Covid-19 krīzes pārvarēšana nav iespējama bez stipriem vietējiem medijiem
Covid-19 krīzes pārvarēšana nav iespējama bez stipriem vietējiem medijiem.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk arī – Padome), ievērojot tai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteikto pienākumu pārstāvēt sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, kā arī valstī noteikto ārkārtējo situāciju, vērš uzmanību, ka mediju nozarei ir stratēģiski nozīmīga loma Covid-19 krīzes pārvarēšanā un valsts informatīvās telpas drošības nodrošināšanā. Padome informē, ka saistībā ar Covid-19 krīzi un ārkārtējās situācijas izsludināšanu virknei mediju katastrofāli strauji krītas ieņēmumi.
Tāpēc Padome lūdz iekļaut mediju nozari ārkārtējā situācijā atbalstāmo nozaru sarakstā, kā arī sekmēt Latvijas mediju vides saglabāšanu, pamatojoties uz turpmāk minētajiem apsvērumiem.
Latvijas mediju politikas virsmērķis ir stipra, daudzveidīga, profesionāla, caurskatāma, ilgtspējīga un stabila mediju vide, kurā nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī tiek veidots kvalitatīvs, Latvijas sabiedrības interesēm un kopējam labumam atbilstošs saturs, ir līdzsvarotas nozares pārstāvju intereses un auditorijai ir piekļuve neatkarīgai un uzticamai informācijai.
Padome uzsver kvalitatīvu un uzticamu vietējo mediju nozīmīgo lomu sabiedrības informēšanas un apziņošanas procesā.
Ārkārtējās situācijas laikā ir jāsasniedz iespējami plaša Latvijas sabiedrības daļa, ko spēj nodrošināt gan sabiedriskie, gan daudzveidīgi komerciālie mediji, ikdienā sasniedzot gan visu vecuma grupu, gan Latvijas reģionu, gan mazākumtautību iedzīvotājus. Vērtējot un analizējot situācijas attīstību mediju telpā kopš Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojuma Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", Padome secina, ka ir nepieciešama tūlītēja rīcība Latvijas mediju nozares glābšanai.
Pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas tiek apturēti vai pārtraukti projekti sabiedriskajos medijos. Pēc VSIA “Latvijas Televīzijas” (turpmāk arī – LTV) un VSIA “Latvijas Radio” (turpmāk arī – LR) aprēķiniem negūtie reklāmas ieņēmumi ir paredzami aptuveni 1,4 miljoni eiro gadā, kas kopā veido teju 40%. Tāpat daļa abu sabiedrisko mediju darbinieku atradīsies dīkstāvē. Joprojām nav skaidrības par pietiekama finansējuma nodrošināšanu sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus.
Lielākā sabiedrības daļa patērē komerciālos medijus, tādēļ ir būtiski, lai komerciālajās televīzijās un radio ārkārtējās situācijas laikā nesaruktu satura veidošanas apjomi un sabiedrībai būtu iespēja saņemt pilnvērtīgu informāciju. Komerciālie mediji piedzīvo vēl nebijušu nozares krīzi, kad, balstoties uz force majeure apstākļiem, reklāmdevēji tūlītēji un masveidīgi atsauc reklāmas kampaņas, radot milzīgus zaudējumus nozarē. Tikai martā zaudējumu apjoms svārstās no 40% līdz pat 70%.
Ņemot vērā, ka komerciālo mediju galveno ieņēmumu daļu veido ieņēmumi no reklāmas pārdošanas, lielai daļai mediju šāds kritums nozīmē darbinieku skaita samazināšanu, pat mediju slēgšanu jau tuvākajos mēnešos. Vispirms tas ietekmē vietējā satura radīšanu, kas ir dārgākā izmaksu pozīcija un tādēļ primāri tiek samazināta, radot būtiskus riskus sabiedrības informēšanā un apziņošanā par Covid-19 izplatības ierobežošanu.
Nacionālās drošības koncepcijā ir uzsvērts, ka Latvijas mediju telpa ilgstoši un sistemātiski cieš no zema finansējuma un mediju daudzveidības samazināšanās vai izzušana var apdraudēt un radīt nopietnus riskus nacionālajai drošībai. Ja komerciālie mediji nespēs tuvākajā laikā nodrošināt vietējā satura nepārtrauktību, tas var kļūt par izšķirīgi smagu triecienu Latvijas informatīvās telpas aizsardzībai, jo skatītāji un klausītāji migrēs uz citas valsts mediju telpu, attālinoties no Latvijas aktualitātēm un mūsu valsts vērtību sistēmas. Šādas sekas nav pieļaujamas, taču bez tūlītējas rīcības, atgūt Latvijas mediju telpas lietotāju būs ilgs un sarežģīts process.
Latvijas sabiedriskie mediji saņem ikgadēju valsts dotāciju sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai un ir pamata kvalitatīvas un uzticamas informācijas avots sabiedrībai, taču kopumā LTV un LR finansējums ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, un šobrīd vēl cieši saistīts ar darbību reklāmas tirgū.
Šajā situācijā ir būtiski veidot plānveidīgu un paredzamu sabiedrisko mediju finansējumu, lai nodrošinātu to ilgtspēju. Īpaši svarīga ir iziešana no reklāmas tirgus, kas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā ir noteikta no 2021. gada.
Sabiedrības informētība ir viens no būtiskiem priekšnosacījumiem ārkārtējās situācijas pārvarēšanai. Ārkārtējās situācijas laikā tieši no mediju nozares ātras, korektas un profesionālas darbības ir atkarīga sabiedrības informētības pakāpe – būtiski, lai pēc iespējas lielāku sabiedrības daļu sasniedz daudzveidīga, patiesa un faktos balstīta informācija gan par piesardzības pasākumiem, kas jāievēro ikvienam sabiedrības loceklim, gan jaunākajiem paziņojumiem, norādījumiem, ierobežojumiem, tendencēm un secinājumiem. Īpaši ārkārtējās situācijas laikā ir būtiski nodrošināt kvalitatīvas žurnālistikas pastāvēšanu un pieejamību pēc iespējas lielākai daļai sabiedrības, jo tikai tādā veidā iespējams izvairīties no nepamatotas panikas sabiedrībā un situācijas, kurā daļa sabiedrības var saskarties ar dezinformāciju un pieņemt to kā patieso.
Mediju nozares stiprināšana un iekļaušana ārkārtējā situācijā atbalstāmo nozaru sarakstā ir būtisks priekšnoteikums, lai, analizējot situāciju, sabiedrībā saglabātos miers un tai tiktu nodrošināta pilnvērtīga un visaptveroša informācijas plūsma.
Mediju nozares stabilizēšana ir būtiska krīzes pārvarēšanai. Padome aicina:
2) rast risinājumu sabiedrisko mediju darbinieku dīkstāvei, atbrīvot sabiedriskos medijus no PVN samaksas valstij, kā arī izvērtēt iespēju nodrošināt citus nodokļu atvieglojumus;
3) piešķirt valsts atbalstu vismaz viena miljona eiro apmērā komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem satura veidošanai;
4) pēc pilna abu sabiedrisko mediju reklāmas ieņēmumu samazinājuma radīto zaudējumu apkopojuma, valstij tos kompensēt;
