Pie jaunā sabiedriskā medija koncepcijas strādās 15 darba grupas.
Pie jaunā sabiedriskā medija detalizētas koncepcijas strādās kopumā 15 darba grupu, kā arī tiks algoti eksperti. Koncepciju valdībā plānots iesniegt šā gada beigās, informēja Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP).
Par pamatu tiek ņemta jau esošā koncepcija, kas ietver trīs variantus turpmākai Latvijā Radio (LR) un Latvijas Televīzijas (LTV) darbībai. Valdībai būs jāizlemj, kurš modelis būs vislabākais.
Darba grupās strādās Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio pārstāvji, nozares speciālisti, biznesa jomas speciālisti, akadēmiskie eksperti, ministriju pārstāvji un ārvalstu mediju eksperti. Darba grupas ekspertiem samaksa netiek plānota.
Pārraudzību par katru no darba grupām veiks projektu vadītāji, kas izvēlēti konkursā, – Zane Čulkstēna vai Gints Miķelsons.
Čulkstēnas kompetencē būs satura lietas, auditorijas izpēte un sabiedriskā labuma tests, savukārt Miķelsona – organizācijas un tehnoloģijas lietas, kā arī finanšu modeļi.
Pieredzes un zināšanu ieguvei plānots doties uz Somiju, Igauniju, Lielbritāniju, Šveici, Nīderlandi un Zviedriju.
NEPLP ir izsludinājusi konkursu arī ārvalstu un vietējo ekspertu piesaistei par kopējo summu 56 162 lati. Mērķis ir piesaistīt lielos un starptautiskos konsultāciju uzņēmumus un ekspertus.
Īpašā aptaujā apzinās Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbinieku viedokļus.
NEPLP loceklis Gints Grūbe norādīja, ka ir svarīgi, lai jaunā sabiedriskā medija veidošanā iesaistās arī sabiedrība un tiktu izzinātas iedzīvotāju vēlmes un vajadzības. Projekta izstrādes laikā mediji tiks regulāri informēti par jaunākajiem rezultātiem un lēmumiem, kā arī iedzīvotājiem informācija būs pieejama NEPLP mājaslapā.
NEPLP izstrādājusi koncepciju, kas ietver trīs iespējamos variantus turpmākai Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbībai.
Par labāko NEPLP uzskata esošo mediju pilnīgu konverģenci, kuras ietvaros tiek veidots jauns sabiedriskais medijs.
Otrs modelis paredz mediju daļējas konverģences risinājumu, kuras ietvaros tiek saglabāta radio un televīzijas institucionālā patstāvība, bet abi mediji realizē kopprojektus.
Trešā iespēja paredz jaunu vienotu sabiedrisko mediju ar vienotu vadību un pārvaldību, kurā saturu iepērk galvenokārt no neatkarīgajiem producentiem, sabiedriskā medija resursus izmantojot tikai ziņu raidījumu sagatavošanā.
Par kuru no modeļiem izšķirties, būs jālemj valdībai un Saeimai.
