Latvijas sabiedrisko mediju lietotāju skaits sasniedz 87%; pieaug pieprasījums pēc to satura digitālajās platformās
Pēdējā gada laikā ir palielinājusies Latvijas sabiedrisko mediju auditorija, sasniedzot 87% iedzīvotāju - rāda Latvijas sabiedrisko mediju sabiedriskā labuma pētījums. Vienlaikus palielinās pieprasījums pēc to satura digitālajās platformās, tostarp sociālajos tīklos.
«Vismaz reizi mēnesī sabiedriskos medijus lieto 87% Latvijas iedzīvotāju, kas ir ļoti augsts rādītājs, apliecinot, ka krīzes brīžos sabiedrība izvēlas sabiedrisko mediju kā uzticamāko informācijas avotu. Būtiski, lai sabiedriskajiem medijiem palielinātos arī finansējums daudzveidīgāka satura veidošanai un digitālo kanālu attīstībai, kur iedzīvotāji arvien vairāk saņem informāciju. Tieši satura daudzveidība, kvalitāte un pieejamība digitālajās platformās turpmāk būs stūrakmens sabiedrisko mediju auditorijas noturēšanai un paplašināšanai,» saka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) loceklis Jānis Eglītis.
Latvijas sabiedrisko mediju - Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio un portāla LSM.LV - kopējā auditorija pēdējā gada laikā palielinājusies no 82% uz 87%. Pētījums rāda, ka visplašākā auditorija ir Latvijas Televīzijai, kuru vismaz reizi mēnesī skatās 63% iedzīvotāju. Tai seko portāls LSM.LV ar 51% auditorijas un Latvijas Radio ar 49%. Lielākais auditorijas pieaugums ir bijis Latvijas Televīzijai un portālam LSM.LV - abiem tā gada laikā palielinājusies par 8%.
Ievērojama sabiedrības daļa sabiedrisko mediju saturu patērē ne tikai tradicionālajos kanālos - televīzijā vai radio - bet arī sociālajos tīklos. Piemēram, Latvijas Televīzijas saturu tikai lineārajā apraidē skatās 29% iedzīvotāju, bet gan televizora ekrānos, gan sociālajos tīklos - 26%.
Uzticamība sabiedriskajiem medijiem augstāka nekā vidēji Eiropā
Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās sabiedriskajiem medijiem ir nedaudz augstāka nekā vidēji Eiropā: 2022. gada Eurostat aptaujā sabiedriskos medijus starp trim visuzticamākajiem ziņu avotiem norādījuši 51% Latvijas iedzīvotāju. Vidēji Eiropā sabiedriskos medijus kā vienu no trim visuzticamākajiem ziņu avotiem norāda 49% iedzīvotāju.
Sabiedriskā labuma pētījumā aptuveni katrs trešais Latvijas iedzīvotājs (36%) pilnībā vai drīzāk uzticas sabiedriskajiem medijiem, bet vēl 23% aptaujāto izvēlējās paust neitrālu attieksmi (“nedz uzticos, nedz neuzticos”). Šajā jautājumā atturējušies (“Grūti pateikt/Nav atbildes”) 21% respondentu. Aptuveni 10% pauduši, ka drīzāk neuzticas, aptuveni tikpat arī teic, ka pilnībā neuzticas sabiedriskajiem medijiem.
Medija neatkarība un daudzpusīgs saturs - uzticamības pamats
Pētījuma autors, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Andris Saulītis uzsver, ka Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās sabiedriskajiem medijiem trīs gadu laikā nav būtiski mainījusies un saglabājas relatīvi augstu, ja salīdzina ar identiskām aptaujām, kas veiktas 2021. un 2022. gadā. Viņš uzsver, ka Eurostat dati skaidri parāda, cik būtiski ir, lai sabiedriskie mediji būtu neatkarīgi, ar stabilu un prognozējamu finansējumu. Kā piemēru viņš min Lietuvu un Igauniju, kur iepriekš minētajā Eurostat aptaujā uzticēšanās sabiedriskajiem medijiem sasniedz attiecīgi 56% un pat 67%.
«Šajā salīdzinošajā starpvalstu pētījumā ir skaidri redzama korelācija starp uzticēšanos sabiedriskajiem medijiem un to neatkarību. Proti, Polijā un Ungārijā sabiedriskie mediji nav neatkarīgi, un uzticēšanās tiem ir zemākā Eiropā: vien aptuveni 22% ungāru un poļu jeb divreiz retāk nekā vidēji Eiropā tos uztver kā uzticamus. Jāpiebilst, ka Ungārijā neuzticība sabiedriskajiem medijiem vairojusi paļaušanos uz sociālajiem tīkliem, kuros, savukārt, ir lieli dezinformācijas riski, pret ko efektīvi spēj cīnīties sabiedriskie mediji, ja vien tiem ir adekvāti finansiālie resursi,» vērš uzmanību Andris Saulītis.
Sabiedrības daļa, kas neizmanto profesionālus medijus - pakļauta lielākam dezinformācijas riskam
Pētījums arī rāda, ka tā sabiedrības daļa, kas neizmanto sabiedriskos medijus, priekšroku dod informācijas avotiem, kas nav profesionālas mediju organizācijas. No tiem, kas nelieto Latvijas Televīziju un Latvijas Radio, iedzīvotāju īpatsvars, kas izmanto alternatīvus informācijas sniedzējus (WhatsApp, Telegram, dažādu organizāciju un personu veidotas tīmekļa vietnes un blogus u.c.) pēdējā gada laikā palielinājies, sasniedzot 24%.
Kā biežākais iemesls, kādēļ nelieto sabiedriskos medijus, iedzīvotāji min, ka Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio ir “maz satura par man interesējošām tēmām”. Savukārt portāla LSM.LV gadījumā respondenti norāda, ka maz zina par piedāvāto saturu. Vienlaikus zīmīgi, ka attiecībā uz LSM.LV lietošanu to iedzīvotāju īpatsvars, kas izšķiras par labu alternatīviem informācijas sniedzējiem, ir mazāks un gada laikā pat samazinājies - no 23% uz 18%.
«Starptautiski pētījumi liecina, ka cilvēkiem, kuri izmanto neprofesionālus informācijas avotus, ir vērojama sliktāka noturība pret dezinformācijas ietekmi. Daudzveidīgā informācijas vidē, kur sabiedrību uzrunā dažādi informācijas sniedzēji, patērētais saturs netiek vienmēr saistīts ar mediju zīmolu. Tāpēc būtiski, ka auditoriju dažādās platformās un formātos sasniedz sabiedrisko mediju saturs, jo kvalitatīvas informācijas pieejamība ir ļoti būtiska, lai izmantotu tiesības uz vārda brīvību,» saka sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu ombuds un Rīgas Stradiņa universitātes profesore Anda Rožukalne.
Jānis Eglītis norāda, ka cilvēki, kas informāciju smeļas tikai neprofesionālos informācijas avotos un nesalīdzina to ar profesionāliem medijiem, ir vairāk pakļauti propagandas un dezinformācijas riskam. «Tādēļ valsts līmenī būtu ļoti svarīgi nodrošināt tādu sabiedrisko mediju finansiālo situāciju, lai tie varētu veidot daudzpusīgāku saturu.»
Par sabiedriskā labuma pētījumu
Pētījums ik gadu tiek veikts, lai apzinātu iedzīvotāju vērtējumu par sabiedrisko mediju darbu un ņemtu vērā sabiedrības viedokli, veidojot sabiedrisko pasūtījumu turpmākajiem gadiem. Aptauja tiek īstenota saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izstrādātu Latvijas sabiedrisko mediju sabiedriskā labuma izvērtēšanas metodoloģiju. Pētījumu īstenojis neatkarīgs eksperts - Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Andris Saulītis (Dr. sc. soc.). Aptauja veikta sadarbībā ar “Norstat Latvia” 2023. gada aprīlī tiešsaistē, aptaujājot 3614 respondentus.
