiem pašu apstiprinātajiem nosacījumiem. LŽA atzīmē, ka Memoranda padomes šā gada 10. jūnija sēdes protokols liecina, ka padomes lemšanai konkursa atlases komisija izvirzīja divus kandidātus. LŽA uzsver, ka tas ir pretrunā ar pašas Memoranda padomes apstiprinātās atlases kārtības 15. punktu, saskaņā ar kuru apstiprināšanai padomē virzāms tikai viens pretendents.
«Šādā situācijā Memoranda padomei tiek dota iespēja pēc saviem ieskatiem, nebalstoties konkursa kritērijos, subjektīvi noteikt konkursa uzvarētāju, lai gan nolikums šādu funkciju padomei neparedz, – tai ir tikai jānobalso par konkursa komisijas ieskatā labākā kandidāta virzīšanu apstiprināšanai Saeimā,» norāda LŽA.
Vienlaikus nav arī sniegts skaidrojums, kāpēc izvērtēšanai Saeimā netika virzīts kandidāts, kurš konkursa komisijā ieguva visaugstāko vērtējumu. LMĒP uzsver, ka šāda rīcība mazina sabiedrības uzticēšanos lēmumu pieņēmējiem un raisa pamatotas šaubas par procedūras caurskatāmību un objektivitāti. Līdzīgu viedokli pauž arī LŽA.
LMĒP uzskata, ka aizklāti balsojumi un lēmumu pamatojuma neesamība mazina sabiedrības uzticēšanos procesam un raisa pamatotas šaubas par sabiedrības interešu ievērošanu.
Ievērojot LMĒP statūtos doto deleģējumu paust viedokli par jautājumiem, kas saistīti ar mediju apdraudējumu vai ietekēmēšanu, mediju nozares stāvokļa pasliktināšanos, redakcionālo autonomiju vai neatkarību, vai citiem apstākļiem, kuros mediji var īstenot savus mērķus un uzdevumus, LMĒP aicina Memoranda padomi nodrošināt caurskatāmus un atklātus lēmumu pieņemšanas procesus SEPLP locekļu atlases turpmākajās darbībās.
Tāpat Memoranda padome tiek aicināta izvērtēt iespēju virzīt Saeimas apstiprināšanai to kandidātu, kurš konkursa komisijā ieguva visaugstāko vērtējumu, tādējādi nodrošinot SEPLP darbības uzsākšanu likumā noteiktajā termiņā – 4.augustā.
Vienlaikus LMĒP aicina nodrošināt skaidru un argumentētu pamatojumu jebkuram alternatīvam lēmumam kandidāta izvēlē, kā arī tā publisku izskaidrojumu sabiedrībai.
Ja Memoranda padomes noteiktie principi netiks ievēroti praksē un atlases process arī turpmāk norisināsies bez pienācīgas caurskatāmības, atklātības un cieņpilnas attieksmes pret pilsoniskās sabiedrības lomu, LMĒP nevarēs turpināt dalību šajā formātā un būs spiesta pārskatīt savu turpmāko līdzdalību, izskatot iespēju atteikties no organizācijas vārda izmantošanas šajā procesā, jo tas apdraud LMĒP uzticamību un neatkarību, uzsver padomē.
Arī LŽA ir pārliecināta, ka Memoranda padomei nebūtu jāsludina jauns konkurss uz SEPLP locekļa amatu. Tā vietā apstiprināšanai Saeimā būtu jāvirza augstāko punktu skaitu saņēmušais kandidāts.
Vienlaikus LŽA norāda uz nepieciešamību ievērot likumā noteikto termiņu SEPLP darbības uzsākšanai, kas iespējama tikai tad, ja tiek respektēti konkursa komisijas darba rezultāti un sabiedrības uzticību stiprinoši principi. Tāpat nepieciešams pieņemt izlēmīgu, skaidru un pamatotu lēmumu, kas atjaunotu procesa caurskatāmību un stiprinātu uzticēšanos gan sabiedrisko mediju pārraudzības institūcijai, gan institūcijām, kas to veido.
Asociācijā uzsver, ka atlases procesa caurspīdīguma trūkums nav tikai formāla problēma – tas grauj mediju un žurnālistikas ekosistēmas pamatus un diskreditē sabiedrības pārstāvības ideju plašākā mērogā.
LŽA aicina novērst konstatētās nepilnības, lai nodrošinātu SEPLP darbības sākšanu skaidros, profesionālos un sabiedrības acīs leģitīmos apstākļos. SEPLP ir jāsāk darbs nevis ar šaubām par tās izraudzīšanās procesu, bet ar stingru sabiedrības mandātu, kas balstīts atklātībā, tiesiskumā un žurnālistikas neatkarības principos, uzver žurnālistu asociācija.
Jau vēstīts, ka Memoranda padome plāno organizēt atkārtotu konkursu uz SEPLP locekļa amatu. Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad Saeima 19. jūnijā lēma neapstiprināt SEPLP locekļa amatā Memoranda padomes virzīto Belti.
Saeimas deputāti 19. jūnijā SEPLP locekļu amatos iecēla Unu Klapkalni un Sanitu Upleju-Jegermani, bet Belti SEPLP locekļa amatā deputātu vairākums neatbalstīja.
