DAB/DAB+ tehnoloģija nav jāparbauda. Pēc digitālā radio tehnoloģijas testiem, no pārejas uz DAB un DAB+ jau sen ir atteikušās Lietuva un Igaunija. Gudra rīcība būtu - apkopot citu valstu pieredzi šajā jomā un neuzkāpt uz grābekļa. Pēc būtības nekas pat nav jāizvērtē. Tas jau ir izdarīts. Vai tiešām Latvijā ir nepieciešams apzināt ieguvumus, ko šī tehnoloģija var sniegt sabiedrībai - veselu gadu "laist gaisā" 6 Latvijas Radio programmas un bezjēdzīgi izšķērdēt naudu? Mēs esam tik bagāti, ka varam to atļauties? Kuri ir tie, kam tas ir izdevīgi? Vismaz kaut kādu skaidrību mums var sniegt Zviedrijas pieredze.
DAB tehnoloģija tika izstrādāta 1986. gadā Minhenē, Vācijā un, uz šo brīdi tā jau ir krietni novecojusi. Līdzās angļu BBC, Zviedrijā pilotprojektu 1995. gadā uzsāka Sveriges Radio (SR). 2005. gadā Zviedrijas valdība to noraidīja, bet eksperiments neoficiāli turpinājās ar operatora Teracom aktīvu līdzdalību, aptverot 35% no iedzīvotāju populācijas četros valsts reģionos. Tomēr, salīdzinoši ļoti mazs skaits cilvēku (< 1% ) nopirka uztvērējus, lai klausītos ciparu radio.
2014. gada decembrī regulējoša iestāde Digital Radio Coordinator Zviedrijas valdībai iesniedza ceļvedi kā pāriet uz virszemes ciparu radio apraidi. Plāns sastāvēja no vienlaicīgas DAB+ ieviešanas un pagaidu licenšu pagarināšanas komerciālajām FM radiostacijām, soli pa solim laika periodā 2016 – 2024 izslēdzot analogo FM apraidi.
2015. gada jūnijā pēc plaša konsultāciju procesa, valdība šo plānu noraidīja, jo kopumā svarīgu autoritāšu, akadēmiķu un organizāciju atbilde bija negatīva. Bija arī ļoti daudz dezinformācijas, lai maldinātu sabiedrību – vienmēr taču atradās kāds, kas vēlējās nopelnīt uz tehnoloģiju rēķina. Tad Valsts revīzijas birojs National Audit Office par DAB+ prezentēja kritisku ziņojumu – National Audit report, kas būtībā parlamenta politiskajām partijām nodedzināja visus tiltus uz sekmīgu ciparu radio DAB/DAB+ apraides ieviešanu valstī. Bija pārāk daudz iebildumu un neatrisinātu jautājumu, lai Zviedrijas valdība un parlaments 2016. gadā spētu pieņemt tik stratēģiski svarīgu un atbildīgu lēmumu, kā FM slēgšana un pāreja uz ciparu radio apraidi.
Šis Zviedrijas National Audit Office ziņojums ir patiess stāsts, kuru vajadzētu ņemt vērā DAB+ ieviesējiem Latvijā, jo tas sniedz skaidras atbildes uz daudziem "kāpēc" un "kam".
Galvenās ziņojuma tēzes:
Valdība nav pienācīgi sagatavota pārejai,
Sabiedrības (klausītāju) ieguvumam trūkst perspektīvas,
Tehniskais novērtējums ir neadekvāts,
Tiek ignorēti ekonomiskie aspekti.
Šeit ir daži lielākie iebildumi:
Desmit miljoni FM radiouztvērēju kļūs nederīgi un klausītāji piespiedu kārtā pirks ar DAB+ saderīgas iekārtas,
Pastāv nopietni riski Trauksmes izziņošanas (Emergency Alert) un Totālās aizsardzības (Total Defense) sistēmām,
Slikts pārklājums. DAB+ nevar aptvert visu valsts teritoriju,
Trūkst vienprātības starp diviem komerciālajiem tīkliem, kā organizēt apraides tiesību piešķiršanu,
Sabiedrības ieguvums ir ļoti neskaidrs.
Svarīgākie argumenti par labu FM apraides tīkla saglabāšanai:
FM ir un paliek pasaules standarts virszemes apraidei vairāk kā 200 valstīs visā pasaulē,
Daudzās valstīs, kā radio alternatīvā platforma ir plaši pieejams ātrs internets. Viedtālrunis strauji palielināja cilvēku interesi par on-line radio sevisiem visā pasaulē.
Pasaulē pašlaik ir 6 biljoni FM radiouztvērēju pret 40 miljoniem DAB uztvērēju. Ir 44.000 virszemes radio sataciju, vairums FM, tikai dažas DAB,
FM diapazons nav "pilns". Zviedrijā ir apmēram 200 vakances uz brīvajām frekvencēm jaunām FM stacijām. (Varbūt ir vērts rūpīgāk izvērtēt situāciju Latvijas "radio viļņos"?),
Zviedrijas 4G/LTE tīklam ir pilns teritorijas pārklājums. (Latvijas 4G mobilais tīkls arī ir labā līmenī) Publiskās vietās un mājsaimniecībās ir plaši pieejams Wi-Fi tīkls. Viedtālruņi un panšetdatori tiek plaši pielietoti gan video, gan televīzijas pārraidēm. Audio ir nepieciešams 30 - 45 reižu šaurāks joslas paltums – radio (audio) drīzāk ir kā bonuss mobilo sakaru lietotājiem, nekā pamatserviss,
Pats galvenais – nav nekādas citas vajadzības pēc FM (87,5 – 108 MHz) diapazona frekvencēm, lai tās atbrīvotu. No tehniskā viedokļa mobilo sakatu operatorus neinteresē vispāri frekvences zem 450 MHz,
Drīzāk runa ir par to, ka vajazdzētu televīzijai (DVB-T2) "atņemt" UHF diapazonu virs 470 MHZ un izvietot to atpakaļ VHF III diapazonā (174 – 240 MHZ). Visos ciparu TV uztvērējos tas jau ir iebūvēts kā standarts. DAB+ šajā diapzonā vienkārši ir jānobloķē. (Lūk, pareizais ceļš arī Latvijai! 4G un 5G mobilo tīklu attīstība to vienalga piespiedīs izdarīt jau tuvākā nākotnē. Starp citu, DVB-T2 standarts paredz arī radio kanālu apraidi, tikai pie mums neviens to neizmanto. Kāpēc reizē ar LTV1, LTV7 un citiem bezmakas kanāliem LVRTC nevarētu pārraidīt arī tās 6 Latvijas Radio programmas, kuras tagad bezjēdzīgi testē DAB+?)
Nākotnē ar LTE Broadcast palīdzību ir ļoti liela iespējamība nodrošināt radio apraidi mobilajos tīklos,
DAB+ tehnoloģijai ir jāpagaida līdz lielākai interesei – Zviedrijā virszemes apraidei jau bija startējuši visādi alternatīvie projekti, kā DRM un DVB-T2 Lite,
Tirgus ir ierobežots. Pēc 21 gada DAB/DAB+ ir „iekarojis” tikai pāris Eiropas valstis un Austrāliju. ASV izmanto HD Radio standartu, bet Brazīlijā spēcīgas pozīcijas ir DRM,
Nav novērojams patērētāju pieprasījums pēc DAB+ tehnoloģijas. Tajā pašā laikā nav reģistrētas nekādas sūdzības attiecībā par FM diapazonu (Neaiztiec to, kas strādā!),
Maz klausītāju. Vienīgi piecās Eiropas valstīs DAB klausītāju sakits nedēļā pārsniedz 10%. Atsevišķās valstīs, piemēram, Vācijā un Holandē ar pilnu DAB ģeogrāfisko pārklājumu, klausītāju skaits nedēļā reti pārsniedz pat 5%. Šos skaitļus ļoti reti publicē DAB ieviesēji, jo tas nav viņu intreresēs,
DAB/DAB+ slikti savietojas ar mobilajām platformām un viedtālruņiem. Tirgū pieejams ir tikai viens tālrunis ar DAB+ uztvērēju LG Stylus 2 (2016),
Enerģijas taupīšana aizejot no FM ir apstrīdēts jautājums. Kaut kāds ieguvums ir vienīgi tad, ja visi kanāli DAB+ multipleksā tiek aizpildīti. Izpēte neapstiprina, kad DAB+ uztvērēji ir energoefektīvāki par FM diapazona uztvērējiem. Milzīgs izaicinājums ir esošo FM raidītāju un visu uztvērēju nomaiņa gan mājās, gan mašīnās,
Nav atvērta tirgus struktūra. Valstīs, kur DAB+ ir ieviests, tas var pastāvēt tikai pateicoties Valsts subsīdijām, bet ne no komerciālu struktūru finansējuma,
DAB sistēmas ieviešanu veicina tādas organizācijas, kā EBU un WorldDAB, bet neviena Eiropas Savienības institūcija vēl joprojām nav akceptējusi kaut kādu "Eiropas standartu" ciparu virszemes radio apraidei.
Norvēģija ir vienīgā valsts pasaulē, kura ir noteikusi FM izslēgšanas datumu. Maz ir tādu valstu, kas to atbalsta principā,
Lokālās radio asociācijas Norvēģijā un Zviedrijā pamatoti un argumentēti apstrīd FM izslēgšanu, lai neko tādu nepieļautu,
Lokāla rakstura FM apraide Eiropā ir stingri apstiprināta un tiek atbalstīta no divu Eiropas organizāciju puses – AMARCEurope un Community Media Forum Europe (AER),
Pāragro FM izslēgšanu kritizē daudzas ar autotransportu saistītas organizācijas. Norvēģijā tikai ar FM diapazona radio ir aprīkotas divi miljoni automašīnas. Daudzas jaunās smagās mašīnas un autobusi nevar tikt aprīkoti un piegādāti ar DAB+ uztvērējiem.
Ārzemju autovadītāji Norvēģijā paliks bez radio, kas var radīt zināmas satiksmes problēmas un citus ierobežojumus. Zviedrijā automašīnu skaits, kas ir aprīkotas tikai ar FM diapazoni pārsniedz miljonu.
Secinājums:
Ir maz ticams, ka DAB+ kļūs par pasaules standartu. Ņemot vērā visus augstāk minētos argumentus, ir neiespējami, ka šī tehnoloģija Zviedrijā kļūs par nākotnes apraides svarīgu sastāvdaļu.
Kur tagad labprātīgi LV būs klausītāji DAB'am (jebkurā izpauzmē, kaut DAB+G, izrādās tāds arī ir Grin)?
Burtu salikums DAB+ G nav vienīgais šinī saimē ir vēl arī U ,I, E. Ko tas nozīmē? Tas nav izdalīts vēl kāds standarts no jau slavētās un peltās DAB/DAB+ saimes. Šis burts aiz DAB+ saīsinājuma nozīmē vien to kādam auto šī iekārta ir paredzēta. Respektīvi jebkuram auto ar rūpnīcas iebūvētu radio uztvērēju pastāv iespēja integrēt dab+ uztvērēju, vienkārši to piespraužot pie auto audio sistēmas.
27/12/2016 11:25:35