Saeima skatīs ieceri ļaut SEPLP noteikt valodas izvēli sabiedriskajos medijos
Saeima atbalstījusi nodot skatīšanai komisijā grozījumus, kas paplašinātu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) pilnvaras noteikt valodas izvēli sabiedrisko mediju programmās un pakalpojumos.
Ieceri grozīt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu iesniedza opozīcijas deputāti no Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta". Tiesa, nodošanu komisijai atbalstīja arī pozīcijā esošās "Jaunās Vienotības" deputāti.
Piedāvātais likumprojekts nosaka, ka sabiedriskie mediji drīkst veidot raidījumus, to fragmentus vai citus pakalpojumus mazākumtautībām, lai veicinātu visu Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, sabiedrības integrāciju Latvijā kā nacionālā valstī un padziļinātu izpratni par sabiedriskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem. Valodu izvēli un lietojumu sabiedrisko mediju programmās un pakalpojumos nosaka SEPLP, un tas nav uzskatāms par redakcionālu lēmumu.
Tādējādi tiktu paplašinātas SEPLP pilnvaras, piešķirot tiesības noteikt valodas izvēli un lietojumu sabiedrisko mediju programmās un pakalpojumos. Izmaiņu rosinājumā skaidrots ar to, ka SEPLP locekļi publiski pauduši, ka pašlaik viņiem nav pilnvaru noteikt valodas lietojumu.
Sabiedrisko mediju uzraugs SEPLP ir institūcija, kuras locekļus izvirza Valsts prezidents, Saeima un nevalstisko organizāciju un valdības sadarbības padome, bet apstiprina Saeima.
KONTEKSTS:
Valodas izvēle sabiedriskajos medijos šopavasar rezonansi izraisīja Latvijas Televīzijas lēmums rīkot Eiropas Parlamenta vēlēšanu debates krievu valodā Rus.LSM.lv. 22. maijā LTV galvenā redaktore Sigita Roķe, konsultējoties ar LTV Redakcionālo padomi, nolēma no tām atteikties.
Tikmēr Saeimas darba kārtībā bija paguvis nonākt opozīcijas deputātu ierosinājums priekšvēlēšanu debates rīkot tikai valsts valodā, tās pielīdzinot priekšvēlēšanu aģitācijai un attiecīgi ļaujot rīkot tikai valsts valodā (tai skaitā latgaliešu rakstu valodā) vai lībiešu valodā.
Pret to gan izskanēja iebildumi, tostarp no Latvijas Žurnālistu asociācijas, norādot, ka tad debates kā žurnālistikas žanrs un formāts tiktu pielīdzināts politiskajai aģitācijai. Asociācijas ieskatā iecerētās izmaiņas nesasniegs plānoto mērķi un nepamatoti iejauksies mediju redakcionālajā neatkarībā.
