Šaubas par sabiedrisko mediju satura mazākumtautību valodās atbilstību Satversmei vērtēs Saeimā q
Saeimā sagaidāmas diskusijas par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vēstulē pausto secinājumu, ka, iespējams, divi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma panti saistībā ar mazākumtautību satura nodrošināšanu varētu būt pretrunā ar Satversmi. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) iepazīsies ar vēstulē paustajiem argumentiem.
NEPLP: Sabiedriskajiem medijiem veidot saturu mazākumtautību valodās nevar būt obligāts pienākums
Satversme neuzliek pienākumu sabiedriskajos medijos apmaksāt satura veidošanu mazākumtautību valodās, ko savukārt nosaka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārvaldības likums, – tā NEPLP pamatojusi savu viedokli, ka likuma normas varētu būt pretrunā ar Satversmi. Tādēļ NEPLP vērsusies ar vēstuli pie valsts augstākajām amatpersonām un Saeimas frakciju vadītājiem, aicinot izvērtēt šos secinājumus un atbilstoši savai kompetencei vai nu mainīt likumu, vai vērsties Satversmes tiesā.
Sabiedrisko mediju uzraugs: Vispirms vajadzīga analīze
Par likuma izpildi atbildīga ir SEPLP, kas iepazīsies ar apjomīgo vērtējumu un juridiskajiem argumentiem, stāstīja padomes locekle Sanita Upleja-Jēgermane.
Vienlaikus viņa atgādināja, ka apvienotajā Latvijas Sabiedriskajā medijā no 2026. gada sagaidāma jauna pieeja dažādu mazākumtautību sasniegšanai, novēršot divkopienu sabiedrības pastāvēšanu.
«Ja Saeimas komisija, kam arī adresēta šī vēstule, sāks darbu, tad mēs būsim gatavi iesaistīties. Arī tad, ja šī lieta nonāks Satversmes tiesā. Mēs kā institūcija apzināmies pienākumu izpildīt likumu un iesaistīties, bet vispirms vajadzīga analīze. Atgādināšu, ka padome jau ir definējusi, ka no 2026. gada sabiedriskajos medijos tiks īstenota jauna pieeja dažādu mazākumtautību sasniegšanai, līdz ar to tās izmaiņas būs pietiekami lielas. Tas nozīmē, ka liksim uzsvaru uz Latvijas reģionālās daudzveidības respektēšanu, veicinot plašāku kultūras pieejamību un piederības Latvijai stiprināšanu,» atzīmēja Upleja-Jegermane.
Jāatgādina SEPLP iepriekš paustais, ka burtiski nav izpildāms Nacionālās drošības koncepcijā paredzētais, ka no 2026. gada 1. janvāra sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai. Šādas normas burtiska izpildīšana radītu Satversmes pārkāpuma risku. Satversmes 114. pants nosaka, ka personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību. Atbilstoši koncepcijā rakstītajam tiktu liegta iespēja sabiedriskajiem medijiem veidot saturu vairāku Latvijas vēsturisko mazākumtautību valodās, tajā skaitā arī baltkrievu, poļu, romu, ebreju un citās valodās.
Iespējamās izmaiņas un atbilstību Satversmē vērtēs arī Saeimā
Šo SEPLP virzīto redzējumu konkrētā sabiedrisko mediju darba plānā nākamā gada pirmajā pusē būs jāievieš apvienotā Latvijas Sabiedriskā medija jaunajai valdei.
Tikmēr arī Saeimas deputāti vērtēs Sabiedrisko mediju likumā iespējamās izmaiņas un atbilstību Satversmei. Par kādiem konkrētiem secinājumiem Saeimas Mediju politikas apakškomisijas sekretārs deputāts Gatis Liepiņš ("Jaunā Vienotība") aicināja vēl nogaidīt.
«Jautājums par krievu valodu un citām mazākumtautību valodām sabiedriskajos medijos ir ļoti aktuāls. Iespējams, ka ir vērts runāt par šī jautājuma izšķiršanu. Ceru, ka politika neņems virsroku šajā jautājumā, bet vispārīgā loģika, kā tam jābūt. Mēs iestājamies par to, lai latviešu valoda būtu absolūti dominējošā valoda sabiedriskajos medijos un jautājums par krievu valodu tiktu atrisināts. Protams, mums ir jāievēro dažādas mazākumtautību lietas, tāpēc jāturpina cieņpilnas diskusijas kopā ar ekspertiem. Negribētu pārlietu politizēt šo jautājumu,» sacīja Liepiņš.
KONTEKSTS:
Iepriekš Latvijas nacionālās drošības koncepcijā paredzēts, ka no 2026. gada 1. janvāra sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai, bet vietējais saturs krievu valodā varētu turpināt pastāvēt komercmedijos.
Latvijas Radio (LR) un LTV kategoriski iebilda pret koncepcijā ietverto no 2026. gada sabiedriskajiem medijiem vairs neveidot saturu lielākās Latvijā dzīvojošās minoritātes – krievu – valodā. Pret to pirms gada iebilda arī SEPLP, aicinot no koncepcijas izņemt rindkopu, ka saturs krievu valodā pieļaujams tikai komercmedijos.
