Ņemot vērā starptautisko notikumu attīstību un to ietekmi uz Latvijas nacionālo informatīvo telpu, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) ieskatā ir jāattīsta Latgales mediju programma, kas ļautu mazināt ārvalstu informācijas avotu ietekmi uz šajā apgabalā dzīvojošajiem iedzīvotājiem.
Latgales mediju programmas īstenošanai jānotiek, sadarbojoties NEPLP, Satiksmes ministrijai, Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC) un VAS "Elektroniskie sakari" (VAS ES). Kā norāda NEPL Padomes loceklis Dainis Mjartāns, Latgales mediju programma ir pasākumu un aktivitāšu kopums, kas balstās uz sabiedrisko pasūtījumu sabiedriskajiem un komercmedijiem, kā arī ietver tehniskos risinājumus apraides uzlabošanai.
Kā pirmo un būtiskāko soli D. Mjartāns uzsver Latvijas Radio (LR) 4 programmas apraides nodrošināšanas pasākumus visā Latgales teritorijā, kas notiek sadarbībā ar LVRTC un VAS ES. Valdības piešķirtie līdzekļi jāizmanto, lai visdrīzākajā laikā uzsāktu LR4 programmas raidīšanu Viļakā un Piedrujā, kā arī lai palielinātu apraides jaudu Dagdā. Savukārt Rēzeknē, mainot vietām izmantotās frekvences LR4 un LR1 programmas izplatīšanai, iespējams LR4 programmu izplatīt frekvencē 104,2 MHz ar 4kW raidītāju Daugavpilī un, mainot vietām izmantotās LR4 un LR5 programmu frekvences, LR4 programmu turpmāk būs iespējams izplatīt ar raidītāja jaudu 2kW (nemainot LR5 programmas apraides jaudu). Vienlaicīgi NEPLP aicina VAS ES paātrināt radio frekvenču koordinēšanu Latgales reģionā, jo komersanti, kas raida programmas latviešu valodā ir izteikuši vēlmi paplašināt savu apraidi.
Arī valsts finansējums sabiedriskajiem medijiem, kas šomēnes piešķirts no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem¡, ir daļa no Latgales mediju programmas. Šī nauda tiks novirzīta LR4 programmas mārketinga kampaņai Latgalē, kā arī LR4, LTV7 un ziņu portāla Lsm.lv kapacitātes stiprināšanai. Ieguldot līdzekļus LR4 programmas apraides nodrošināšanā, satura stiprināšanā un pašreklāmas pasākumos, Latgales mediju programmā jābūt integrētiem arī komerciālajiem plašsaziņas līdzekļiem, uzskata D. Mjartāns.
«Valsts politikai jābūt vērstai uz reģionālo un vietējo TV un radiostaciju satura stiprināšanu, jo tieši Rēzeknē un Daugavpilī reģionāliem medijiem ir noteicošā loma informācijas iegūšanā. LR4 sasniedz auditoriju pārsvarā vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem. Savukārt Latgalē raidošo komercradio staciju kopējā auditorija vecuma grupā no 18 līdz 44 gadiem pēc TNS datiem ir 140 tūkstoši klausītāju. Daļai no Latgales mediju programmas ir jābūt finansējumam, kuru NEPLP lūdz piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem konkursu rīkošanai raidījumu veidošanai komerciālajām radio stacijām Latgalē,» norāda Dainis Mjartāns.
Pēc NEPLP aprēķiniem nepieciešamais finansējums gadā ir 40 000 eiro. Kā norāda Dainis Mjartāns, viņš sagaida izpratni no valdības, jo tajā Latgales iedzīvotāju daļā, kas izvēlas klausīties radiostacijas krievu valodā, jāveicina nepastarpinātas informācijas iegūšana par aktuālajām sabiedriski politiskajām un ekonomiskajām norisēm reģionā un valstī, par piemēru minot līdzekļus, kas sabiedrības saliedētības programmas ietvaros konkursa kārtā tiek piešķirti raidījumu veidošanai latgaliešu valodā.
Latgales mediju programmas ietvaros ir nodrošināts finansējums iknedēļas raidījumam latgaliski Latvijas Radio pirmajā programmā, kā arī NEPLP veicinājusi LTV7 programmas krievu ziņu translāciju Daugavpils vietējā kabeļtelevīzijā Dautkom TV.
NEPLP apstiprinātajās vadlīnijas Latvijas Radio sabiedriskā pasūtījuma izstrādei 2015.gadam ir iezīmēti uzdevumi, kas veicami reģionālās informācijas palielināšanai un reģionālās identitātes stiprināšanai LR2 un LR4 programmās. NEPLP vadās pēc SIA Factum mediju lietošanas paradumu pētījuma Latgales apgabalā. No tā izriet, ka tikai 19% respondentu Rēzeknē un Daugavpilī uzskata, ka informācija LR2 programmā par reģionālajām aktivitātēm ir pietiekama. Jāņem vērā, ka 46% aptaujāto norādījuši, ka LR2 programma ir informācijas iegūšanas avots.
«Noteikti būtu jāveicina LR4 programmas korespondentu tīkla izveide Latgalē, kur lauku novados 69% respondentu norādījuši, ka informācija par reģionu aktualitātēm ir nepietiekama,» uzskata Dainis Mjartāns.
Ņemot vērā, ka LR5 programmai Pieci.lv nodrošināta apraide Rēzeknē un Daugavpilī, turpmāk jāparedz lielāku Latvijas augstskolu studentu un neatkarīgo producentu gatavoto sižetu iekļaušanu programmā, kā arī reģionālās informācijas palielināšanu.
Nākotnē nozīmīga loma būs jaunveidojamajai mediju nodaļai Kultūras ministrijā, jo «Latvijā ir jārisina virkne mediju politikas jautājumu, piemēram, reģionālo preses izdevumu situācija apstākļos, kad tiem jākonkurē ar pašvaldību subsidētajiem izdevumiem. Ir jāveicina latviski un latgaliski rakstošo interneta portālu attīstība Latgalē, jārisina citas aktualitātes mediju jomā,» norāda Dainis Mjartāns.
