SEPLP uzdos no 2026. gada sabiedriskajos medijos sākt jaunu pieeju mazākumtautību sasniegšanai
No 2026. gada apvienotajā Latvijas sabiedriskajā medijā būs jāīsteno jauna pieeja dažādu mazākumtautību sasniegšanai, novēršot divkopienu sabiedrības pastāvēšanu, lēmusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP), norādot uz Satversmē ietvertām vērtībām un Nacionālās drošības koncepciju.
SEPLP informēja, ka šādu konceptuālu lēmumu pieņēma 28. martā, un trešdien, 17. aprīlī, sola iepazīstināt ar to Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisiju.
Ņemot vērā Satversmes priekšvārdā un 114. pantā noteikto, SEPLP uzskata, ka burtiski nav izpildāms Nacionālās drošības koncepcijā paredzētais, ka no 2026. gada 1. janvāra arī sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai, tādējādi veicinot visu Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvajai telpai, kas ir balstīta latviešu valodā un citās Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas un ES kandidātvalstu valodās.
SEPLP norādīja, ka šādas normas burtiska izpildīšana radītu Satversmes pārkāpuma risku, jo tiktu liegta iespēja sabiedriskajiem medijiem veidot saturu vairāku Latvijas vēsturisko mazākumtautību valodās, tajā skaitā arī krievu, romu, ebreju, baltkrievu.
Vienlaikus SEPLP pauda atbalstu Nacionālās drošības koncepcijas mērķim, kas esot īstenojams.
Sabiedrisko mediju uzraugs norāda, ka turpmākā valsts informatīvās telpas aizsardzības un attīstības politika fundamentāli balstāma uz latviešu valodas un Satversmes vērtību bāzes. Līdz ar to veidojama tāda mediju politika un tiesiskā vide, kas atbalsta saturu valsts valodā.
Tāpat atbalsta mediju politikas pamatnostādņu projektā paredzēto, ka «nozīmīgi ir mediju saturā vairāk uzrunāt Latvijā dzīvojošās mazākumtautības latviešu valodā. (..) Jau šobrīd attīstāmas tādas iniciatīvas kā raidījumu veidošana latviešu valodas apgūšanas veicināšanai, vairot mūzikas latviešu valodā īpatsvaru radio programmās, satura latviešu valodā pakāpenisku iekļaušanu pamatā mazākumtautību valodās esošajos medijos un vairāk iesaistīt mazākumtautību satura veidotājus satura radīšanā latviešu valodā».
Kas ir plānots
Lai īstenotu jaunu pieeju mazākumtautību sasniegšanai ar sabiedrisko mediju saturu, nav nepieciešamas likuma izmaiņas, uzskata SEPLP, norādot, ka lēmumi pieņemami padomē un sabiedrisko mediju iekšienē.
Attiecīgi SEPLP līdz 2026. gada sākumam plāno vairākas darbības.
Apvienotā sabiedriskā medija stratēģija, ko būs jāizstrādā jaunā uzņēmuma valdei, tiks veidota saskaņā ar SEPLP gaidu vēstulē definētiem mērķiem.
Līdz 2024. gada 1. jūlijam tiks izstrādāts un SEPLP apstiprināts pārejas perioda formāts – stratēģiskais ietvars 2025. gadam apvienotajam medijam, kurā lielā mērā balstīsies arī stratēģiskie mērķi nākamā perioda stratēģijai. Līdz ar stratēģiskā ietvara apstiprināšanu SEPLP definēs, ka no 2026. gada apvienotais sabiedriskais medijs pāriet uz konceptuāli jaunu pieeju satura mazākumtautību valodās radīšanai, veicinot vienotas, nevis divkopienu sabiedrības pastāvēšanu.
Vienlaikus lems par jaunu pieeju Latvijas reģionālās daudzveidības respektēšanai, tajā skaitā veicinot plašāku kultūras pieejamību, mazākumtautību integrāciju un piederības sajūtas Latvijai stiprināšanu.
Tāpat SEPLP uzdos vienotā sabiedriskā medija valdei līdz 2025. gada 1. jūlijam izstrādāt ieviešanai no 2026. gada konceptuāli jaunu programmu un pakalpojumu piedāvājumu, nodrošinot saturu mazākumtautību valodās un par mazākumtautību vēsturi un ikdienu, kā arī padziļinot izpratni par Latvijas reģioniem un veicinot plašāku kultūras pieejamību.
Šāda piedāvājuma izstrādāšanā kā prioritātes noteiks Latgali kā etniski un kulturāli īpaši daudzveidīgu, kā arī valsts ārējai drošībai īpašu reģionu. Starp prioritātēm būs arī proporcionāla pieeja mazākumtautību valodu izmantojumā sabiedrisko mediju satura veidošanā vienotās informatīvās telpas ietvaros, mazākumtautību bērnu un jauniešu integrācija latviskajā kultūrtelpā, kā arī kopējās mazākumtautību auditorijas daļas nezaudēšana.
Tāpat 2025. gada sabiedriskā pasūtījuma plānā paredzēts virzīties uz "RUS.LSM.lv" zīmola maiņu, atsakoties no agresorvalsts nosaukuma pieminēšanas. Turpinās arī latviešu valodas apguves veicināšanu mazākumtautību multimediju platformā un Latvijas Radio 4 programmā; kā arī mazākumtautību platformās adaptējot saturu no latviešu valodas, tādējādi mazinot nošķirtību divās kopienās. Tāpat SEPLP norādīja uz nepieciešamām izmaiņām mediju satura veidošanas struktūrā, pakāpeniski atsakoties no redakciju dalīšanas pēc nacionālās vai valodas piederības.
