Vai sabiedriskie mediji vispār nevēstīs krievu valodā? SEPLP un Puntulim atšķirīgi vēstījumi
Saeima ceturtdien, 1. oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, kas paredz stiprināt valsts valodu sabiedriskajā medijā un ierobežot krievu valodas lietojumu. Paziņojumā medijiem kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) šo lēmumu salīdzina ar Uzvaras pieminekļa demontāžu. Savukārt sabiedrisko mediju uzraugs norāda, ka sabiedriskie mediji varēs vēstīt krievu valodā, lai atspēkotu dezinformāciju un propagandu.
Ko paredz izmaiņas
Saeimas preses dienestā portālu "Delfi" informēja, ka līdz šim likums sabiedriskajam medijam paredzēja pienākumu veidot raidījumus, to fragmentus un citus pakalpojumus mazākumtautību valodās. Tomēr grozījumi noteic, ka sabiedriskajam medijam būs tiesības veidot saturu mazākumtautību valodās, kas nav pašpietiekamas, lai veicinātu sabiedrības integrāciju, piederības sajūtu Latvijai un izpratni par sabiedriskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem.
Savukārt saturu pašpietiekamās mazākumtautību valodās, proti, krievu valodā sabiedriskie mediji varēs veidot tikai izņēmuma gadījumos – ārkārtējās situācijās, izņēmuma stāvokļa laikā vai gadījumos, kad nepieciešams mērķtiecīgi atspēkot tikai tādu informāciju, kas ir maldīga, nepatiesa un apdraud demokrātiju un Latvijas valsti kopumā.
Grozījumi paredz, ka sabiedriskajam medijam, pieņemot lēmumus par satura veidošanu mazākumtautību valodās, būs jāņem vērā valsts drošības apdraudējuma intensitāte, kā arī jāvērtē nepieciešamība nodrošināt objektīvu un neatkarīgu informāciju mazākumtautību valodās.
Puntulis gandarīts
Kultūras ministrs paziņojumā medijiem skaidroja, ka likuma izmaiņas paredz - turpmāk Latvijas sabiedriskajā medijā (LSM) netiks veidotas pārraides krievu valodā.
"Man šī ir nozīmīga diena, kuru varu salīdzināt ar Uzvaras pieminekļa demontāžu. Ir pagājuši četri gadi un beidzot ko līdzīgu esam īstenojuši arī mediju vidē. Gan kā Saeimas deputāts, gan kā ministrs esmu iestājies par latviešu valodas stiprināšanu un nacionālās pašapziņas vairošanu, virzot šī likumprojekta grozījumu ieviešanu," pauda Puntulis.
Ministrs arī uzver, ka valstiskuma pamatā ir latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, tās statuss ir nostiprināts Satversmē. "Turklāt Satversmes tiesa ir atzinusi, ka valstij ir pienākums stiprināt latviešu valodas lietojumu publiskajā telpā un veicināt vienotu Latvijas informatīvo telpu. Mums pašiem ir jāvairo savas valodas nozīmīgums vienotā Latvijas sabiedrībā," atzina ministrs.
Deputāts Jānis Eglīts (NA) Saeimas sēdē skaidroja, ka likuma izmaiņas neizslēdz krievu valodu no sabiedriskā medija. "Taču piedāvātā redakcija krietni sašaurina iespējas tiem, kuri joprojām šeit vēlas dzīvojošos krievvalodīgos grib paturēt tādā slēgtā infotelpā," sacīja deputāts.
SEPLP skaidro izmaiņu būtību
Savukārt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) paziņojumā medijiem skaidro, ka padome atbilstoši pieejamai informācijai par valsts drošības apdraudējuma intensitāti un raksturu konstatē objektīvu nepieciešamību turpmāk sabiedriskajā medijā veidot saturu krievu valodā.
"Tas darāms, neapdraudot valsts valodas konstitucionālās funkcijas un mērķtiecīgi atspēkojot tikai tādu informāciju, kas ir maldīga, nepatiesa – par ģeopolitisko situāciju gadījumos, kad tā apdraud demokrātiju un Latvijas valsti kopumā," norāda SEPLP.
Minēto uzdevumu padome iekļāvusi LSM 2027. gada sabiedriskā pasūtījuma uzdevumos, uz kuru pamata LSM līdz 1. decembrim jāiesniedz plāns uzdevumu īstenošanai. Tāpat SEPLP paralēli izvērtēja nepieciešamību veidot saturu citās mazākumtautību valodās, bet neidentificēja šādu vajadzību. SEPLP uzdevusi sabiedriskajam medijam arī turpmāk veidot saturu svešvalodās – ukraiņu un angļu.
Kā skaidroja padomē, lēmums par krievu valodas satura veidošanas nepieciešamību pieņemts, vadoties no Satversmes tiesas sprieduma, ar ko par Satversmei neatbilstošu atzītas likuma normas, kuras uzliek pienākumu sabiedriskajos medijos veidot saturu mazākumtautību valodās. Savukārt uzdevums nākamā gada sabiedriskā pasūtījuma plānam formulēts atbilstoši Saeimas pieņemtajiem likuma grozījumiem, kas skaidri nosaka izņēmuma gadījumus, kad saturu iespējams veidot arī tajās mazākumtautību valodās, kas ir pašpietiekamas (ST par tādu Latvijā ir atzinusi krievu valodu), lai mazinātu valsts drošības riskus un informētu pēc iespējas plašāku sabiedrību.
Likuma izmaiņas paredz, ka ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā LSM patstāvīgi izvērtēt, vai izmantot tiesības veidot saturu krievu valodā un kādā apmērā tas īstenojams, ņemot vērā samērīguma principu starp latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un konkrētajā gadījumā pastāvošo valsts apdraudējuma intensitāti un raksturu.
SEPLP ieskatā šo tiesību izmantošana ir pielāgojama konkrētai situācijai, jo šādi gadījumi pēc savas būtības ir neprognozējami un neparedzami, lai tiem izstrādātu konkrētākus kritērijus, nekā uzskaitīts likumā. Lēmumā noteikts, ka par LSM pieņemto lēmumu nekavējoties informējama SEPLP.
SEPLP arī konstatē, ka papildus augstākai informatīvajai ievainojamībai krievvalodīgie Latvijā ir pastiprināti eksponēti pret dezinformāciju un propagandu, tostarp arī iespējamu sociālo mediju algoritmu īpatnību dēļ, piemēram, ievērojami biežāk "YouTube", "Facebook" vidē saskaroties ar Latvijā bloķēto Krievijas mediju saturu.
Kontekstā ar augstu krievvalodīgo polarizāciju jautājumos par atbalstu Ukrainai un attiecību veidošanu ar Krieviju, SEPLP tāpēc saskata objektīvu nepieciešamību nodrošināt, lai mērķtiecīgas dezinformācijas atspēkošanas saturs būtu veidojams arī krievu valodā šaurā tematiskā tvērumā - par ģeopolitisko situāciju gadījumos, kad tā apdraud demokrātiju un Latvijas valsti kopumā.
Saskaņā ar Valsts drošības dienesta ikgadējo izvērtējumu Krievijas un Baltkrievijas aktivitāšu samazināšanās informatīvajā telpā netiek prognozēta, tā vietā Krievijai aizvien agresīvāk cenšoties veicināt Kremļa stratēģiskajiem mērķiem atbilstošu vēstījumu izplatību, lai vairotu starptautiskajā sabiedrībā atbalstu un priekšnoteikumus sev vēlamam miera noregulējamam Ukrainā, savukārt Baltkrievija turpinās šos mērķus atbalstīt, papildus izplatot maldinošus vēstījumus par Latvijas ekonomisko, sociālo un morālētisko situāciju.
Padome uzsver, ka lēmuma mērķis ir pēc iespējas plašāka sabiedriskā medija lietošana latviešu valodā arī krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju vidū un stiprināt uzticēšanos valsts valodā veidotajam saturam.
"Saskare ar uzticamu sabiedriskā medija saturu krievu valodā, kas mērķtiecīgi atspēko dezinformāciju, var veicināt sabiedriskā medija atpazīstamību un uzticēšanos tam, rosinot interesi par satura patēriņu latviešu valodā – arī tāpēc, ka ikdienas saturs un ziņas, nesaistītas ar mērķtiecīgu tikai tādas informācijas atspēkošanu, kas ir maldīga, nepatiesa – par ģeopolitisko situāciju gadījumos, kad tā apdraud demokrātiju un Latvijas valsti kopumā, krievu valodā sabiedriskajā medijā no nākamā gada attiecīgi nebūs," norādīja SEPLP.
