Pavasara sesiju noslēdzot, Saeimas deputāti pirmajā lasījumā atbalstījuši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (EPLL) grozījumus, kuru pieņemšana galīgajā lasījumā līdz oktobra vēlēšanām būtu šī sasaukuma parlamenta goda lieta. Runa pamatā ir par vienas valodas radiostaciju ieviešanu, kā tas ir daudzās Eiropas un mūsu kaimiņvalstīs.
Vājā regulācija, kas līdz šim attiecināta uz mūsu valsts radio ēteru, nostiprinājusi nekontrolējamu haosu, kas līdz šim maz nodarbinājis politiķu prātus. Nav līdzējuši arī pašas nozares neatlaidīgi aicinājumi, piemēram, sakārtot citu valstu pārraižu vai retranslāciju iekļaušanu radioprogrammās. Un runa te nebūt nav tikai par jautājuma politisko pusi. Kā akcentē Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka, šā jautājuma atlikšana būtiski iedragājusi vietējā satura ražošanu un attīstību. Tirgus nav bijis labvēlīgs vietējo radioprogrammu veidošanai, drīzāk otrādi, sveša satura izvietošana bijusi izdevīgāka. Beidzot iesniegtie likuma grozījumi ir mēģinājums retranslācijas ielikt kaut kādos rāmjos.
Būtiskākais, uz ko attiecas jaunie EPLL grozījumi, saistās ar latviešu valodas skanējumu FM diapazonā mūsu valsts teritorijā. Te jāprecizē, ka runa ir par neskaitāmajām komercradiostacijām, ne par sabiedriskā medija – Latvijas Radio – programmām. Līdzšinējā mediju politika jeb, pareizāk sakot, šādas politikas iztrūkums stipri sašķobījis latviešu valodas pozīcijas radioviļņos par labu krievu valodai. Politiķus līdz šim nespēja iekustināt arī Konstitucionālo tiesību komisijas jau 2010. gadā konstatētais, ka Latvijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu telpā dominē svešvalodā pārraidītas programmas un ka līdzšinējais likuma ietvars pienācīgi negādā par latviešu valodas saglabāšanu un tās ietekmes palielināšanu Latvijas kultūrvidē.
Krievijas informācijas karš pret Ukrainu, kas tika plaši izvērsts visā bijušajā PSRS teritorijā, spilgti uzrādīja mūsu mediju telpas vājākās vietas. Tas arī Saeimas namā modinājis interesi par to, kas notiek Latvijas radio viļņos. Diemžēl ielaistā situācija novedusi pie tā, ka mediju politikas jautājums jau kļuvis par nacionālās drošības lietu.
Likuma grozījumi ir vienīgais veids, kā kaut ko mainīt radio ēterā. Pretējā gadījumā pašreizējais stāvoklis saglabātos vēl gadus desmit – uz šādu termiņu caurmērā izsniegtas apraides atļaujas. Diemžēl radiostaciju darbība saskaņota uz noteikumiem, kas ir tālu no sabiedrības un valsts interesēm.
Ja Saeimas vairākums atbalstīs jauno likuma redakciju, Latvijā faktiski tiks ieviests jauns radiostaciju standarts, izskaužot no ētera divvalodīgos veidojumus. Īpatnēji, ka savulaik apraides atļaujas izsniegtas radiostacijām ar tādu valodu proporciju kā 99 pret 1 procentu vai 95 pret 5 procentiem un tamlīdzīgi. Liela daļa divvalodīgo radiostaciju saņēmušas zaļo gaismu valodu proporcija 50 pret 50. Tomēr arī šajā gadījumā nevar runāt par kādu valodas līdzsvaru. Kā rāda Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) monitorings, latviešu valoda šādās situācijās bieži tiek, tā teikt, paslaucīta zem tepiķa. Proti, latviski tiek raidīts tikai dziļās nakts stundās, kad pamatā visa auditorija dus saldā miegā.
Pirmajā lasījumā akceptētie likuma grozījumi skaidri noteic radioprogrammu veidošanu tikai vienā valodā – latviešu vai kādā svešvalodā. Tas nozīmē, ka daudzas radiostacijas nonāks būtiskas izvēles priekšā, neraugoties uz to, ka apraides atļauja savulaik iegūta ar citiem spēles noteikumiem. Līdzīgs radiostaciju ´vienas valodas¡ princips darbojas vairākās Eiropas valstīs, piemēram, Itālijā, Vācijā, Lielbritānijā, Spānijā, Polijā, Zviedrijā, arī tepat kaimiņos – Igaunijā un Lietuvā.
Kā uzsver Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (NA), viņa ir apņēmības pilna būtiskos likuma grozījumus virzīt tempā, lai tie galīgajā lasījumā tiktu pieņemti vēl šīs Saeimas sasaukuma laikā. Vienlaikus viņa pastāvēs uz to, lai likums būtu sagatavots maksimāli kvalitatīvi. Tas nozīmē arī rūpīgu iespējamo, tajā skaitā, arī juridisko risku analīzi. Šis darbs jau uzdots NEPLP. Tāpat padomei jāgādā par to, lai jaunie radiostaciju darbības principi pirms to pieņemšanas tiktu izdiskutēti ar nozares pārstāvjiem.
Uzziņa
Pašreizējā situācija FM radioviļņos (komercradiostacijas, izņemot ´Latvijas Radio¡)
No kopā 67 radiostacijām:
37 radiostacijas galvenokārt vai pilnībā raida latviešu valodā;
17 radiostacijas galvenokārt vai pilnībā raida svešvalodā (pamatā krievu valodā);
13 radiostacijas skan latviešu un krievu valodā vienādā valodas proporcijā.
Kas mainīsies pēc likuma grozīšanas
No 67 radiostacijām:
papildus 13 radiostacijām pilnībā jāpāriet uz latviešu valodu, līdz ar to latviski raidītu kopumā 50 stacijas;
17 radiostacijām būs jāizvēlas viena turpmākā darba valoda.
Piebildes:
radiostacijās valsts valodā programmā neierobežoti varēs iekļaut radījumus svešvalodās, nodrošinot tulkojumu latviešu valodā;
radiostacijas svešvalodās neierobežoti varēs iekļaut programmā pārraides latviešu valodā.
