Pieliek punktu 11 gadu ilgām diskusijām – Latvijas Radio un Latvijas Televīziju apvienos
Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio – apvienošanu no 2025. gada. Vēl nesen pret ieceri, par kuru pirmā koncepcija tapa jau pirms 11 gadiem, iebilda Latvijas Radio arodbiedrība.
Ceturtdien, 18. janvārī, par sabiedrisko mediju apvienošanu Saeimas sēdē debates izpalika, un likumprojektu atbalstīja 75 deputāti, pret bija viens.
Saeimas pieņemtie Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma grozījumi paredz LTV un Latvijas Radio apvienošanu no 2025. gada 1. janvāra, un vienotā medija nosaukums būs Latvijas Sabiedriskais medijs.
Arī pēc abu mediju apvienošanas LTV un Latvijas Radio galvenie redaktori turpinās darbu Latvijas Sabiedriskajā medijā attiecīgi kā radio programmu un televīzijas programmu satura galvenie redaktori līdz brīdim, kad Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) ievēlēs Latvijas Sabiedriskā medija galveno redaktoru.
Mediju apvienošana paredzēta divos posmos: vispirms plānots apvienot finanšu vadību, juridisko nodrošinājumu, lietvedību, bet līdz 2026. gadam sagatavot apvienotā medija galīgās struktūras ieviešanu. Tāpat jau šogad sāksies darbs pie abu mediju vienotas atalgojuma sistēmas, kas patlaban LTV un Latvijas Radio ir atšķirīga, kā arī vēl būs jārisina jautājums par telpām, kurās atradīsies vienotais medijs, informēja Saeimas Preses dienests.
Kopējais nepieciešamais finansējums abu mediju apvienošanai vienā uzņēmumā ir ap 384,4 tūkstošiem eiro, norādījuši likumprojekta autori.
Šī nav pirmā reize pēdējo gadu laikā, kad Saeimas darba kārtībā ir jautājums par sabiedrisko mediju apvienošanu, taču šoreiz to pavada arī valdības lēmums par papildu finansējumu turpmākajos trīs gados sabiedrisko mediju darbam. Budžeta plāni gan vēl jāapstiprina arī Saeimai.
Plāns paredz, ka līdz nākamā gada beigām SEPLP ar sabiedrisko mediju vadību gatavos mediju apvienošanas praktiskos uzdevumus, kas nozīmē pārvaldības modeļa izveidi, atalgojuma sistēmu salāgošanu. Sabiedriskajiem medijiem apvienošanas procesā turpmākajiem gadiem paredzēts lielāks finansējums, tam līdz 2026. gadam sasniedzot 0,12% no iekšzemes kopprodukta.
Jāpiebilst, ka sabiedrisko mediju apvienošanas koncepcija tapšanā strādāja arī SEPLP vadītās trīs darba grupās ar sabiedrisko mediju darbinieku iesaisti. Tomēr neilgi pirms Saeimas gala lēmuma Latvijas Radio arodbiedrība pauda bažas un iebilda apvienošanai.
SEPLP, kas nu apsveic Saeimas lēmumu, sola arī turpmāk tikties un skaidrot sabiedrisko mediju darbiniekiem apvienošanas procesu un gaidāmās pārmaiņas.
Tāpat uzraugs apņēmies turpināt sarunas ar lēmumu pieņēmējiem par tālāku sabiedrisko mediju budžeta pieaugumu no 2027.gada. Būtiski būtu tuvināties Eiropas vidējam līmenim, kas ir 0,16% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un diskutēt par jaunu finansēšanas modeli.
KONTEKSTS:
Publiski ideja par Latvijas Radio un LTV apvienošanu izskanēja 2009. gadā, un 2013. gada sākumā bija sagatavota Latvijas Sabiedriskā medija koncepcija, kas paredzēja piecu gadu laikā izveidot vadošo mediju Latvijā, apvienojot LTV, Latvijas Radio un interneta platformas. Tomēr iecere saskārās ar mediju darbinieku pretestību, un arī valdības koalīcijā pēc pirmajiem koncepcijas virzības soļiem radās iebildumi. Tolaik sagatavotā koncepcija tā arī netika realizēta.
Vairākus gadus vēlāk – 2022. gada februārī – sabiedrisko mediju uzraugs aicināja apvienot Latvijas Radio un LTV, mediju budžetu piesaistot konkrētu nodokļu ieņēmumiem. Ieceres virzība kavējās, bet 2023. gada marta sākumā Saeima to konceptuāli atbalstījusi; vēlāk koalīcija vienojās nesteigties ar mediju apvienošanu. Politiķi vēlējušies sagaidīt redzējumu par turpmāko finansēšanu.
2023.gadā pieņemtajā valsts budžeta ietvarā sabiedriskajiem medijiem paredzēts vēsturiski lielākais finansējuma pieaugums nākamo trīs gadu laikā, kā arī finansējums saistībā ar apvienošanu. Kopējais sabiedriskajiem medijiem pieejamais finansējums 2024.gadā ir 47,64 miljoni eiro jeb 0,10% no prognozētā IKP, 2025.gadā - 70,27 miljoni eiro (0,14% no IKP), 2026. gadā 61,65 miljoni eiro (0,12% no IKP).
