Žurnālistu asociācija: NEPLP iejaucas sabiedrisko mediju redakcionālajos lēmumos.
Nacionālā Plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pārkāpj savas pilnvaras, pieprasot no Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) informāciju par to attiecībām ar sponsoriem, uzskata Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA).
Tikšanās ar sabiedrisko mediju vadību, lai pārrunātu abu mediju lēmumus par sadarbības pārtraukšanu ar Ventspils domi, asociācijas ieskatā ir uzskatāma par iejaukšanos mediju redakcionālajos lēmumos.
LŽA norāda, ka saskaņā ar Elektronisko Plašsaziņas līdzekļu likuma 24. pantu NEPLP pārraudzībā esošie mediji "ir brīvi un neatkarīgi programmu un raidījumu veidošanā un izplatīšanā, kā arī savā redakcionālajā darbībā". Arī Eiropas Raidorganizāciju apvienības Redakcionālo principu vadlīnijas nosaka redakcionālo neatkarību kā pamata principu sabiedrisko mediju darbībā. Lēmumi uzsākt vai pārtraukt attiecības ar konkrētu projektu atbalstītājiem ir daļa no šīs neatkarības.
NEPLP sasauktā tikšanās ar sabiedrisko mediju vadību 11. jūlijā, lai pārrunātu jautājumu par LTV un LR lēmumiem pārtraukt attiecības ar Ventspils domi izklaidējošos projektos "Latvijas sirdsdziesma" (LTV) un "Muzikālā banka" (LR), ir klajā pretrunā ar redakcionālās neatkarības principu.
"Būtiska sabiedrisko mediju darba kvalitātes mēraukla ir auditorijas uzticība. Žurnālā "Ir" publicēto "Rīdzenes sarunu" kontekstā sadarbība ar Ventspils domi meta ēnu pār sabiedrisko mediju reputāciju un radīja uzticības zaudējuma risku, tādēļ lēmums sadarbību pārtraukt ir pamatots," uzsver LŽA valdes priekšsēdētāja Rita Ruduša. Viņa piebilst, ka lēmums ir īpaši svarīgs, domājot par ziņu dienestu darbību. "LTV un LR Ziņu dienestos strādā augstas raudzes profesionāļi, kas pilda sabiedrībai svarīgo sargsuņa funkciju, un citu raidījumu saturs nedrīkst būt ar to pretrunā."
Kā ziņots, žurnāla "Ir" publiskotajās "Rīdzenes sarunās", ko operatīvie dienesti ieguvuši 2010.-2011. gadā, politiķi, tostarp Ainārs Šlesers un Aivars Lembergs apspriež, kā ietekmēt publisko telpu un plašsaziņas līdzekļu nozari, piemēram, atlaižot žurnālistus no laikraksta "Diena", valsts uzņēmumiem slēdzot līgumus ar "Neatkarīgās Rīta Avīzes" izdevēju, izdarot spiedienu uz Latvijas Televīziju un Latvijas Radio. Pēc šo sarunu nākšanas gaismā LTV un LR paziņoja par sadarbības pārtraukšanu ar Ventspils pašvaldību raidījumu "Latvijas sirdsdziesma" un "Muzikālā banka" tapšanā.
