Latvijas Radio varētu būt nopietnas finanšu grūtības.
Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) informācija liecina, ka Latvijas Radio (LR) varētu būt nopietnas finanšu grūtības, šodien ziņo laikraksts "Diena".
Otrdien 11.novembrī NRTP atbildīgo komisiju pārstāvji grasās tikties ar Latvijas Radio vadību, lai pārrunātu šos jautājumus.
"Praktiski viņiem naudas nav," pēc iepazīšanās ar radio finanšu pārskatu apstiprina NRTP locekle LR revīzijas komisijas vadītāja Ingrīda Brigita Stroda. Pēc viņas teiktā uzņēmumam pašlaik ir 411 000 latu deficīts, taču LR viņai skaidrots, ka par 211 000 jau esot izrakstīti rēķini, kas vēl tikšot samaksāti, tāpēc reālais deficīts esot 200 000 latu.
Tas savukārt esot bijis ieplānots jau šāgada sākumā, rēķinoties ar to, ka valsts budžeta grozījumos izdosies iegūt papildu līdzekļus, kas gan nenotika. LR ģenerāldirektors Aigars Semēvics, kurš pilda arī LR finanšu direktora pienākumus, par to ik mēnesi saņemot 500 latu piemaksu, nenoliedz, ka LR rēķinājās ar valsts budžeta grozījumiem, bet nepiekrīt, ka LR budžeta deficīts būtu sasniedzis iepriekš minētos apmērus. "Par tādu summu pilnīgi neesmu dzirdējis," teic Semēvics.
Viņš apstiprina budžeta deficīta esamību, kas viņa interpretācijā "ir ļoti maz salīdzinājumā ar pašu apgrozījumu (šī gada deviņos mēnešos LR apgrozījums esot 4 796 575latu)". Precīzu skaitli LR minēt izvairās. Semēvics pieļauj, ka tas "varētu būt līdz 100 000 latu", savukārt LR preses sekretāre Ilze Vasermane, lūgta to konkretizēt, atbildē "Dienai" raksta, ka par precīziem skaitļiem nevarot runāt. "Pašreiz LR budžetā ir nelielas problēmas ar naudas plūsmu, kas saistīts ar kopējo ekonomisko situāciju valstī, kā arī dažādu preču un pakalpojumu tarifu paaugstinājumu," viņa norāda.
LR kurators NRTP Imants Skrastiņš stāsta, ka pirmdien LR valdes sēdē kā reālais deficīta apjoms minēti 150 000 latu. Kā LR plāno to dzēst? "Mēs esam pārplānojuši dažādu projektu realizāciju, atliekam darbības un procesus, kas nav tieši saistīti ar programmas nodrošināšanu," stāsta Vasermane.
Pēc sarunas ar LR galveno grāmatvedi Stroda norāda uz citu nesakritību - atšķiras to dokumenti, kas iesniegti NRTP, turklāt neparakstīti, un tie, ar kuriem strādā LR galvenā grāmatvede. Piemēram, LR iesniegtajos dokumentos norādīts, ka darbinieku algās izmaksāti 2,25 miljoni latu, bet grāmatvedes dokumentos - 2,18 miljoni latu. Semēvics noliedz tādu iespējamību: "Mums nav dubultas grāmatvedības. Pilnīgi noliedzu finanšu pārkāpumus."
Finansiālās spriedzes dēļ jau no vasaras beigām milst konflikts starp LR darbiniekiem un vadību, vēsta "Diena". Pašlaik LR darbinieki esot neziņā, kas notiks ar viņu piemaksām pie atalgojuma, kas daudziem veido salīdzinoši lielu darba samaksas daļu. Semēvics sola, ka no izdevumu samazināšanas tās necietīšot. Pats konflikta aizmetnis meklējams LR ģenerāldirektoram vasarā piešķirtajā prēmijā trīs mēnešalgu apjomā, kad gandrīz paralēli LR vadība paziņoja, ka tai nav naudas, lai nodrošinātu pārraides referenduma naktī.
Pēc tam notikušas divas LR kolektīva sapulces, tikai otrajā piedaloties Semēvicam. To gan darbinieki sauc par farsu, jo neesot izturējuši ģenerāldirektora nervi - viņš esot atteicies atbildēt uz darbinieku anonīmi iesūtītajiem jautājumiem, solījis tos iznīcināt un aizgājis. "Viņš teica, ka mūs ir jāsūta uz Sibīriju. (..) Bija tādi, kas no sapulces gāja prom ar asarām acīs," laikrakstam stāstīja kāds LR žurnālists.