Apvienotā sabiedriskā medija pusgads: vairāk naudas un lieli iepirkumi, bet krievu valodas jautājums vēl neskaidrs
Saeima ceturtdien plāno apstiprināt jauno Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (SEPLP), kurā viena locekle saglabās amatu, bet divos pārējos krēslos sēdīsies bijušie Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijas (LTV) vadītāji, no padotajiem kļūstot par apvienotā medija pārvaldniekiem.
Pusgadu pēc radio un televīzijas apvienošanas ir sākta virkne administratīvo izmaiņu, bet papildu naudas tēriņi plānoti lielākoties tehniskiem un vēl iepirkumu stadijā esošiem uzlabojumiem. Pamazām gan redzams un dzirdams dažādāks saturs, kam lielāka jauda tiek solīta no nākamā gada. Savukārt par krievu valodas beigām ēterā jaunumi tiek solīti pēc pāris nedēļām.
Īsumā:
LR un LTV budžets pērn bija kopumā 45 miljoni eiro, bet šogad – 70 miljoni eiro.
Vairāki lieli projekti iepirkuma stadijā, tostarp jaunas studijas izveide Daugavpilī.
Būs trīs pašmāju seriāli, žurnālists ASV, papildu nauda jauniešu satura attīstībai.
Arvien nav atbildes par Latvijas Radio 4 nākotni; lielāku skaidrību sola jūnija beigās.
SEPLP vadītājs sabiedriskā medija valdes pusgada darbu vērtē atzinīgi.
Palielinātas algas tiem, kam tās kritiski zemas savās nozarēs.
Sākts darbs pie vienotas atlīdzības politikas, ko praksē ieviesīšot nākamgad.
Arodbiedrība: Atalgojuma sistēma – lakmusa papīrs, kā valde tiek galā ar darbiem.
Pagājušajā gadā vēl atsevišķi strādājušo LR un LTV pamatbudžets bija vairāk nekā 45 miljoni eiro, bet šajā gadā nu jau juridiski apvienotā Latvijas Sabiedriskā medija naudas maks ir par četriem miljoniem eiro biezāks. Vēl astoņarpus miljoni piešķirti reformu ieviešanai, savukārt gandrīz 12 miljoni eiro pārcelti uz šo gadu, lai beidzot nopirktu pārvietojamo televīzijas staciju. Ar šo kopumā 70 miljonu eiro budžetu no šā gada strādā jauna piecu cilvēku valde Baibas Zūzenas vadībā.
«Un jau šogad plānots, ka gada beigās sabiedriskais medijs saņems jaunas pārvietojamās televīzijas stacijas. Par infrastruktūras pilnveidi: ir sākta Latvijas Radio Ziņu dienesta telpu modernizācija, arī citu telpu uzlabojumi Latvijas Radio, piemēram, galvenās ieejas mezgla atjaunošana. Ir veikts svarīgs iepirkums – dīzeļģeneratora iegāde, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību un mēs spētu strādāt arī situācijās, kad varbūt elektrības padeve normālā veidā nav pieejama. Tāpat arī ir iegādāts Latvijas Televīzijas vienotās režijas mobilitātes pamatkomplekts, kas arī mums palīdzēs nodrošināt ilgtspējīgu un stabilu darbību, kā arī Latvijas Televīzijā sākta ātrgaitas liftu nomaiņa. Jāteic, ka vairākos projektos mēs esam procesā,» norādīja Zūzena.
Vairāki lieli projekti pašlaik ir iepirkumu stadijās, piemēram, televīzijas studiju modernizācija, jaunas studijas izveide Daugavpilī, informācijas tehnoloģiju sistēmu pārbūve, datu krātuves, mobila tiešraižu sistēma radio un citas lietas.
«Ļoti svarīgs projekts, pie kā mēs strādājam, ir vienotas straumēšanas risinājuma izstrāde, jo pašreiz liela problēma ir tā, ka, piemēram, uz lielajiem ekrāniem vai uz viedtelevizoriem aplikācija "REplay" nav pieejama. Ņemot vērā to, kāds šodien ir mediju satura patēriņš auditorijai, tas ir ārkārtīgi svarīgs projekts, kas mums ir jārealizē, un mēs ceram, ka līdz šī gada beigām mums izdosies izsludināt iepirkumu, lai jau nākamajā gadā šo jauno straumēšanas risinājumu ieviestu,» skaidroja Zūzena.
Tātad skatītājiem un klausītājiem sabiedriskā medija saturs kļūs pieejamāks. Zūzena sola, ka arī dažādāks. Nupat noslēdzies konkurss pašmāju seriālu ražošanai – medijs investēs trīs vērienīgos daudzsēriju filmu projektos, kas skatītājiem būs pieejami no nākamā gada. Starptautisko notikumu dēļ jau no nākamā mēneša Vašingtonā darbu sāks sabiedriskā medija žurnālists Amerikas Savienotajās Valstīs. Papildu nauda novirzīta arī jauniešu satura attīstībai, jo Latvijā un arī citās valstīs jauniešu auditorijas uzrunāšana esot liels izaicinājums, lai to nepazaudētu sociālajos tīklos, bet noturētu vērtīborientētā saturā.
«Startējis Latvijas Radio izglītojošs piedzīvojumu podkāsts, orientēts uz bērniem "Leģendām pa pēdām", ko mēs veidojām, adaptējot Francijas sabiedriskā radio oriģinālu podkāstu. Ir vēl virkne ar raidījumiem, kas tiek veidoti – vai tas būtu Latvijas Radio raidījumu cikls "Kurp griezies, pasaule", skaidrojot starptautiskos notikumus, vai Latvijas Radio 3 jauni analītisku raidījumu cikli, vai tā būtu Latvijas Televīzija, kur piedāvājam jaunus raidījumus, kā "Slazds - krāpnieku metodes", lai palīdzētu skatītājiem saprast, kā cilvēki kļūst par krāpšanas upuriem, vai projekts "Mākslas dialogs",» klāstīja Zūzena.
Tātad saturs par papildu naudu jau tiek dažādots. Bet arvien nav atbildes par, piemēram, Latvijas Radio 4 nākotni, jo lieta par nacionālajā drošības koncepcijā ietverto divvalodības jeb krievu valodas izskaušanu sabiedriskajā medijā vēl nav atrisināta. Medija valdei šim jautājumam punkts ir jāpieliek darbības stratēģijā, kuras termiņu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir pagarinājusi līdz jūnija beigām.
«Tur vēl būs pāris nedēļas jāpaciešas. Tas ir viens no svarīgiem jautājumiem kontekstā ar turpmāko stratēģiju, un to mēs ziņosim kopā ar kopējo stratēģisko ietvaru,» teica "Latvijas Sabiedriskā medija" (LSM) vadītāja.
«Par šo, visticamāk, vairāk mēs zināsim jūnija beigās, jūlija sākumā, kad arī publiski tiks paziņots, kādas izmaiņas ir gaidāmas no nākamā gada.» Izvairīgi par krievu valodu ēterā runā arī Jānis Siksnis, SEPLP pašreizējais priekšsēdis.
Viņa pilnvaras augustā beigsies. Siksnis sabiedriskā medija valdes pusgada darbu vērtē atzinīgi – drīzumā noslēgšoties konkursi ar daudzām jaunām amata vietām administratīvajā struktūrā, kurā finanšu, juridiskās, saimnieciskās, informācijas tehnoloģiju, personāla un citas jomas jau vadīs jauni speciālisti ar atbildību par kopīgu mediju. Grūtāk valdei sokas ar daudzo, tikai šim gadam piešķirto miljonu tērēšanu. Vai visu naudu apgūs?
«Grūti pateikt, bet viegli nebūs, es nezinu.. Šobrīd sekojam tam līdzi. Protams, tur ir, kā jau nereti notiek, ka kāds iepirkums pēkšņi beidzas bez rezultāta, piemēram, ir tikai viens pieteikums uz kaut kādiem darbiem, kurš turklāt būtiski pārsniedz budžeta iespējas. Tas uzreiz nozīmē kaut kādu aizkavēšanos, bet nu šobrīd nevaru droši pateikt, kā būs līdz gada beigām.»
No lielā naudas piešķīruma nepilns miljons eiro ticis vairāk nekā 800 apvienotā medija darbiniekiem. Par šo naudu nedaudz palielinātas algas tiem, kam tās bija kritiski zemas savās nozarēs. Valde sākusi darbu pie vienotas atlīdzības politikas, ko praksē ieviesīšot nākamgad. Latvijas Televīzijas režisore un arodbiedrības vadītāja Agita Cāne-Ķīle vērtēja, ka satura veidotāji, kas veido strādājošo lauvastiesu, apvienošanas ieguvumus pagaidām nav sevišķi izjutuši.
«Būtisku pieaugumu atalgojumos nejūt. Gaida. Vēl arvien gaida. Man liekas, šobrīd viens no svarīgākajiem darbiem ir šī jaunā vienotā atalgojuma sistēma, kas ir jāizveido jaunajai valdei. Un man šķiet, ka šis būs tāds lakmusa papīrītis, kā valde tiek galā ar saviem darbiem. Jo tas ir ārkārtīgi būtisks jautājums. Nu, tas gan ietekmēs katru darbinieku. Tas noteikti ietekmēs arī saturu, ko mēs veidojam. Es domāju, ka te ir potenciāls arī kaut kādām negatīvām ietekmēm – ja šī sistēma tiek izveidota ačgārna un nepārdomāta, tur ir potenciāls salaist visu grīstē, un tas tiešām skars katru – gan darbiniekus, gan sabiedrību kā mūsu darba patērētāju,» sprieda Cāne-Ķīle.
Pēdējā laikā apvienoto mediju administrācijā pametuši vairāki vadošu amatu cilvēki, bet viņi aiziešanu skaidro ar izdegšanu un nevēlēšanos uzņemties atbildību par diviem medijiem, nevis nesaprašanos ar jauno valdi. Ar līdzīgu skaidrojumu pērn no konkursa uz LSM valdi izstājās toreizējā Latvijas Radio vadītāja Una Klapkalne. Tagad viņa piekritusi būt SEPLP locekle.
«Man tas pašai prātā neienāca. Mani tiešām uzrunāja politiķi šim darbam, un diezgan ilgi es arī par to pārdomāju. Patiesībā es esmu vairāk darītājs cilvēks pēc sava žanra, nevis pārvaldītājs. Man patīk pašai izdarīt lietas. No tāda viedokļa to varētu uzskatīt par kažoka apmešanu, jo es līdz šim esmu vienmēr nosacīti jebkurā vietā bijusi izpildvarā,» skaidroja Klapkalne.
Runājot par veicamo sabiedriskā medija padomē, Klapkalne minēja divas lietas. Pirmkārt, medijam ir jāmaina juridiskā forma, jo pēc reklāmas tirgus pamešanas tas vairs nestrādā kā tipiska valsts kapitālsabiedrība. Otrkārt, ir jāmazina arī pašas padomes loma, jo apvienotam medijam uzraugu ar trim pilna laika locekļiem nemaz nevajagot.
«Jāveido tā padome vai nu līdzīgi kā tas ir citos sabiedriskajos medijos Eiropā, kur nekur padomes nestrādā kā pilna laika padomes, viņas ir daudz plašākas pēc savas konstitūcijas un kopā sanāk ievērojami retāk, arī tādējādi mazinot birokrātisko slogu sabiedriskajiem medijiem. Kuram nav tad regulāras sapulces un regulāras atskaites tādā izpratnē, ka vēstuļu formātā katru otro dienu. Manuprāt, šim [padomes] izņēmumam, kas bija uz apvienošanas laiku, tam arī būtu faktiski jāizbeidzas,» uzskata Klapkalne.
Jaunpienācējs padomē būs arī Ivars Belte, kas savulaik ir vadījis LTV. Viņam ir trīs prioritātes: pabeigt apvienošanu, uzlabot drošības un darba nepārtrauktības lietas, kā arī attīstīt medija tehnoloģijas, kurās ir liela atpalicība. Beltem ir arī piedāvājums krievu valodas uzkarsētajā jautājumā – nevis saglabāt saturu šajā valodā, bet nodrošināt tehnoloģijas, lai valsts valodā radīto saturu varētu patērēt jebkuras citas valodas lietotājs.
«Mēs esam mēģinājuši veidot visu laiku divas atsevišķas informatīvās telpas – vienu krieviski runājošajiem un otru latviešiem un latviski runājošajiem, kas arī faktiski zināmā mērā novedis pie šīs sašķeltības sabiedrībā. Mēs esam gadiem veidojuši kaut ko, ko arī īsti paši neesam varējuši saprast, vai to var uzskatīt par Latvijas vienotu informatīvo telpu,» teica Belte.
Mediju nozares eksperti vērtē, ka pašlaik sabiedriskais medijs tiek apvienots tikai juridiski un administratīvi, bet par uzlabojumiem saturā varēs spriest nākamo gadu laikā.
