Free FM banner
April 13 2024
Saules Aktivitāte
Saules Aktivitāte
Draugi
People.lv Near-Space Program
Latvijas radiostaciju ceļvedis
Legacy SAT - Ieskats satelītu televizijas vēsturē
IBM Kolekcija - Projekts kurā tiek tīrīta un restaurēta IBM ražotāja tehnika.
Aktuāls Jautājums
Kuram būtu jāuzvar 100.0 Mhz apraides konkursā Rīgā?

All Media Latvia

Radio SWH

Radio Duo

Radio TEV

Radio Skonto

EHR

Cits

Šodienas jubilāri:
Šodienas jubilāri Jurijs Dimbovskis
Čats
You must login to post a message.

27/11/2023 02:08
Paldies.

26/11/2023 20:38
Prozīt Princ. Cool

10/05/2023 23:09
Yahoo Hip Hip , Urā!

05/03/2023 03:02
Pateicos! Galvenais, ka nozarē viss joprojām notiek. Tie, kam jābūt īstajos brīžos pie uztvērējiem, tur arī ir! 73!

04/03/2023 23:53
Turpinot tradīciju, Roland sumināts. 73

28/11/2022 11:07
Paldies 73

27/11/2022 01:01
Normāls čatiņš... Normund, apsveicu un 73!

05/03/2021 00:39
Paldies! Lieliska DX dāvana 50. dzimšanas dienā bija aizpagājušās nakts profilakse Zaķusalā! 73!

04/03/2021 20:19
Roland, Sumināts! Lai intresanti DX!

27/11/2020 13:57
Paldies, Roland!

Par nepatiesu informāciju Latvijas Radio arodbiedrības atklātajā vēstulē

ZiņasSabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – Padome) ir iepazinusies ar publiskajā telpā izplatīto, valsts augstākajām amatpersonām, Ministru kabineta locekļiem, Saeimas frakcijām un komisijai adresēto VSIA “Latvijas Radio” (turpmāk – Latvijas Radio) arodbiedrības valdes trīs locekļu parakstīto “Atklāto vēstuli par sabiedrisko mediju – Latvijas Radio un LTV – apvienošanu”.

Padome norāda, ka tā ciena un atzīst Latvijas Radio arodbiedrības un darbinieku tiesības paust viedokli par jebkuru jautājumu, bet vienlaikus aicina neizplatīt publiskajā telpā nepatiesu un maldinošu informāciju par Padomes izstrādātās “Koncepcijas par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību” (turpmāk – Koncepcija) īstenošanas procesu. Tādēļ Padome ir spiesta publiski norādīt uz faktu, ka sabiedriskā medija arodbiedrības pārstāvju vēstule ietver nepatiesu informāciju.

Arodbiedrība vēstulē raksta: «2023. gada 6. decembrī Saeima otrajā lasījumā atbalstīja sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) – apvienošanu. Tā paredzēta no 2025. gada 1. janvāra. Balsošana trešajā, galīgajā lasījumā, vēl nav notikusi, tāpēc pirms tās vēlamies vērst atbildīgo amatpersonu un Saeimas deputātu uzmanību uz apvienošanas procesa nepārdomātību, neizdarībām un fundamentāliem riskiem. Līdz šim par to informējām sabiedrisko mediju tiešo uzraugu SEPLP, kas arī ir šī procesa virzītājs, bet, diemžēl, neizprotamu motīvu vadīti, padomes locekļi visus ierosinājumus, risku uzsvērumus un argumentus izvēlas ignorēt.»

Padome norāda, ka abu sabiedrisko mediju – Latvijas Radio un VSIA “Latvijas Televīzija” (turpmāk – Latvijas Televīzija) – darbinieki, tajā skaitā arodbiedrību pārstāvji ir bijuši tieši iesaistīti gan Koncepcijas izstrādāšanas darba grupās 2021. un 2022. gadā, gan Koncepcijas detalizācijas un īstenošanas darba grupās 2023. un 2024. gadā.

Kopš Padomes darbības uzsākšanas 2021. gada augustā un sākot īstenot Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma (turpmāk – SEPLPL) uzdevumu par Koncepcijas izstrādi, Padome ir definējusi un apstiprinājusi to arī Koncepcijas tekstā (55.lpp), ka: « SEPLP uzskatīja par nepieciešamu jau no apvienošanas procesa sākotnējās stadijas darbā iesaistīt sabiedrisko mediju darbiniekus, jo padome apzinās mediju uzņēmumu specifiku, kurā žurnālisti un citi radošie darbinieki ir uzņēmuma galvenā un lielākā vērtība, kā arī sava veida pieredzes un ekspertīzes krātuve.»

2023. gada 27. martā Padome bija viens no adresātiem Latvijas Radio darbinieku vēstulei sabiedrībai un amatpersonām, kurā bija paustas bažas par apvienošanas procesu un steidzamības kārtā virzītajiem attiecīgajiem likuma grozījumiem un otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem. Padome tolaik pauda sekojošu viedokli un atbalstīja šī procesa apturēšanu: «Gatavojoties likumprojekta “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā” (199/Lp14) izskatīšanai otrajā un galīgajā lasījumā Saeimā 30. martā un pirms tam atbildīgajā komisijā, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) ir iepazinusies ar otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem un pauž viedokli, ka šobrīd atbalsta tikai priekšlikumus, kas skar sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu apvienošanu no 2024. gada janvāra. Pēc iepazīšanās ar iesniegtajiem priekšlikumiem un uzklausot sabiedrisko mediju viedokli, Padome nosūtījusi vēstuli Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, norādot, ka Padome ir saskaņojusi ar Saeimas Juridisko biroju un Kultūras ministriju kultūras ministra Naura Puntuļa iesniegto 3. priekšlikumu par grozījumiem likumprojekta pārejas noteikumos, pilnveidojot regulējumu, lai Padome varētu organizēt apvienotā sabiedriskā medija valdes konkursu un veikt citas darbības, lai sagatavotos sabiedrisko mediju apvienošanai, kā arī lai paredzētu pārejas posmu starp likuma spēkā stāšanos un ieraksta komercreģistrā spēkā stāšanos. Padome uzsver, ka Saeimā steidzamības kārtībā izskatāmā likumprojekta mērķis ir radīt priekšnoteikumus sabiedrisko mediju juridiskai apvienošanai 2024. gada janvārī. Neviens cits no iesniegtajiem priekšlikumiem ar Padomi kā neatkarīgu, pilntiesīgu un autonomu institūciju, kas atbilstoši Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā noteiktajai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, nav skaņots.»

Vienlaikus Padome turpināja darbu pie Koncepcijas detalizācijas darba grupās ar sabiedrisko mediju pārstāvju iesaisti, kā arī no 2023. gada 17. marta līdz maija beigām Padomes vadībā strādāja Darba grupa vienota sabiedriskā medija finansēšanas modeļa maiņas izstrādei.

Koncepcijas detalizācijas procesa gaitā no Latvijas Radio darbiniekiem tika rakstiski saņemti 38 jautājumi par apvienošanas procesu un no Latvijas Televīzijas pieci. Trijās apvienoto darba grupu sanāksmēs 2023. gada pavasarī Padome sniedza gan mutiskas, gan rakstiskas atbildes uz jautājumiem, tajā skaitā papildu jautājumiem. Kopā ar Koncepcijas detalizācijas dokumentu šie jautājumi un atbildes 2023. gada 6. jūnija tika nosūtīti arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Padome norāda, ka Koncepcijas detalizācijas procesā un dokumentā tika definēti apvienošanas procesa jautājumi, kas 2024. gada laikā tiks detalizēti izstrādāti darba grupās ar sabiedrisko mediju darbinieku un arodbiedrību pārstāvjiem. Trīs darba grupas ir sākušas regulāru darbu 8. janvārī pēc grafika, kas paredz vismaz vienu sēdi mēnesī. Par to ir informēti visi sabiedrisko mediju darbinieki ar Padomes vēstuli darbiniekiem, ko ar valžu starpniecību Padome nosūtīja 2023. gada 8. decembrī. Padome šādas vēstules darbiniekiem par procesa gaitu ir apņēmusies sagatavot un nosūtīt katru mēnesi.

Kopumā ar Latvijas Radio darbiniekiem Padome ir tikusies klātienē Latvijas Radio telpās 2023. gada 2. martā, 5. aprīlī, 3. jūlijā, 3. oktobrī, 28. novembrī. Ar Latvijas Televīzijas darbiniekiem tikšanās notikušas 2023. gada 18. maijā un 16. novembrī, ar arodbiedrību pārstāvjiem 8. martā un 4. oktobrī. Septembrī un decembrī ir notikušas apvienotās darba grupu sanāksmes, lai informētu sabiedrisko mediju pārstāvjus par attīstības plānu izstrādi, finansējumu un atalgojuma sistēmu salāgošanas pētījumu.

Padome uzsver, ka augstākminētā procesa gaitā visas sabiedrisko mediju bažas un jautājumi ir uzklausīti, meklēti risinājumi, kompromisi un sniegtas atbildes, tādēļ neatbilst patiesībai apgalvojums, ka “padomes locekļi visus ierosinājumus, risku uzsvērumus un argumentus izvēlas ignorēt”.

Arodbiedrība vēstulē raksta: «Vispirms vēlamies atgādināt, ka LTV un LR nav vienkārši kapitālsabiedrības, kuru apvienošanai izšķirošais arguments var būt iespēja mazināt administratīvās vai citas izmaksas un tādējādi panākt valsts līdzekļu ekonomiju. Jebkurā procesā, kas skar sabiedriskos medijus, jāpatur vērā to pastāvēšanas virsuzdevums – kvalitatīva žurnālistika un sabiedrības interešu aizstāvība. Abos medijos strādā žurnālisti, kuru profesionālā misija ietver uzdevumu neklusēt, bet gan informēt sabiedrību par rīcību, kas kaitē vai potenciāli var kaitēt tās interesēm. Šobrīd, redzot, kā tiek virzīta mediju apvienošana, SEPLP ignorējot pašu izstrādātajā un, vismaz teorētiski, apvienošanas pamatā joprojām esošajā koncepcijā izvirzītos mērķus, uzskatām par pienākumu par to ziņot.»

Padome norāda, ka Koncepcijas 74. lappusē ir skaidri definēts: «Patlaban SEPLP piedāvātais apvienošanas modelis nepiedāvā štatu samazināšanu un tiešu izmaksu samazinājumu uzreiz pēc apvienošanas, jo uzņēmumu struktūrvienību apvienošanu ar SEPLP saskaņotos noteiktos termiņos veiks apvienotā uzņēmuma valde, vispirms izstrādājot vienotu atalgojuma sistēmu.»

2023. gada jūnijā izstrādātajā dokumentā “Koncepcijas par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību aktualizācija un īstenošanas laika grafiksPadome definēja: “Ģeopolitiskās situācijas izmaiņas reģionā un Latvijas sabiedrisko mediju aktīvais darbs, atspoguļojot notikumus Ukrainā pēdējā gada laikā un pārskatāmā nākotnē vēlreiz apliecina sabiedrisko mediju stratēģisko nozīmi demokrātiskā sabiedrībā un tās vērtību stiprināšanā, kā arī atgādina par nepieciešamajiem ieguldījumiem kritiskajā infrastruktūrā mediju darba nodrošināšanai.

Sabiedrisko mediju apvienošana nodrošinās virkni ieguvumu, nodrošinot efektīvāku pārvaldību un sabiedriskā pasūtījuma izpildi, kā arī nākotnē ļaus efektīvāk izmantot ierobežotos resursu. Apvienošana ļautu izstrādāt sabiedriskajam medijam vienotu vidēja termiņa darbības stratēģiju, kas nozīmē centralizētu un plānveidīgu attīstību, vajadzības vērtējot kopsakarībās. Tas ļaus izstrādāt un realizēt vienotu digitālo stratēģiju, kas, piesaistot papildu resursus, ļaus nodrošināt mūsdienu prasībām atbilstošu medija attīstību, efektīvi izmantojot, piemēram, tādu dārgu, bet nepieciešamu resursu kā programmētāji.

Apvienošana nodrošinās vienotu iepirkumu kārtību, kā arī būs iespēja realizēt vienotu atalgojumu politiku. Tas ļaus centralizēt administratīvās atbalsta funkcijas, kā arī sabiedriskajam medijam būs vienots budžets un vienots sabiedriskais pasūtījums, kas cita starpā ievērojami samazinās administratīvo slogu, ļaujot vairāk resursu novirzīt sabiedriskā pasūtījuma izpildei.

Tiks izveidota vienota iekšējās finanšu kontroles sistēma, piesaistīts iekšējais auditors, būs iespējas centralizēti piesaistīt ārpakalpojumus, tādējādi samazinot izmaksas. Būs atvieglotas sadarbības iespējas dažādu satura kopprojektu veidošanā, būs iespēja veidot vienotu un centralizētu IT programmu atbalstu, sākot ar grāmatvedību, lietvedību un beidzot ar satura plānošanas programmām, ļaujot samazināt izmaksas šo pakalpojumu nodrošināšanā.

Būs iespēja SEPLP veidot vienotus budžeta pieprasījumus, LTV un LR nekonkurēs pēc naudas pieprasījumiem, un tas ļaus nodrošināt efektīvāku un plānveidīgāku resursu izlietojuma uzraudzību. Rezultātā sabiedrības ieguvums būs efektīvāks un kvalitatīvāks sabiedriskais pasūtījums, vairāk līdzekļu būs iespējams novirzīt tieši satura, it īpaši digitālā satura, veidošanai un jaunu platformu attīstībai.”

Arodbiedrība vēstulē raksta: «Pašreizējais apvienošanas process nenodrošina SEPLP 2022. gadā izstrādātajā “Koncepcijā par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību" definēto sabiedrisko mediju apvienošanas mērķu sasniegšanu. Koncepcijā plānotie mērķi ir izcilas kvalitātes saturs, atbilstošs finansējums (finansējumam sabiedriskajiem medijiem jāsasniedz vismaz 0,16% no IKP jeb Eiropas vidējo līmeni), modernas tehnoloģijas un infrastruktūra. Izcilas kvalitātes saturs ir mērķis, kas arī šobrīd ir jānodrošina atbilstoši sabiedriskajam pasūtījumam pieejamo finanšu ietvaros. Finansējums 0,16% no IKP apmērā vidējā termiņā nav plānots, bet par tehnoloģiju un infrastruktūras uzlabojumiem nav nekāda konkrēta piedāvājuma vai detalizācijas.

Mulsina arī fakts, ka jau šobrīd SEPLP uzskata, ka LR ir jāpakārtojas un jāpielāgojas LTV vajadzībām un tehnoloģiskajiem risinājumiem satura veidošanas jomā, lai gan audio un skaņas apstrādei ir nepieciešami atšķirīgi risinājumi; kritēriji un veids, kā tiek gatavots audio vai video sižets ir atšķirīgi. Vispārpieņemtajā praksē televīzijā skaņas kvalitātei ir citi parametri un tā nav svarīgākais elements (to bieži vien var pamanīt, piemēram, paklausoties raidījumu “Krustpunktā” radio tiešraidē un vēlāk televīzijas atkārtojumā). Un tas ir tikai viens, ar darba tehnisko pusi saistīts bažu avots, kas iekļaujas plašākā kontekstā par iespējamu Radio saturiskās un redakcionālās daudzveidības un medija identitātes nivelēšanu, liekot tos televīzijas tehnisko un profesionālo standartu "Prokrusta gultā". Savukārt, runājot par iespējamo ietaupījumu uz administratīvo izmaksu rēķina, LR tās jau šobrīd ir tikai 4% apmērā no apgrozījuma, kas ir stipri zem mediju biznesā vidējiem 14%.

Lai arī koncepcijā SEPLP uzsver, ka ekonomiskais pamatojums un ieguvums abu mediju apvienošanai ir vien tad, ja ir prognozējams sabiedriskā medija finansējums (piesaistīts budžetam) UN viena apvienotā medija ēka, neviens no šiem nosacījumiem pašreizējā apvienošanas procesā NETIEK izpildīts. Nav pat plāna, kad un kā tas varētu notikt.

SEPLP izstrādātajā koncepcijā paredzētais mērķis par finansējumu sabiedriskajam medijam 0,16% no IKP nav sasniegts, tāpat arī nav izstrādāts mehānisms, kas nodrošinātu neatkarīgu un prognozējamu finansējuma modeli. 2024. gada valsts budžetā ir iekļauts solījums turpmākajos trīs gados finansējumu piešķirt vidēji 0,12% no IKP apmērā. Tas neatbilst patiesībai, jo daļa finansējuma ir paredzēta no 74. resora līdzekļiem, kas vēl būs jāiegūst. Tādejādi faktiskais budžeta līdzekļu palielinājums šobrīd ir 0,1% no IKP. Piedevām papildu finansējums "iezīmēts" vien turpmākajiem trīs gadiem. Kas būs pēc tam, par to izskan vien pieņēmumi.
»

Padome norāda, ka, jau tiekoties ar Latvijas Radio darbiniekiem 3. oktobrī un publiskajā paziņojumā 9. oktobrī Padome skaidroja savu nostāju par apvienošanas turpināšanu un mērķu izpildi. Padomes mājaslapā atrodamais un plašsaziņas līdzekļiem izplatītais paziņojums vēstīja:

“Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – padome) aicina turpināt darbu pie vienota sabiedriskā medija izveides, lai tas sāktu strādāt 2025. gada janvārī, kā paredz padomes izstrādātā koncepcija par sabiedrisko mediju – “Latvijas Radio” un “Latvijas Televīzija” – apvienošanu. Padome uzskata, ka virzība uz šī mērķa sasniegšanu ir jāturpina pēc tam, kad Ministru kabinets ir atbalstījis būtisku finansējuma pieaugumu sabiedrisko mediju darbībai nākamajos trīs gados.

“Lai arī sākotnēji izvirzītie mērķi par principiālu sabiedrisko mediju finansēšanas modeļa maiņu un ievērojami lielāku budžetu līdz šim politiskā līmenī nav atbalstīti, par to ir jāturpina diskutēt. Bet šobrīd svarīgākais ir tas, ka, līdz ar valdības lēmumu, sabiedrisko mediju finansējums no 2024. līdz 2026. gadam sasniegs apjomu, kas ir līdzvērtīgs 0,12 procentiem no katra gada prognozētā iekšzemes kopprodukta, pretstatā 0,09 procentiem šobrīd. Tas atbilst Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas dotajam uzdevumam, kā arī sabiedrisko mediju pārvaldības likumā minētajam par virzību uz Eiropas vidējā finansējuma līmeņa sasniegšanu piecos gados. Līdz ar to padome uzskata, ka ir nodrošināts minimālais nepieciešamais budžeta apjoms, lai virzītos uz priekšu ar vienota sabiedrisko mediju uzņēmuma izveidošanu,” uzsver padomes priekšsēdētājs Jānis Siksnis.

Ministru kabinets 26. septembra sēdē nolēma turpmāko triju gadu laikā sabiedriskajiem medijiem piešķirt papildu finansējumu – attiecīgi prioritāro pasākumu ietvaros 5,2 miljonus eiro 2024. gadā, 10 miljonus eiro 2025. gadā un 15 miljonus eiro 2026. gadā. Papildus tam, reformas īstenošanai, lai izveidotu vienotu sabiedrisko mediju, valsts budžeta 74. resorā “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” rezervēti 8,5 miljoni eiro 2025. gadā un 6,9 miljoni eiro 2026. gadā. Vēl 9,2 miljoni šajā resorā 2024. gadam rezervēti jau pērn.

Padome gatavojas tuvākajā laikā no jauna iesniegt Saeimā grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, kas paredz izveidot vienotu sabiedrisko mediju uzņēmumu 2025. gada janvārī. Likuma grozījumi ir jāpieņem līdz šā gada beigām, lai 2024. gadā varētu notikt apvienošanās sagatavošana, atbilstoši padomes izstrādātajam plānam.

Padome par savu nostāju ir informējusi sabiedrisko mediju valdes, jau tikusies ar Latvijas Radio darbiniekiem un ieplānojusi tikšanos ar Latvijas Televīzijas darbiniekiem. Trīs darba grupas ar sabiedrisko mediju darbinieku iesaisti padomes vadībā turpinās darbu pie jau definētajiem uzdevumiem pārvaldības, sabiedriskā pasūtījuma un finanšu vadības pārmaiņu jautājumos. Vienotas atalgojuma politikas izstrādei jau top pētījums, kā arī padome gatavos konsultantu pakalpojuma iepirkumu juridiskajam un grāmatvedības apvienošanas procesam un rīkos valdes konkursu.

Padome uzsver, ka ar lielu atbildību uztver šī procesa vadību un īstenošanu, ir vienmēr atvērta saziņai ar sabiedrisko mediju darbiniekiem un sabiedrību un uzmanīgi vērtē iespējamos riskus procesa gaitā.

Ņemot vērā publiskajā telpā iepriekš izskanējušās bažas, ko pauda daļa sabiedrisko mediju darbinieku, padome uzskata, ka tām nav pamata, jo tagad sabiedriskajiem medijiem ir piešķirti papildu līdzekļi un skaidrs pieaugums redzams trīs gadus uz priekšu. Pēc tāda principa finansējums tiks prasīts arī turpmāk. Satura daudzveidību paredzēts palielināt, jo satura attīstībai paredzēts papildu finansējums. Paredzēts uzlabot arī darbinieku situāciju, jo tiek strādāts pie vienotas atalgojuma politikas atalgojuma palielināšanai, kā arī ieplānots finansējums darbinieku profesionālās kvalifikācijas celšanai un jaunu tehnoloģiju nodrošināšanai.

Padome arī neatbalsta nekādus grozījumus, kas mainītu galvenā redaktora statusu vai funkcijas salīdzinājumā ar esošo regulējumu, kas nodrošina redakcionālo neatkarību. Tāpat padome nerosina izmaiņas sabiedrisko mediju pārvaldības modelī un uzskata, ka esošais padomes izvēles veids un sastāvs nodrošina neatkarību no iespējamām politiskām manipulācijām.

Padomes sadarbībā ar sabiedriskajiem medijiem izstrādātajā Koncepcijā par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību jau 2022. gada sākumā tika definēts stratēģiskais mērķis – “sabiedrisko mediju digitālā attīstība un satura izplatība digitālajā vidē, ar demokrātiskai sabiedrībai svarīgu un daudzveidīgu saturu sasniedzot lietotājus platformās un vidē, kur tie arvien vairāk uzturas un meklē informāciju digitālās transformācijas procesu iespaidā”. Koncepcijā arī uzsvērts, ka, ja sabiedriskie mediji zaudē esošo auditoriju, tai pārceļoties uz citām satura izplatīšanas platformām digitālajā vidē, kā arī netiek pietiekami sasniegta bērnu, pusaudžu un jauniešu auditorija, tas rada ilgtermiņa riskus valsts demokrātiskajai iekārtai, informatīvajai telpai un nacionālās kultūras un identitātes kopšanai un saglabāšanai.

Koncepcijā definēti arī trīs vidēja termiņa mērķi – izcilas kvalitātes saturs, atbilstošs finansējums, modernas tehnoloģijas un infrastruktūra. Izcilas kvalitātes satura mērķis izriet no Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma (SEPLL), kas uzliek pienākumu programmas un pakalpojumus veidot atbilstoši augstām ētikas un kvalitātes prasībām, nodrošinot žurnālistikas izcilību un ievērojot visaugstākos starptautiskos profesijas un kvalitātes standartus.

Vadoties no SEPLL pārejas noteikumiem, tika arī definēts, ka finansējumam jāsasniedz vismaz 0,16% no IKP jeb Eiropas vidējo līmeni, kas ļaus atbilstoši novērtēt kvalitatīvi padarītu darbu. Savukārt modernas tehnoloģijas un infrastruktūra ir vitāli svarīgas kvalitatīva satura sagatavošanai un efektīvai valsts līdzekļu izmantošanai.

2022. gada sākumā Koncepcijā par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeļa maiņu bija aprēķināts, ka, lai 2027. gadā sasniegtu vidējo Eiropas sabiedrisko mediju finansēšanas līmeni – 0,16% no IKP – sabiedrisko mediju budžetam būtu jāpieaug līdz 54,8 miljoniem eiro jeb vidēji par 3,43 miljoniem eiro katru gadu piecu gadu periodā.

Padome definēja, ka šāda finansējuma apjoma nodrošināšana ir izšķiroši svarīga, lai vienotais sabiedriskais medijs spētu pienācīgi pildīt savas funkcijas un sasniegt apvienošanas koncepcijā aprakstītos mērķus. “Bez papildu finansējuma piešķiršanas mediju ikdienas darba nodrošināšanai Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošana, visticamāk, nedos būtiskus ieguvumus, jo nenotiks nepieciešamās investīcijas satura veidošanā un mediju infrastruktūrā,” teikts koncepcijā.

Turpinoties šīs koncepcijas un ar to ciešā kopsakarā skatāmās koncepcijas par finansēšanas modeļa maiņu īstenošanai, jau 2023. gada pavasarī pēc Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas uzdevuma izveidotās un padomes vadītās darba grupas vienota Latvijas sabiedriskā medija finansēšanas modeļa maiņas izstrādei ziņojumā un apvienošanas koncepcijas aktualizācijas dokumentā padome definēja turpmākos soļus, ja politisku atbalstu negūst neviens no ziņojumā aprakstītajiem modeļa variantiem.

Ņemot vērā, ka vislielāko atbalstu darba grupā guva priekšlikums piesaistīt sabiedrisko mediju budžetu noteiktam procentam no IKP, padome aicināja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju atbalstīt šāda modeļa tālāku virzību un turpināt diskusiju par praktiskajiem soļiem šāda modeļa ieviešanā.

Vienlaikus ziņojumā bija arī teikts, ka «ja lēmumu pieņēmēji neatbalsta nevienu no ziņojumā aprakstītajiem variantiem, svarīgi ir turpināt sarunu par citām iespējām nodrošināt sabiedriskajiem medijiem neatkarīgu, prognozējamu un atbilstošu finansējumu un neatstāt šo jautājumu vispār bez jebkāda risinājuma. Tādā gadījumā nebūs iespējama nedz mediju apvienošana, kas koncentrētu resursus vienuviet un ilgtermiņā nodrošinātu to efektīvāku izlietojumu, nedz tāda attīstība, kas nodrošinātu sabiedrisko mediju darbību un attīstību atbilstoši digitālās transformācijas procesiem».

27. jūnijā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija konceptuāli atbalstīja lēmumu par sabiedrisko mediju finansēšanas modeļa principu maiņu un tālāko virzību likumdošanas procesā, tai skaitā uzdot Kultūras ministrijai kā par mediju nozari atbildīgajai ministrijai virzīt vajadzīgos tiesību aktu projektus apstiprināšanai Ministru kabinetā un Saeimā.

Komisija konceptuāli lēma par to, ka sabiedriskā medija finansējumam turpmākajos gados ir jāpieaug un ka sabiedriskā medija kopējā budžeta pieaugums ir jāpanāk, pieņemot Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa attīstības plānu trijiem gadiem ar pieaugošu finansējumu. Sabiedriskā medija kopējais finansējums nosakāms ne mazāks par 0,12 % no IKP piecu gadu periodā, bija teikts komisijas lēmumā.

Saziņā ar Latvijas Radio, Latvijas Televīziju, Kultūras ministriju, Finanšu ministriju un Valsts kanceleju tika izstrādāts un iesniegts saskaņošanai pirms valdības lēmuma attiecīgs likuma grozījumu projekts ar pavadošajiem dokumentiem, kā arī Latvijas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstības plāns 2024.-2026. gadam.

Izskatot padomes sagatavotos dokumentus, 12. septembrī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nolēma, ka sabiedriskā medija kopējā budžeta pieaugums ir jāpanāk, pieņemot sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa attīstības plānu trijiem gadiem ar pieaugošu finansējumu. Sabiedriskā medija kopējais finansējums nosakāms ne mazāks par 0,12 % no IKP. Komisija akcentēja, ka sabiedrisko mediju apvienošana veicama līdz ar skaidru sabiedrisko mediju attīstības plānu un vidēja termiņa budžeta plānu.

Komisijas sēdē tika rosināts likumprojektā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” ierakstīt Sabiedrisko mediju Attīstības plānā trim turpmākajiem gadiem paredzētās absolūtās summas. Attiecīgi 2024. gadā 55 193 601 eiro (0,12%), 2025. gadā 63 235 564 eiro (0,13%) un 2026. gadā 72 037 370 eiro (0,14%). Tādējādi Komisija aicina Finanšu ministriju un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, apspriežot un sagatavojot 2024. gada valsts budžetu un vidēja termiņa valsts budžetu, izvērtējot valsts finansiālās iespējas, atbalstīt iepriekšminēto absolūto summu iekļaušanu valsts budžeta likumos.

15. septembrī apstiprinātās Evikas Siliņas valdības deklarācijas I daļā “Droša Latvija” 6. punkts paredz – “paplašināsim mediju stratēģisko lomu drošības veicināšanā, tajā skaitā virzoties uz izsvērtu un ekonomiski pamatotu sabiedrisko mediju apvienošanu”, un 26. septembrī MK, lemjot par informatīvā ziņojuma “Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024. gadam un budžeta ietvaram 2024.–2026. gadam” apstiprināšanu, ir atbalstījis prioritāro pasākumu “Sabiedriskā pasūtījuma nodrošināšana un attīstība sabiedriskajos medijos” un rezervējis līdzekļus 74. resorā “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums”.

Šos līdzekļus paredzēts izmantot sabiedriskā pasūtījuma izpildi saistīto izmaksu kāpuma kompensācijai, sabiedrisko mediju darbinieku atalgojuma tuvināšanai tirgus mediānai un darbinieku apmācībai, sabiedriskā pasūtījuma satura attīstības prioritāšu īstenošanai un kvalitātes pilnveidošanai, tehnoloģiju un infrastruktūras pamatdarbības nodrošināšanai un atjaunošanai.”

Padome informē, ka, 2023. gada decembrī Saeimai, pieņemot likumu “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” galīgajā lasījumā, tika veikti labojumi, daļēji pārceļot Latvijas Televīzijas tehnoloģiju iepirkumiem paredzēto finansējumu no 2023. un 2024. gada uz 2025. gadu, kopējais sabiedriskajiem medijiem pieejamais finansējums 2024. gadā 47,64 miljoni eiro jeb 0,10% no prognozētā IKP, 2025. gadā 70,27 miljoni eiro (0,14% no IKP), 61,65 miljoni eiro (0,12% no IKP).

Padome jau iepriekš ir uzsvērusi, ka ir jāturpina diskusija par jauna sabiedrisko mediju finansēšanas modeļa ieviešanu un tuvināšanos Eiropas vidējam līmenim, kas ir 0,16% no IKP. Tiks turpinātas sarunas ar atbildīgajiem lēmumu pieņēmējiem par tālāku sabiedrisko mediju budžeta pieaugumu laika periodā, sakot no 2027.gada.

Padome arī norāda, ka patiesībai neatbilst informācija, ka “jau šobrīd SEPLP uzskata, ka LR ir jāpakārtojas un jāpielāgojas LTV vajadzībām un tehnoloģiskajiem risinājumiem satura veidošanas jomā”, jo nav tādu lēmumu un Padome nav kompetenta pieņemt lēmumus par tehnoloģiskiem risinājumiem.

Padome norāda, ka nav precīzs apgalvojums vēstulē, ka “lai arī koncepcijā SEPLP uzsver, ka ekonomiskais pamatojums un ieguvums abu mediju apvienošanai ir vien tad, ja ir prognozējams sabiedriskā medija finansējums (piesaistīts budžetam) UN viena apvienotā medija ēka, neviens no šiem nosacījumiem pašreizējā apvienošanas procesā NETIEK izpildīts. Nav pat plāna, kad un kā tas varētu notikt”, jo finansējums ir prognozējams trim gadiem uz priekšu, savukārt lēmumi par ēkām tiks pieņemti apvienotā uzņēmuma jaunās valdes pirmajā darbības gadā.

Arodbiedrība vēstulē raksta: ”LR arodbiedrībai un darbiniekiem kopumā trūkst skaidrības par to, kā apvienošanās varētu ietekmēt viņu atalgojuma lielumu un attiecību pret padarīto darbu. SEPLP visās tikšanās reizēs ar Latvijas Radio darbiniekiem ir uzsvēris, ka medijā strādājošo lielākais ieguvums no apvienošanas būs vienotas darba samaksas likmes (kas nozīmētu Radio darbinieku atalgojuma palielināšanos). Tomēr līdz šim nav ne datos balstītu aprēķinu, ne citu dokumentu, kas šo vairakkārt izteikto apgalvojumu apstiprinātu. Latvijas Radio arodbiedrībai nemaz nav zināms, kāda ir atalgojuma sistēma un algu lielums LTV. Turklāt SEPLP tikai pēc Saeimas balsojuma 2. lasījumā ar pieaicinātas auditorkompānijas KPMG Baltic SIA palīdzību mēģināja izprast un saņemt rekomendācijas abu mediju atlīdzības sistēmu pilnveidei pēc apvienošanas. Diemžēl arī šīs kompānijas prezentācija nepārliecināja, ka SEPLP ir saprotams, kurp virzīties šai aspektā un vai finansējuma tam pietiks. Vienīgā reālā rekomendācija, kas ir saņemta, ir, ka, tā kā LR ir trīs darbinieku amatu grupas – radošie, tehniskie un administratīvie, bet LTV – 4, tad LR administratīvo darbinieku grupa jāsadala administratīvajos un atbalsta darbiniekos. Konkrēta analīze un rekomendācijas par atalgojuma atšķirībām un priekšlikumi atalgojuma sistēmu tuvināšanai nav sagatavoti.”

Padome norāda, ka sabiedrisko mediju darbinieki vairākkārt, tajā skaitā Padomes vēstulē darbiniekiem 2023. gada 8. decembrī ir informējuši, ka, “gatavojoties sabiedrisko mediju apvienošanai un apvienotā medija vienotas atalgojuma politikas izstrādei, Padome izsludināja iepirkumu konsultāciju pakalpojuma atalgojuma sistēmu salāgojamības izvērtēšanas nodrošināšanai un 2023. gada 28. septembrī parakstīja līgumu ar KPMG Baltics SIA. Saskaņā ar līgumu ir sagatavots nodevums, ar kuru 18. decembrī tiks iepazīstināti apvienošanas darba grupu locekļi kopīgā sanāksmē.” Sanāksme 18. decembrī notika, tās dalībnieki tika iepazīstināti ar pētījuma rezultātiem, kas arī tiks izmantoti turpmākā darbā apvienošanas procesā.

Arī Koncepcijas detalizācijas tika definēts (23.24. lpp): “Šī dokumenta sadaļā “Laika grafiks” ir norādīts, ka 2023. un 2024. gada laikā SEPLP kopā ar LTV un LR darbiniekiem īpaši izveidotās darba grupās izstrādās reorganizācijas rīcības plānu, kas definēs precīzāku laika grafiku un galvenos principus attiecībā uz vienotu atalgojuma politiku, potenciālo valdes atbildības sadalījumu un galvenā redaktora funkciju aprakstu un citiem jautājumiem, par kuru detalizācijas nepieciešamību panākta vienošanas 2023. gada maijā. Rīcības plāna iekļautie principi būs saistoši apvienotā sabiedriskā medija valdei, realizējot reorganizācijas procesu.

Paredzēts, ka gadu pēc plānotā apvienošanas datuma, proti, 2026. gada janvārī apvienotā medija valde iesniegs apstiprināšanai SEPLP atalgojuma sistēmas izlīdzināšanas un struktūrvienību apvienošanas plānu un uzsāks tā īstenošanu atbilstoši iepriekš definētajiem principiem. Attiecīgo plānu sagatavošanas un iesniegšanas termiņš ir 2026. gada janvāris, paredzot laiku līdz vienam gadam visu nepieciešamo, gana apjomīgo darbību veikšanai struktūras izmaiņu sagatavošanai, tajā skaitā vienota uzņēmuma atalgojuma politikas izstrādei un ieviešanas sagatavošanai. Struktūras izveide būtu jānodrošina līdz 2026. gada beigām, un tāds termiņš plānots, ņemot vērā darbinieku skaitu un veicamo darbību apjomu.

Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai ir atšķirīgas darba samaksas sistēmas un pilnīga struktūru apvienošana nav iespējama bez vienādu atalgojuma principu noteikšanas, jo apvienotā uzņēmumā par vienādu darbu ir jāsaņem samaksa pēc vienādiem principiem. Tādas sistēmas izstrādei un ieviešanai nepieciešams laiks un resursi, un tas būs uzdevums apvienotā medija valdei.
Šāds termiņš izriet gan no nepieciešamības izstrādāt vienotā uzņēmuma atalgojuma politiku un atalgojuma sistēmas izlīdzināšanas plānu, nepieciešamo resursu aprēķināšanu un nodrošināšanu, kā arī Darba likuma nosacījumiem.

Saskaņā ar Darba likumu pēc uzņēmuma pārejas uzņēmuma ieguvējs turpina ievērot iepriekš noslēgtā un uzņēmuma pārejas brīdī spēkā esošā darba koplīguma noteikumus līdz: (i) šā darba koplīguma izbeigšanās brīdim vai (ii) jauna darba koplīguma spēkā stāšanās brīdim, vai arī (iii) cita darba koplīguma noteikumu attiecināšanas brīdim. Viena gada laikā pēc uzņēmuma pārejas darba koplīguma noteikumi nav grozāmi par sliktu darbiniekiem.”

Padome arī uzsver, ka Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā ir visiem, tajā skaitā sabiedrisko mediju darbiniekiem un žurnālistiem, pieejama informācija par attiecīgo pētījuma iepirkumu, termiņiem un tehnisko specifikāciju. Paziņojumu meklēšana | Iepirkumu uzraudzības birojs (iub.gov.lv). Tādējādi patiesībai neatbilst Latvijas Radio vēstulē minētie fakti par konsultanta piesaisti tikai decembrī – “turklāt SEPLP tikai pēc Saeimas balsojuma 2. lasījumā ar pieaicinātas auditorkompānijas KPMG Baltic SIA palīdzību mēģināja izprast un saņemt rekomendācijas abu mediju atlīdzības sistēmu pilnveidei pēc apvienošanas”.

Arodbiedrība vēstulē raksta: “Trūkst jebkādas skaidrības par to, kā tiks veidots un sadalīts apvienotā medija budžets infrastruktūras uzturēšanai un kā plānots attīstīt šo infrastruktūru. Abu mediju ēku uzturēšanas izmaksas SEPLP koncepcijā piesauktas kā nozīmīgākā un primāri risināmā problēma, lai mediju apvienošanai būtu ekonomiskais pamatojums. Taču līdzekļi jaunas sabiedriskā medija ēkas būvniecībai valsts budžetā nav paredzēti, valstī ir citas (visnotaļ akūtas) prioritātes. Kā bija vērojams 04.12.2023. LTV raidījumā “Aizliegtais paņēmiens”, LTV infrastruktūra un tehnoloģijas ir katastrofālā stāvoklī, tādejādi, šobrīd veicot LR un LTV apvienošanu, visticamāk investīciju līdzekļi no kopējā apvienotā sabiedriskā medija budžeta tiks novirzīti LTV situācijas saglābšanai, jo LR, kas atrodas vēsturiskā ēkā, nepārtraukti no salīdzinoši niecīgā budžeta ir spējis investēt tās uzturēšanā (atjaunotas studijas, nomainīti logi, uzlabota darbinieku darba vide u.c) un, pateicoties saimnieciskai rīcībai, atrodas labākā situācijā. Tomēr tas nenozīmē, ka Radio ēkā nav nepieciešams turpināt veikt uzlabojumus. Turklāt, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē un ekonomisko situāciju Latvijā, turpmākās izmaksas ir neprognozējamas un ar tendenci pieaugt. Ir saprotama un atbalstāma LTV darbinieku vēlme pēc mūsdienīgas, kvalitatīvas darba vides, bet aprēķinu un skaidrības, kā tas ir realizējams, joprojām nav. Te jāpiebilst, ka SEPLP kā procesa virzītājam ir grūti uzticēties, jo viedoklis tiek mainīts nepārtraukti – atkarībā no tā, kādai auditorijai tas tiek pausts. Piemēram, attiecībā uz sabiedrisko mediju ēku, koncepcijā un LTV 04.12.2023. raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” kā padomes atbalstītais variants tiek minēta jauna sabiedriskā medija ēkas būvniecība, savukārt, SEPLP un LR darbinieku tikšanās reizē 28.11.2023. tika pausts viedoklis, ka Radio ēka ir jāsaglabā medija rīcībā.”

Koncepcijā par apvienota sabiedriskā medija darbu padome un vairākums mediju darbinieku par piemērotāko atzina jaunas, vienotas sabiedriskā medija ēkas būvniecību, jo darbs vienotā ēkā nodrošinātu vislabāko satura ražošanas sinerģiju, kā arī tiktu izveidota visām mediju platformām piemērotākā, mūsdienīga infrastruktūra. Vienlaikus, SEPLP vienmēr ir ņēmusi vērā LR darbinieku argumentus par labu darba turpināšanai vēsturiskajā LR ēkā Doma laukumā. Tādēļ galīgais lēmums šajā jautājumā tiks pieņemts pēc sīkākas detalizācijas, līdz 2026.gada sākumam. Koncepcijā ir aprakstīti četri iespējamie vienotā medija telpu risinājuma varianti, no kuriem tiks izvēlēts atbilstošākais.

Arodbiedrība vēstulē raksta: “Nav perspektīva redzējuma par sabiedrisko mediju satura attīstību un tā virzīšanu tīmekļa vidē. Kā viens no elementiem sabiedriskā medija stiprināšanā tiek norādīta gan LTV, gan LR veidotā satura plaša pieejamība internetā. SEPLP norāda, ka liela daļa abu sabiedrisko mediju izmaksu tiek veltītas satura digitalizācijai, jo, darbojoties atsevišķi, jānodrošina ar attiecīgām tehnoloģijām abi mediji. Tas ir tiesa, bet pastāv risinājums, ko SEPLP līdz šim ir ignorējis. Latvijas Radio saskata problēmas sava oriģinālsatura izvietošanā sabiedrisko mediju portālā LSM. Vairākkārt tiekoties ar SEPLP, esam aicinājuši padomi pievērsties sabiedrisko mediju portāla LSM darbības uzlabošanai – gan stiprināt tā kapacitāti, gan izstrādāt tā darbības vadlīnijas. Joprojām neesam sadzirdēti. Atgādināsim, ka šis portāls tika izveidots, lai abu mediju oriģinālsaturs būtu laikus un kvalitatīvi pieejams digitālajā vidē. Šobrīd tas nenotiek vai notiek daļēji. Patiesībā portāls LSM darbojas teju kā trešais sabiedriskais medijs, kuram LR un LTV veidotā satura virzīšana tīmekļa vidē, dažkārt šķiet, nav primārais uzdevums. Atrisinot šo jautājumu, ekonomiskais un kvalitātes ieguvums no digitālās platformas darbības būtu tūlītējs.”

Padome norāda, ka Koncepcijā kā apvienošanas stratēģiskais mērķis ir definēts: “Sabiedrisko mediju digitālā attīstība un satura izplatība digitālajā vidē, ar demokrātiskai sabiedrībai svarīgu un daudzveidīgu saturu sasniedzot lietotājus platformās un vidē, kur tie arvien vairāk uzturas un meklē informāciju digitālās transformācijas procesu iespaidā”.

Koncepcijā arī skaidri definētas problēmas, kas rodas patlaban LSM pārvaldībā: “Sabiedrisko mediju vienotā ziņu portāla LSM.lv straujā izaugsme pēdējo gadu laikā, kā arī sabiedrisko mediju satura arvien lielāks lietojums dažādās digitālās platformās norāda, ka attīstība šajā virzienā jau notiek, tomēr skaidri iezīmējas arī šķēršļi, kas ierobežo sabiedrisko mediju iespējas sasniegt plašāku auditoriju digitālajā vidē. Ņemot vērā arvien lielāku satura lietotāju koncentrēšanos digitālajā vidē, sabiedrisko mediju portālam LSM.lv būtu jākļūst par centrālo daudzveidīga, multimediāla, vienotajā sabiedriskajā medijā saražotā satura koncentrācijas vietu un vienlaikus par vietu, kur koncentrējas zināšanas un prakse par sabiedriskā medija satura izplatīšanu dažādās digitālās platformās, sociālajos medijos.

LSM.lv vietnes stiprināšana ir būtiska arī tādēļ, lai lietotāji arvien vairāk pierastu to izmantot kā svarīgu ziņu primāro avotu ikdienā, kā arī vietu, kur meklēt informāciju arī krīzes situācijās. Tas ir svarīgi no nacionālās drošības un informatīvās telpas stiprināšanas viedokļa. LTV un LR saražotā audiālā un audiovizuālā oriģinālā satura pilnvērtīgāka izmantošana LSM.lv kā vienojošajā multimediālajā platformā ir svarīga arī no līdzekļu un resursu lietderīgas izmantošanas viedokļa.

Taču līdzšinējā sadrumstalotā pieeja ar divām dažādu uzņēmumu – LR un LTV – digitālajām stratēģijām, kā arī vienotās platformas LSM.lv kā LTV struktūrvienības juridiskais statuss traucē pilnībā izmantot sabiedrisko mediju saražotā satura izplatīšanas digitālajās platformās potenciālu. LTV un LR, izmantojot katra savus resursus, sadarbojas, lai kopīgi uzturētu vienotu sabiedrisko mediju interneta platformu LSM.lv, kā arī citu interneta tehnoloģijā balstītu satura izplatīšanas platformu attīstību.

Attiecību principi ir noteikti savstarpējā sadarbības līgumā, kas nosaka arī sadarbības īstenošanai izveidotās padomes darbību. Padomi vada abu sabiedrisko mediju valdes priekšsēdētāji. Līguma ietvaros īstenotā sadarbība nav uzskatāma par savstarpēju pakalpojumu sniegšanu ar savstarpēju preču un tiesību iegādi vai maiņu. Katrs sabiedriskais medijs ir atbildīgs par sava individuāli radītā un LSM.LV publicētā satura un materiālu nodarīto kaitējumu trešajām personām.”

Padome ir informēta par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas esošajām sadarbības grūtībām LSM padomē, ko iespējams pilnībā atrisināt tikai apvienotā uzņēmumā.

Arodbiedrība vēstulē raksta: “Ir redzams, ka SEPLP vadītā sabiedrisko mediju apvienošana tiek īstenota pašmērķīgi, bez vajadzīgajām rūpēm un izpratnes par procesa līdzsvarotu gaitu un divu uzņēmumu ar atšķirīgu organizācijas kultūru apvienošanu. Faktiskās problēmas, riski un finansiālās nepieciešamības, kas izriet no apvienošanās procesa, lielā mērā paliek ārpus lēmumu pieņēmēju redzesloka. Rodas iespaids, ka procesa virzītāji vadās no izjūtas: „Darām, un tad jau redzēs, kas sanāks!” Netiek ņemts vērā tas, ka apvienošana neizbēgami uz laiku destabilizēs sabiedriskā medija darbību, ka darbinieku laiku un enerģiju nāksies pastiprināti veltīt uzņēmuma iekšējo problēmu risināšanai, nepietiekami pārdomātā un izplānotā procesa radīto nebūšanu kompensēšanai, līdz ar to laupot tos profesionālo uzdevumu veikšanai (pie tam nepavisam nav skaidrs, cik ilgs varētu būt šāds salāgošanās posms, bet reformu gaita izglītības un medicīnas sfērās šai ziņā neveicina īpašu optimismu). Tādējādi zināmu laika periodu sabiedrisko mediju sfērai tiek radīta pastiprināta ievainojamība, un tas notiek laikā, kad daudzkārt palielinājušies globālas un reģionālas destabilizācijas riski, samērā netālu no Latvijas robežām notiek karš, pastāv nepārprotama agresorvalsts Krievijas vēlme ietekmēt situāciju mūsu valstī. Tiek ignorēta arī elementārā patiesība, ka divus paralēli strādājošus medijus ar atsevišķām tehniskajām sistēmām un infrastruktūru ir grūtāk pakļaut triecienam nekā vienu. Rezumējot – mūsuprāt, šis nav īstais brīdis, lai īstenotu sabiedrisko mediju apvienošanu.

Tāpat informējam, ka LR organizētajā darbinieku iesaistes un apmierinātības pētījumā, kurā piedalījās 211 no 295 darbiniekiem, pārliecinošs vairākums pauda viedokli, ka apvienošanās rezultātā netiks izveidots spēcīgs sabiedriskais medijs un viņiem nav izprotama šī pasākuma jēga. 84% Radio darbinieku neatbalsta sabiedrisko mediju apvienošanu, turklāt 91% uzskata, ka Valsts budžeta deficīta mazināšanas apstākļos, kad hroniski trūkst jau apsolīto līdzekļu izglītības, medicīnas un kultūras nozarēm, apvienota sabiedriskā medija vajadzībām nepieciešamais finansējums netiks nodrošināts. Arodbiedrība, kas pārstāv Latvijas Radio darbinieku intereses, nevar atbalstīt sabiedrisko mediju apvienošanu, ja tai ir tik neliels atbalsts Radio darbinieku vidū.

Aicinām politiķus atlikt grozījumu SEPLPL skatīšanu 3. lasījumā, veidot ne tikai diskusiju pēc būtības, bet arī iedziļināties jautājumā, vai šis ir piemērots laiks un veids sabiedrisko mediju apvienošanai; izvērtēt, vai SEPLP ir kvalitatīvi veicis visus sev uzticētos pienākumus sabiedrisko mediju darbības nodrošināšanā un apvienošanas sagatavošanā.”

Padome noraida pārmetumus, ka apvienošana tiek īstenota pašmērķīgi, jo Padome Koncepciju izstrādāja un īsteno šo procesu, pildot SEPLPL pārejas noteikumu 6. punktu, kas nosaka, ka “sešu mēnešu laikā pēc tam, kad atbilstoši šā likuma prasībām ir izveidota Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pilnā sastāvā, tā iesniedz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai koncepciju par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību”. Procesa gaitā pēdējo divu gadu laikā atbalsts apvienošanas procesam ir pausts gan Saeimas, gan Ministru kabineta līmenī. Padome ir gatavojusi dažādus dokumentus un aprēķinus, turklāt procesā vienmēr ir bijuši iesaistīti sabiedriskie mediji un to darbinieki.

Papildus Padome informē, ka tās rīcībā nav vēstulē minētā pētījuma datu par Latvijas Radio darbinieku viedokli par apvienošanu.

Vairāk informācijas par apvienošanas procesu šeit.

AVOTS: www.seplp.lv
Aplūkot arhīvā:
Komentāri
Nav neviena komentāra.
Pievienot komentāru
Vajadzēs gan ielogoties lai komentētu.
Vērtējums
Rating is available to Members only.
Please Login or Register to vote.

Nav neviens izteicis vērtējumu.
Jaunākie komentāri
· On 11 February 2016,...
· Es arī pabrīnijos ...
· Bites internets gan ...
· I've dabbled in HD R...
· [url]https://www.fre...
· [url]https://www.fre...
· [url]https://www.fre...
· Žēl, protams, ka M...
· To padomes darbības...
· Bite jau pagaišgad ...
Meklētājs
Ko meklēsi:
©
Lietotāji Onlainā
· Viesi Onlainā: 2

· Lietotāji Onlainā: 0

· Kopā reģistrējušies: 318
· Jaunākais lietotājs: Misters88
Ielogoties
Lietotājs

Parole



Neesi vel lietotājs?
Spied šeit lai reģistrētos.

Aizmirsi paroli?
Pieprasi jaunu šeit.
Jaunākie Foto Komentāri
Bullet icon Nav ne jausmas. Varēt...
Bullet icon HF dipoliņš arī uzk...
Bullet icon Pateicos, Vladimir! 73!
Bullet icon Maksimālais starojums...
Bullet icon Sirsnīgs paldies! Var...
Jaunākās bildes
Civilās aviācijas bāka - Horvātijā
Civilās aviācijas ...

Civilās aviācijas bāka - Horvātijā
Civilās aviācijas ...

Civilās aviācijas bāka - Horvātijā
Civilās aviācijas ...

HAM 6M Tenerife
HAM 6M Tenerife

Saules mikro elektrostacija
Saules mikro elektro...

Saules mikro elektrostacija
Saules mikro elektro...

Saules mikro elektrostacija
Saules mikro elektro...

Saules mikro elektrostacija
Saules mikro elektro...

Saules mikro elektrostacija
Saules mikro elektro...

Saules mikro elektrostacija
Saules mikro elektro...

Statistika
Links uz mūsu baneri
HTML kods uz freefm.lv mājas lapu.

Free FM