Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozarei nākamā gada budžetā nepieciešami € 24,446 miljoni
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozarei 2018.gada budžetā nepieciešami 24,446 miljoni eiro, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē norādīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļi.
Atbilstoši padomes aprēķiniem, no kopējiem nozarei nepieciešamajiem budžeta līdzekļiem 14,48 miljoni eiro nepieciešami Latvijas Televīzijai (LTV), 7,919 miljoni eiro – Latvijas Radio (LR), 611 081 eiro NEPLP darbībai, savukārt 1,436 miljoni vajadzīgi komerciālās televīzijas un radio atbalstam.
Kā viens no galvenajiem budžetā izpildāmiem nozares prioritārajiem pasākumiem izvirzīta sabiedrisko mediju kapacitātes stiprināšana. Tā īstenošanai LR 2018.gada valsts budžeta projektā jau piešķirti 439 423 eiro un LTV – 360 577 eiro. Katram sabiedriskajam medijam iepriekšminētās summas prioritārā pasākuma izpildei piešķirtas arī 2019.gadā un 2020.gadā.
Tāpat valsts budžeta projektā piešķirts arī finansējums Latvijas valsts simtgades pasākumu īstenošanai - svētku pasākumu translācijām LTV un portālā "LSM.lv" atvēlēti 257 000 eiro, savukārt satura veidošanai komerciālajos plašsaziņas līdzekļos piešķirti 200 000 eiro.
Nākamā gada budžetā NEPLP labākas pārvaldes prioritāro uzdevumu izpildei būtu kopumā nepieciešami 249 000 eiro. Savukārt gan 2019.gadā, gan 2020.gadā kopējā prioritāro uzdevumu izpildei vajadzīgā summa ir 274 000 eiro. Padome par vissvarīgāk izpildāmo uzdevumu izvirzījusi mediju nozares pētījumu veikšanu, kam gan 2018.gadā, gan nākamo divu gadu garumā būtu nepieciešami 200 000 eiro, jo patlaban nav veikti nepieciešamie pētījumi, kas sniegtu vispusīgus datus par pašreizējo situāciju nozarē.
Tāpat 2018.gada budžetā par prioritāti izvirzīta elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares infrastruktūras un tehnoloģiju pilnveide, kam kopumā būtu nepieciešami 2,190 miljoni eiro, savukārt 2019.gadā – 410 000 eiro, bet 2020.gadā – 165 000 eiro. Vissteidzamāk īstenojamais uzdevums NEPLP ieskatā ir garantētās elektroenerģijas barošanas avotu (UPS) nomaiņa LTV, kam 2018.gadā nepieciešami 180 000 eiro, jo esošā tehnika ir novecojusi un rodas bažas par to, kā LTV varēs nodrošināt nepārtrauktu pārraidi elektroenerģijas zuduma gadījumā.
Vienlaikus sabiedriskā pasūtījuma prioritāro uzdevumu izpildei 2018.gadā kopumā budžetā būtu nepieciešami 1,585 miljoni eiro, savukārt gan 2019.gadā, gan 2020.gadā - 2,759 miljoni eiro. Pēc NEPLP locekļu domām, svarīgāk risināmais uzdevums prioritātes ietvaros ir LTV oriģinālsatura veidošana interneta platformās, kam valsts budžetā gan 2018.gadā, gan nākamo divu gadu laikā nepieciešami 149 100 eiro. Padomes ieskatā ir svarīgi attīstīt un strādāt ar portālā "LSM.lv" publicēto saturu, jo auditorijas pētījumi liecina, ka internetam sāk pievērsties arvien vairāk gados vecākas auditorijas.
Saeimas deputāts Augusts Brigmanis (ZZS) norādīja, ka patlaban esot noslēdzies viens no budžeta veidošanas sarunu cikliem, kura laikā izvirzījās sabiedrisko mediju darbinieku atalgojuma jautājums. «Šī sadaļa ir atrisināta,» norādīja deputāts.
Viņš teica, ka tālāk Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai nepieciešams lemt, vai tā konceptuāli atbalsta NEPLP izvirzītos valsts budžeta ietvarā prioritāri izpildāmos uzdevumus nozarē. Pēc viņa teiktā, komisijas atbalstam būtu rekomendējošs statuss, lai attiecīgi atbalstītie uzdevumi nonāktu attiecīgajās institūcijās, lai lemtu par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu to izpildei.
Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne sacīja, ka satura veidošanai saistībā ar valsts simtgades pasākumiem gan LTV, gan LR ministrija katram piešķīrusi 450 000 eiro, savukārt Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku veidošanai LTV piešķirti 200 000 eiro, bet LR – 100 000 eiro. Viņa norādīja, ka 257 000 eiro, ko kā prioritāru prasījumu NEPLP iesniegusi Latvijas valsts simtgades ietvaros svētku pasākumu translācijai LTV un "LSM.lv", neietver KM attiecināto finansējumu.
Tāpat KM nākamajā gadā nepieciešami 1,025 miljoni eiro mediju politikas īstenošanai, no kuriem viens miljons eiro ir paredzēts sabiedrisko mediju un komercmediju atbalstam, kā arī atsevišķu aktivitāšu īstenošanai mediju pratības veicināšanai un mediju nozares attīstībai.
Vienlaikus Grišāne uzsvēra, ka ir jārunā vairāk par finansējumu medijiem, jo Latvijā mediju vide nav ilgtspējīga un tā bez pienācīga finansējuma nākotnē nevarēs pastāvēt. Tāpat KM Mediju politikas nodaļas vadītāja uzsvēra, ka NEPLP aktualizētais problēmjautājums par nepietiekamu nozares tendenču raksturojošo pētījumu pieejamību ir aktuāls arī pašai ministrijai, jo tas apgrūtina finansējuma piešķiršanu mediju atbalstam, ja nav atbilstošu datu, kas apstiprina noteiktus problēmjautājumus.
Savukārt Finanšu ministrijas (FM) Izglītības, zinātnes, kultūras un sporta finansēšanas nodaļas vadītāja Līga Šulca sacīja, ka valsts budžeta finansējums ir ierobežots, lai risinātu visu nozaru aktuālos jautājumus, jo katras ministrijas iesniegto prioritāro uzdevumu saraksti pārsniedza valsts budžetā pieejamos līdzekļus.
Ņemot vērā iepriekšminēto, Saeimas deputāte Lolita Čigāne ierosināja izveidot nelielu darba grupu, kurā deputāti un NEPLP locekļi varētu izdiskutēt un saprast, kuri nozares ietvaros būtu vissteidzamāk risināmie jautājumi, kam varētu iedalīt nepieciešamos valsts budžeta līdzekļus.
