LSM uzraugu uzdevums – arī atrisināt politiski nokaitēto jautājumu par krievu valodu sabiedriskajā medijā
Kas nākamos četrus gadus pārvaldīs Latvijas Sabiedrisko mediju? Atbildi uz šo jautājumu līdz Jāņiem apņēmušies sniegt politiķi. Pašreizējās Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) vadībā ir paveikts vēsturisks, bet neviennozīmīgi vērtēts Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas (LTV) apvienošanas process. Tuvākajā nākotnē apvienotajam medijam ne tikai formāli, bet arī pēc būtības jāsāk strādāt vienoti. Turklāt politiski nokaitēts un neatrisināts arvien ir jautājums, vai sabiedriskajā medijā ir vieta krievu valodai. Šis aspekts ir galvenais, kādēļ daļa politiķu grib uzraugošās padomes nomaiņu pret nacionāli konservatīvāku.
Līdz nākamajai pirmdienai var pieteikt kandidātus atklātā konkursā, kurā valdība kopā ar nevalstiskajām organizācijām meklē labāko pārstāvi SEPLP locekļa amatam. Līdz pirmdienai savu sabiedrisko mediju uzraugu var izvirzīt arī Saeimas deputāti. Savukārt Valsts prezidents jau izvēlējies, ka darbs jāturpina pašreizējai viņa pārstāvei Sanitai Uplejai-Jegermanei.
Kāpēc izveidoja SEPLP, un kas tajā darbojas
SEPLP darbu sāka pirms četriem gadiem. To izveidoja, lai sabiedriskajiem medijiem būtu savs kapitāldaļu turētājs un darba pārraugs, savukārt Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) kā visu mediju uzraugs nebūtu interešu konfliktā, vienlaikus esot gan Latvijas Radio un LTV īpašniece, gan darba kontrolētāja.
Jaunajā padomē Saeima pēc konkursa rīkošanas izvirzīja mediju uzrauga locekli Jāni Eglīti. Toreizējais Valsts prezidents pieteica žurnālisti Sanitu Upleju-Jegermani, bet Ministru kabinets kopā ar nevalstiskajām organizācijām rīkotā konkursā izvēlējās Jāni Siksni, kam bija ilggadēja pieredze Latvijas Radio. Siksnis gadu no gada pārapstiprināts par padomes priekšsēdi.
«Mēs esam tie, kas vēsturiski pabeidza ilgus gadus ilgušo jautājumu par sabiedrisko mediju apvienošanu, tas, man šķiet, ir tiešām ļoti būtisks, liels slieksnis, liels solis, kas ir beidzot pārvarēts, jo apvienošanas jautājums visus iepriekšējos gadus bija kā akmens kaklā, kas neļāva attīstīties ļoti daudzos aspektos, jo visu laiku bija šis – pagaidīsim, kad apvienosimies, vai izlemsim, būs apvienošanās vai nebūs apvienošanās, un daudzi ļoti svarīgi jautājumi tika atlikti,» norāda Siksnis.
SEPLP priekšsēdis Jānis Siksnis par padomes paveikto
Siksnis atzīst, ka panākt Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu izdevās tikai ar papildu budžeta naudas dabūšanu. 2023. gadā abi mediji dotācijās no valsts saņēma 40 miljonus eiro, bet nākamā gada plānā ir jau par 50% lielāks finansējums jeb 61 miljons eiro.
«Tas ir ļoti taustāms SEPLP padomes darba rezultāts, un tas ir ļoti nopietns pamats tālākai attīstībai, kas arī ļāva daudziem apvienošanas skeptiķiem tomēr piekrist šai apvienošanai, jo skaidrs, ka bija papildus būtisks finansējums, lai jaunais, vienotais uzņēmums varētu attīstīties,» norāda Siksnis.
Kā trešo savu panākumu Siksnis min sabiedriskā labuma vērtēšanas sistēmas pabeigšanu, lai abu mediju darbu varētu pilnvērtīgi novērtēt ar ekspertu atzinumiem, sabiedriskajām aptaujām un citiem rīkiem.
«Sabiedriskie mediji Latvijā ir strādājuši labi un daudzos aspektos – ļoti labi. Kaut vai tīri skatoties sauso, bezkaislīgo statistiku: Latvijā sabiedrisko mediju finansējums visu laiku, faktiski kopš neatkarības atjaunošanas līdz pēdējiem gadiem ir bijis pārliecinoši viens no zemākajiem Eiropā, vienlaikus pamata darba rādītāji – sasniedzamība, uzticēšanās, reitingi un ekspertu novērtējumi – ir vismaz Eiropas vidējā līmenī, bet daudzos rādītājos tie pārsniedz Eiropas vidējo līmeni. Līdz ar to es gribētu teikt, ka tā vērtība, ko Latvijas sabiedrība iegūst, finansējot un uzturot Latvijas sabiedriskos medijus, ir ļoti, ļoti ievērojama,» saka Siksnis.
Lai ikvienam sabiedrības pārstāvim būtu iespēja vērtēt radio un televīzijas darbu, padome arī izveidoja sabiedrisko mediju ombuda posteni. Savukārt nupat konkursā izvēlēta apvienotā medija galvenā redaktore. Turpmākais padomes darbs būs panākt, lai sabiedriskais medijs vienots kļūst arī praktiski, nevis tikai formāli, vairāk veidojot kopsaturu, attīstot dažādas satura platformas atbilstoši cilvēku paradumiem, kā arī pilnveidojoties tehnoloģiski un ar jaunām studijām.
«Nākamajos gados ir jāizdara viss iespējamais, lai satura veidotājiem būtu visas iespējas strādāt kopā. Protams, tas vienmēr būs ļoti jūtīgs jautājums par redakciju apvienošanu, jo mēs no pašas pirmās dienas esam uzsvēruši, ka mediju apvienošana nekādā ziņā nedrīkst samazināt redakcionālo daudzveidību,» atzīmē Siksnis.
Kuluāros izskan vēlme pēc nacionāli konservatīvāk noskaņota pārstāvja
Taču pašlaik nav zināms, vai Siksnis būs padomes loceklis arī nākamos četrus gadus. Lai gan likums ļauj viņu apstiprināt uz vēl vienu termiņu, valdības politiķi kopā ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem īpašā padomē nav panākuši vienprātību.
«Memoranda padome 16. aprīlī pieņēma šo lēmumu. Tas bija rīkot konkursu, bet tas neatspoguļo vērtējumu par Jāņa Sikšņa līdz šim paveikto. Tas dod iespēju gan Jānim Siksnim atkārtoti kandidēt, gan sevi pieteikt arī citiem kandidātiem,» saka Valsts kancelejas pārstāve Edīte Matuseviča.
Šajā padomē līdzīgi sadalās nevalstisko organizāciju pārstāvju, politiķu un ierēdņu balsis. Kā katrs balsojis, uzzināt nevar, jo protokols arvien esot saskaņošanas procesā. Taču to nevarēs uzzināt arī vēlāk, kad šo birokrātisko procedūru noslēgs.
«To mēs arī nepublicēsim. Būs zināms sadalījums, cik bija par konkursa rīkošanu un cik iebilda pret konkursa rīkošanu. Bet, kā kurš konkrēti balsoja, to mēs neatspoguļosim protokolā,» saka Matuseviča.
Izrādās, valdības un nevalstiskā sektora pārstāvji jau laikus vienojušies, ka balsos aizklātā procedūrā. Iespējams, tādas slepenības iemesls ir politikas kuluāros dzirdamās runas, ka Siksnis sabiedriskā medija pārvaldībā bijis pārāk liberāls un ka viņa vietā būtu nepieciešams kāds nacionāli konservatīvāk noskaņots pārstāvis. Konkurss, iespējams, ir formāls, bet kandidāts jau zināms.
Izskanējušas arī runas, ka padomes vadībā varētu nonākt pašreizējās NEPLP priekšsēdis Ivars Āboliņš, kam ir draudzīgas attiecības ar opozīcijā esošās Nacionālās apvienības biedriem. Taču viņš Latvijas Radio atbildēja noraidoši uz jautājumu par iespējamu pāriešanu sabiedriskā medija pārvaldnieka amatā. Āboliņš apgalvoja, ka nekandidēs valdības un nevalstiskā sektora konkursā, kā arī nepiekristu būt par Saeimas virzītu pārstāvi.
Valsts prezidents vēlas atkārtoti amatā apstiprināt Sanitu Upleju-Jegermani
Kamēr valdība savu pārstāvi līdz pirmdienai gaidīs konkursā, savu izvēli ir izdarījis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
«Nosūtīju savu priekšlikumu atkārtoti apstiprināt amatā Sanitu Upleju-Jegermani. Es uzskatu, ka viņa ir darbojusies labi. Es ar viņu pārrunāju darāmās lietas. Formāli tas ir noticis, bet reāli vēl šie procesi notiek – Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apvienošana un Latvijas sabiedriskā medija izveide,» stāsta Valsts prezidents.
Upleja-Jegermane prezidenta izvēli sauc par sava darba augstu novērtējumu. Iepriekš Rinkēvičam nācās viņu pierunāt palikt amatā līdz šī termiņa beigām pēc tam, kad padomes locekle paziņoja par atkāpšanos. Tagad viņa ir gatava turpināt strādāt arī nākamos četrus gadus.
«Man savu lēmumu lika mainīt vairāki apstākļi: viena lieta, ka man bija atbildība par apvienošanas procesu, ko es arī vadīju kā projektu vadītāja, un otra lieta bija, ka tas pats mazākumtautību jautājums jeb krievu valodas jautājums – to mēs sākām risināt, un mēs padomē arī panācām vienošanos, un principā ir tā, ka tas būs jaunajā uzņēmuma stratēģijā, kas šobrīd top. No 2026. gada tas tiks izdarīts, tā ka no tāda viedokļa faktiski lietas iekustējās, un tāpēc es, izdarot arī līdz galam šo apvienošanas darbu, pieņēmu lēmumu, ka varētu turpināt otro termiņu, jo es arī zinu, kas vēl būtu darāms,» skaidro Upleja-Jegermane.
LŽA saredz kampaņu, kurā viens no saukļiem – "atkrieviskosim Latviju"
Ļoti iespējams, ka krievu valodā raidošā Latvijas Radio 4 nākotne un krievu valoda citās sabiedriskā medija platformās ir iemesls, kādēļ politiķos ir pavīdējusi doma par vēlmi pēc stingrākiem locekļiem uzraugošajā padomē.
Vairāki desmiti sabiedriskā medija darbinieku, kas pašlaik saturu rada krieviski, ir neziņā par savu vietu medijā no nākamā gada. Pašreizējā padome skaidrību viest vēl nespēj, jo no sabiedriskā medija jaunās valdes vasarā sagaida redzējumu.
«Padome ir definējusi, ka divkopienu sabiedrības veicināšanai ir jābeidzas. Padome ir pateikusi, ka nav runa par krievu valodas aizliegumu, jo nevar būt nevienas valodas aizliegums, bet, šos nosacījumus ņemot vērā, tad [valdei] ir jāpiedāvā risinājums. Nav jābūt divkopienu sabiedrībai, un tātad tai krievu valodas klātbūtnei ir jāmazinās,» uzskata Upleja-Jegermane.
Latvijas Žurnālistu asociācija sagaida, ka nākamais padomes sastāvs pēc radio un televīzijas apvienošanas piedāvās arī jēdzīgu vienotā medija attīstības stratēģiju. Organizācijas vadītāja Anastasija Tetarenko-Supe vērtē, ka dažu politiķu aktivitātes sociālajos medijos saistībā ar sabiedriskā medija pārvaldību ir pārspīlētas.
«Mēs šobrīd redzam ārkārtīgi lielu kampaņu, kas tiek vērsta pret sabiedrisko mediju sociālajos medijos, kur viens no saukļiem ir – atkrieviskosim sabiedrisko mediju, liksim sabiedriskajam medijam strādāt valsts interesēs. Taču, protams, mēs ļoti labi saprotam, ka tie ir politisko ambīciju un mērķu vadīti paziņojumi, un sabiedriskais medijs strādā atbilstoši sabiedriskajam pasūtījumam. Un noteikti ne tviterim būs izlemt, kā tam strādāt,» saka Tetarenko-Supe.
Visticamāk, turpmāko lēmēju vidū nākamajā četrgadē padomē vairs nebūs Jānis Eglītis, kas pašlaik ir kā Saeimas virzīts pārstāvis. Iepriekš viņš pieteicās parlamenta rīkotā konkursā, bet šoreiz Saeimas frakcijas tik atklātu ceļu nav gājušas.
«Nē, man nav bijušas nekādas tādas konsultācijas ar frakcijām, es neesmu arī aicināts uz atbildīgo komisiju. Jau pirms diviem mēnešiem informēju atbildīgo komisiju, ka man tāda vēlme ir un ka es labprāt to darbu turpinātu. Nu, ja tas tāds pieprasījums nav, tad nav,» teic Eglītis.
Saeimas frakciju vadītāji par savu pārstāvi SEPLP izsakās izvairīgi, lai gan daļēja vienošanās par kandidātu panākta jau pirmdienas sanāksmē, bet gala lēmumu politiķi plāno pieņemt trešdien, 21. maijā, savukārt sabiedrību par to informēt pirmdien. Par visiem trim kandidātiem gala lēmumu vismaz formāli pieņems "Progresīvo" deputātes Leilas Rasimas vadītā Saeimas Sabiedrisko lietu komisija.
«Nu nedrīkstu. Nedrīkstu pagaidām izpaust. Bet viss ir procesā tiešām,» saka Rasima.
Viens no uzrauga galvenajiem uzdevumiem būs arī mainīt sabiedriskā medija juridisko formu. Pašreizējā kapitālsabiedrība jeb valsts uzņēmums esot pārāk apgrūtinoša forma ar laika tēriņu neskaitāmām atskaitēm, ilgām birokrātiskām procedūrām un galu galā ar smagnēju administratīvo struktūru.
