Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 17.maija sēdē apsprieda VSIA “Latvijas Radio” (LR) un VSIA “Latvijas Televīzija” (LTV) finansējuma pieprasījumu izdevumu segšanai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Pēc pārstāvju uzklausīšanas, padome nolēma lūgt līdz š.g. 23. maijam iesniegt detalizētāku, ar dokumentiem pamatotu skaidrojumu finansējuma nepieciešamībai.
Sēdes turpinājumā notika diskusija starp LTV ziņu dienesta vadību un reģionālo ziņu sižetu veidotājiem no “Re:TV”, Latgales reģionālās televīzijas un Kurzemes televīzijas. Diskusijas ietvaros tika apspriesti recenzentu Renātes Ābelītes un Jāņa Gavara vērtējumi par veidotajiem novadu ziņu sižetiem 2018. gada 1.ceturksnī. Recenzents J.Gavars norāda, ka reģionālās televīzijas reaģē uz notiekošo, cenšoties operatīvi atspoguļot notikumus savos reģionos, taču tikai reizēm pašas veido sabiedrisko domu. Novadu ziņu sižeti kopumā ataino divas galvenās funkcijas – informēšanu un izglītošanu – atzīst J.Gavars.
NEPLP iepazinās arī ar R.Ābelītes recenziju par SIA “Vidzemes televīzijas” (Re:TV) veidotajiem raidījumiem “Latvijas stāsti” un “100 recepšu Latvijas simtgadei”, kas tika veidoti sabiedriskā pasūtījuma ietvaros 2018.gada 1. ceturksnī. Kā secinājusi recenzente, raidījumi sniedz iespēju iepazīties ar pozitīvi noskaņotiem cilvēkiem, kuri gatavi strādāt un dzīvot Latvijā un ar savu darbu pierāda ticību valsts nākotnei, tā motivējot skatītājus. Televīzijas ziņu raidījumi par notikumiem visā Latvijā atklāj mūsu valsti kā darbīgu un pozitīvu zemi. Var droši teikt, ka Re:TV veidotie raidījumi ir atraduši savu vietu programmā un ieguvuši savu skatītāju, uzskata R.Ābelīte.
NEPLP uzklausīja Latvijas Universitātes Matemātikas nodaļas Statistisko pētījumu un datu analīzes laboratorijas (SPDAL) vadītāja Dr.sc.math. Jāņa Valeiņa, doktoranta Mg. Arta Luguža un Facebook aptauju eksperta Vadima Pavloviča veiktā pētījuma “Millenials (iedzīvotāju vecumā 16-40 gadi) radio klausīšanās paradumi Latvijā 2018.gada aprīlī” prezentāciju. NEPLP atzinīgi novērtēja gan pētījuma tēmu, gan arī izvēlēto metodoloģiju. NEPLP un pētījuma autori vienojās turpināt dialogu par iespējām nākotnē veikt šādus pētījumus regulāri.
