DAB/DAB+ tehnoloģija nav jāparbauda. Pēc digitālā radio tehnoloģijas testiem, no pārejas uz DAB un DAB+ jau sen ir atteikušās Lietuva un Igaunija. Gudra rīcība būtu - apkopot citu valstu pieredzi šajā jomā un neuzkāpt uz grābekļa. Pēc būtības nekas pat nav jāizvērtē. Tas jau ir izdarīts. Vai tiešām Latvijā ir nepieciešams apzināt ieguvumus, ko šī tehnoloģija var sniegt sabiedrībai - veselu gadu "laist gaisā" 6 Latvijas Radio programmas un bezjēdzīgi izšķērdēt naudu? Mēs esam tik bagāti, ka varam to atļauties? Kuri ir tie, kam tas ir izdevīgi? Vismaz kaut kādu skaidrību mums var sniegt Zviedrijas pieredze.
DAB tehnoloģija tika izstrādāta 1986. gadā Minhenē, Vācijā un, uz šo brīdi tā jau ir krietni novecojusi. Līdzās angļu BBC, Zviedrijā pilotprojektu 1995. gadā uzsāka Sveriges Radio (SR). 2005. gadā Zviedrijas valdība to noraidīja, bet eksperiments neoficiāli turpinājās ar operatora Teracom aktīvu līdzdalību, aptverot 35% no iedzīvotāju populācijas četros valsts reģionos. Tomēr, salīdzinoši ļoti mazs skaits cilvēku (< 1% ) nopirka uztvērējus, lai klausītos ciparu radio.
2014. gada decembrī regulējoša iestāde Digital Radio Coordinator Zviedrijas valdībai iesniedza ceļvedi kā pāriet uz virszemes ciparu radio apraidi. Plāns sastāvēja no vienlaicīgas DAB+ ieviešanas un pagaidu licenšu pagarināšanas komerciālajām FM radiostacijām, soli pa solim laika periodā 2016 – 2024 izslēdzot analogo FM apraidi.
2015. gada jūnijā pēc plaša konsultāciju procesa, valdība šo plānu noraidīja, jo kopumā svarīgu autoritāšu, akadēmiķu un organizāciju atbilde bija negatīva. Bija arī ļoti daudz dezinformācijas, lai maldinātu sabiedrību – vienmēr taču atradās kāds, kas vēlējās nopelnīt uz tehnoloģiju rēķina. Tad Valsts revīzijas birojs National Audit Office par DAB+ prezentēja kritisku ziņojumu – National Audit report, kas būtībā parlamenta politiskajām partijām nodedzināja visus tiltus uz sekmīgu ciparu radio DAB/DAB+ apraides ieviešanu valstī. Bija pārāk daudz iebildumu un neatrisinātu jautājumu, lai Zviedrijas valdība un parlaments 2016. gadā spētu pieņemt tik stratēģiski svarīgu un atbildīgu lēmumu, kā FM slēgšana un pāreja uz ciparu radio apraidi.
Šis Zviedrijas National Audit Office ziņojums ir patiess stāsts, kuru vajadzētu ņemt vērā DAB+ ieviesējiem Latvijā, jo tas sniedz skaidras atbildes uz daudziem "kāpēc" un "kam".
Galvenās ziņojuma tēzes:
Valdība nav pienācīgi sagatavota pārejai,
Sabiedrības (klausītāju) ieguvumam trūkst perspektīvas,
Tehniskais novērtējums ir neadekvāts,
Tiek ignorēti ekonomiskie aspekti.
Šeit ir daži lielākie iebildumi:
Desmit miljoni FM radiouztvērēju kļūs nederīgi un klausītāji piespiedu kārtā pirks ar DAB+ saderīgas iekārtas,
Pastāv nopietni riski Trauksmes izziņošanas (Emergency Alert) un Totālās aizsardzības (Total Defense) sistēmām,
Slikts pārklājums. DAB+ nevar aptvert visu valsts teritoriju,
Trūkst vienprātības starp diviem komerciālajiem tīkliem, kā organizēt apraides tiesību piešķiršanu,
Sabiedrības ieguvums ir ļoti neskaidrs.
Svarīgākie argumenti par labu FM apraides tīkla saglabāšanai:
FM ir un paliek pasaules standarts virszemes apraidei vairāk kā 200 valstīs visā pasaulē,
Daudzās valstīs, kā radio alternatīvā platforma ir plaši pieejams ātrs internets. Viedtālrunis strauji palielināja cilvēku interesi par on-line radio sevisiem visā pasaulē.
Pasaulē pašlaik ir 6 biljoni FM radiouztvērēju pret 40 miljoniem DAB uztvērēju. Ir 44.000 virszemes radio sataciju, vairums FM, tikai dažas DAB,
FM diapazons nav "pilns". Zviedrijā ir apmēram 200 vakances uz brīvajām frekvencēm jaunām FM stacijām. (Varbūt ir vērts rūpīgāk izvērtēt situāciju Latvijas "radio viļņos"?),
Zviedrijas 4G/LTE tīklam ir pilns teritorijas pārklājums. (Latvijas 4G mobilais tīkls arī ir labā līmenī) Publiskās vietās un mājsaimniecībās ir plaši pieejams Wi-Fi tīkls. Viedtālruņi un panšetdatori tiek plaši pielietoti gan video, gan televīzijas pārraidēm. Audio ir nepieciešams 30 - 45 reižu šaurāks joslas paltums – radio (audio) drīzāk ir kā bonuss mobilo sakaru lietotājiem, nekā pamatserviss,
Pats galvenais – nav nekādas citas vajadzības pēc FM (87,5 – 108 MHz) diapazona frekvencēm, lai tās atbrīvotu. No tehniskā viedokļa mobilo sakatu operatorus neinteresē vispāri frekvences zem 450 MHz,
Drīzāk runa ir par to, ka vajazdzētu televīzijai (DVB-T2) "atņemt" UHF diapazonu virs 470 MHZ un izvietot to atpakaļ VHF III diapazonā (174 – 240 MHZ). Visos ciparu TV uztvērējos tas jau ir iebūvēts kā standarts. DAB+ šajā diapzonā vienkārši ir jānobloķē. (Lūk, pareizais ceļš arī Latvijai! 4G un 5G mobilo tīklu attīstība to vienalga piespiedīs izdarīt jau tuvākā nākotnē. Starp citu, DVB-T2 standarts paredz arī radio kanālu apraidi, tikai pie mums neviens to neizmanto. Kāpēc reizē ar LTV1, LTV7 un citiem bezmakas kanāliem LVRTC nevarētu pārraidīt arī tās 6 Latvijas Radio programmas, kuras tagad bezjēdzīgi testē DAB+?)
Nākotnē ar LTE Broadcast palīdzību ir ļoti liela iespējamība nodrošināt radio apraidi mobilajos tīklos,
DAB+ tehnoloģijai ir jāpagaida līdz lielākai interesei – Zviedrijā virszemes apraidei jau bija startējuši visādi alternatīvie projekti, kā DRM un DVB-T2 Lite,
Tirgus ir ierobežots. Pēc 21 gada DAB/DAB+ ir „iekarojis” tikai pāris Eiropas valstis un Austrāliju. ASV izmanto HD Radio standartu, bet Brazīlijā spēcīgas pozīcijas ir DRM,
Nav novērojams patērētāju pieprasījums pēc DAB+ tehnoloģijas. Tajā pašā laikā nav reģistrētas nekādas sūdzības attiecībā par FM diapazonu (Neaiztiec to, kas strādā!),
Maz klausītāju. Vienīgi piecās Eiropas valstīs DAB klausītāju sakits nedēļā pārsniedz 10%. Atsevišķās valstīs, piemēram, Vācijā un Holandē ar pilnu DAB ģeogrāfisko pārklājumu, klausītāju skaits nedēļā reti pārsniedz pat 5%. Šos skaitļus ļoti reti publicē DAB ieviesēji, jo tas nav viņu intreresēs,
DAB/DAB+ slikti savietojas ar mobilajām platformām un viedtālruņiem. Tirgū pieejams ir tikai viens tālrunis ar DAB+ uztvērēju LG Stylus 2 (2016),
Enerģijas taupīšana aizejot no FM ir apstrīdēts jautājums. Kaut kāds ieguvums ir vienīgi tad, ja visi kanāli DAB+ multipleksā tiek aizpildīti. Izpēte neapstiprina, kad DAB+ uztvērēji ir energoefektīvāki par FM diapazona uztvērējiem. Milzīgs izaicinājums ir esošo FM raidītāju un visu uztvērēju nomaiņa gan mājās, gan mašīnās,
Nav atvērta tirgus struktūra. Valstīs, kur DAB+ ir ieviests, tas var pastāvēt tikai pateicoties Valsts subsīdijām, bet ne no komerciālu struktūru finansējuma,
DAB sistēmas ieviešanu veicina tādas organizācijas, kā EBU un WorldDAB, bet neviena Eiropas Savienības institūcija vēl joprojām nav akceptējusi kaut kādu "Eiropas standartu" ciparu virszemes radio apraidei.
Norvēģija ir vienīgā valsts pasaulē, kura ir noteikusi FM izslēgšanas datumu. Maz ir tādu valstu, kas to atbalsta principā,
Lokālās radio asociācijas Norvēģijā un Zviedrijā pamatoti un argumentēti apstrīd FM izslēgšanu, lai neko tādu nepieļautu,
Lokāla rakstura FM apraide Eiropā ir stingri apstiprināta un tiek atbalstīta no divu Eiropas organizāciju puses – AMARCEurope un Community Media Forum Europe (AER),
Pāragro FM izslēgšanu kritizē daudzas ar autotransportu saistītas organizācijas. Norvēģijā tikai ar FM diapazona radio ir aprīkotas divi miljoni automašīnas. Daudzas jaunās smagās mašīnas un autobusi nevar tikt aprīkoti un piegādāti ar DAB+ uztvērējiem.
Ārzemju autovadītāji Norvēģijā paliks bez radio, kas var radīt zināmas satiksmes problēmas un citus ierobežojumus. Zviedrijā automašīnu skaits, kas ir aprīkotas tikai ar FM diapazoni pārsniedz miljonu.
Secinājums:
Ir maz ticams, ka DAB+ kļūs par pasaules standartu. Ņemot vērā visus augstāk minētos argumentus, ir neiespējami, ka šī tehnoloģija Zviedrijā kļūs par nākotnes apraides svarīgu sastāvdaļu.
Izlasot rakstu kļūst skaidrs kad Dab_ezītis ir kāds stipri pavecs vīriņš ar domu man liekas kad tā.
1.Lietuva un Igaunija testēja DAB formātu nevis DAB+. Kas atšķirās radikāli ar kvalitātes rādījumiem kā SD un HD televīzija.
2.Atspoguļojot vienu viedokli nevar izveidot objektīvu rakstu. Kur tad paliek Norvēģija? Norvēģija FM apraidi izslēdz 2017 gada sākumā. Arī UK paralēli ieviestajam Ofcom DAB standartam veiksmīgi ir palaidusi arī DAB+.Plānojot arī esošos MUX nākotnē palaist DAB+ formātā.
3.Kas atiecas par testēšanas izmaksām ,tad vajadzēja atbraukt uz LVRTC presentāciju,kurā mums klātesošajiem tika izrādīta aperatūra ar kuru notiek testi. TV7 kanāla raidītājs, SYES modulators, un vecās 10 kanāla antennas.
4.Kas atiecas par cepšanos ar Wifi un internetu ,tad biedrs ezītis nekad nav paskatījies, paklausījies tiešraides no kādiem pasākumiem kur pieslēdzas daži tūkstoši radio klausītāji, viss sāk kārties un buferojas. Arī neuzskatu kad klausīties radio tērējot interneta trafiku ir loģiski. Nav runa par ofisiem bet gan tālruņos, auto transportā.
5.Rakstot visu slikto varēji arī aprakstīt esošo FM situāciju LV kur cilvēki reģionos dzird tikai dažas stacijas ,tās pašas dublējas uz FM skalas pa 2..3 vienādām. FM diapazons Latvijā nav sakārtots pārdomāti, kā tas ir Lietuvā.
6.Par to trauksmes iziņošanu Latvijā!!! Tas FM nav atstrādāts , savukārt plānots iestrādāt pie ieviešanas DAB+ formātā !!! (tas tika uzsvērts LVRTC presentācijā)
7.DAB+ pārklājums , ar 500W testā noklāta Rīga un 40Km ap Rīgu. Cik KW lielu jaudu raidītājiem vajaga lai kautvai līdzvērtīgi varētu noklāt ar analogo apraidi. +++ vēl vienlaicīgi raidot vairākus kanālus.
8.Sabiedrībai ieguvums ir jauns radio ar daudzām, nečarkstošām programmām.
9. Vienīgais ir satraucies komercuzņēmējs FM kur līdzšim varēja mērīties ar "krāniem"
10. Nevaru piekrist rakstā minētajam par FREEFM oficālo viedokli pret DAB+, personīgi es esmu PAR FM apraides izslēgšanu Latvijā.
Sarkangalvīte! Piedod, bet tavs uzbrauciens par LR6 ir nevietā. Tā ir vienīgā radio FM ēterā, luru var paklausīties. NABA ir normāla, saeimas sarunas starplaikos ir paciešamas. tā ka nedzen bumbas, kur nevajag.
Sarkangalvīte! Piedod, bet tavs uzbrauciens par LR6 ir nevietā. Tā ir vienīgā radio FM ēterā, luru var paklausīties. NABA ir normāla, saeimas sarunas starplaikos ir paciešamas. tā ka nedzen bumbas, kur nevajag.
1) Te nav tēmas par LR6, bet sešām LR, tapēc lasīt vajag nedaudz uzmanīgāk.
2) Par LR6 uzskatu, ka lielāka sūda nav bijis sākot ar kādreizējo universitātes projektu (aizmirsu tos trīs burtus, kā saucās, bet asocējās ar HVZ), līdz Nabai, tad 101 (kuri vismaz murgoja par savu naudu), bet pec tam nomigrēja uz mana kakla raidot murgu. Nē tas ir mēsls un lai dara to tikai par savējo, jo klausītāju % viņus uzturēt nespēj tikai no nodokļiem, atšķirībā no LR1/LR2.
3) Raksts ir par tehnikas attīstību, nevis konkrētiem radio
4) Arī piebildi par to, ka raksts ir iesūtīts, vajadzēja palasīt.
5) JDat, ja sāksi kā citur, komentārus vienkārši dzēsīšu, te nav bordelis.
Princ, kapēc mums tiek zombēta viena vienīga Norvēģija un stāsti par to, kā tur slēgs ārā FM? Vai Norvēģija tagad ir šablons visai pasaulei, jeb kas tā par nabu kļuvusi? (šeit arī LVRTC atbildi prasītos).
Man (un lielajam vairumam iedzīvotāju) ir pilnīgi pajāt, cik ļoti viens sūds ir labāks par otru, DAB tāds ir un mūsdienās paliek. Protams Ļeņins par tādu kvalitāti un iespējām, būtu bijis stāvā sajūsmā, bet starp citu viņš ir miris tāpat kā DAB/DAB+/DRM/FMeXTRA/... Vai tiešām tautai tagad jānopiķo kaut kādi testi, kas tautai rezultātā nav vajadzīgi, pat ja ir veiksmīgi?
Lielie muldētāji par OFCOM'a piespiešanu mums izslēgt FM, lūdzu dokumentus studijā. Neviens mums nespiež, ne izslēgt FM, ne ieviest DAB/DAB+ vai vel kādas muļķības, kā tas bija ar DVB-T, kad tiešām peispieda EU.
Viss šai pasaulē ir vienkārši. Nav tak pretenziju pret DAB+ kā tādu. Lai tak cīnās, brīvā tirgū, par vietu ēterā. Cepiens jau ir par to, ka, ar kādas organizācijas, valsts valdības, vai jevropas savienības direktīvu, izslēdz FM apraidi. Piemēram, mobilais telefons dzīvē ir izkonkurējis parasto drāts telefonu. Tai pat laikā, nav valdības pavēles slēgt ārā parasto telefonu. Tas vienkārši mirst dabīgā nāvē. Vai piemēram faksa aparāti, kuri, deviņdesmitajos gados, izkonkurēja telegrāfu un teletaipu, bet tagad kā suga ir izmirusi. Tādi piemēri ir ik uz soļa. Ar ko tad DAB+ savādāks, ka to jāievieš ar likuma spēku. Lai DAB+ darbojas paralēli FM apraidei un pierāda, ka ir lētāks, labāks, ērtāks, u.t.t. DVB-T jau ieviesa ar direktīvu palīdzību un tam itkā bija loģisks pamatojums- frekvenču diapazona efektīvāka izmantošana. Dzīvē, nepagāja pat desmit gadi, kad DVB-T atņēma 800Mhz diapazonu, jo mobilais internets izrādās vēl efektīvāk izmanto frekvences. Patreiz televīzijai atņem 700MHz diapazonu priekš 5G un nav zināms, ka snotiks tālāk. Stāsts jau ir par to, ka jaunākajam vienmēr ir jābūt labākam par veco. Lai tad DAB+ to pierāda godīgā cīņā.
Piekrītu Minivat, ja kaut kas ir labs, tam nebūs vajadzīgas ieviešanas direktīvas, jo arī raidorganizācijām ir pie vienas vietas, vai to sauc FM, DAB, vai "vidējie", tie raidīs tur, kur būs klausītāji. Kur tagad labprātīgi LV būs klausītāji DAB'am (jebkurā izpauzmē, kaut DAB+G, izrādās tāds arī ir )? Cilvēkus nevar ieinteresēt tērēt naudu hlamiem, tikai tapēc, ka kāds ar to grib pelnīt, bet te grib spiest to darīt ar vietējām (ne EU) direktīvām, atkal bļaujot par EU, kā toreiz kad slēdza cukurfabrikas un tamlīdzīgi pasākumi - kam patiesībā ar EU nebija nekāda sakara, vienkārši neviens to nepārbaudija. Neliek mums EU ne ieviest DAB, ne izslēgt FM. Tie ir vietējie darboņi kuri kruķī padomi un LVRTC, bļaujot par tehniskām iespējām, pilnībā ignorējot reālo lietderības pienesumu cilvēkiem, un ignorējot viņu izdevumus LVRTC disenei.
Tehnomāni, atjēdzieties, ne viss ko var ieviest ir jāievieš jo arī tehnikā tāpat kā visā pārējā - ne vienmēr mērķis attaisno līdzekļus. Pļurkt!
Par 800Mhz un tagad 700Mhz diapazona atdošanu mobilajiem sakariem ir točna direktīva no Eiropas raidorganizāciju asociācijas. Baigi negribas meklēt, bet kad vajadzēja saprast, ko darīt ar radiomikrofobiem, to točna biju atradis.
Tāda pati direktīva kaut kur mētājas netā, par 5G ieviešanu, uz 2025 gadu. Iespējams, ka links ir tepat lapas ziņās, precīzi neatceros.
Bet lai googlei prieks - EU mums neliek nekādus DAB/DAB+/HD Radio.., ne izslēgt anaolgā FM apraidi, tas ir tikai vietējo darboņu slapjais sapnītis.
Te vispār sanāks interesanti, ja saspiedīsies līdz ieviešanai (tas gan var notikt tikai piespiežot, ne brīvprātīgi no komercstacijām), jo 5G ies uz 400 Mhz diapazonu, no kura tos TV kanālus vajadzētu pārcelt uz 230 Mhz, kuru savukārt aizķēzīs DAB'isti.... Šābrīža DVB-T kastītēs ir 230 Mhz diapazons, bet kur lūdzu liks esošos TV kanālus, ja DAB'isti taisīs diseni pa to 230 Mhz diapazonu? Izskatās, ka varēs arī TV kastītes tantēm jaunas iesmaidīt, par to arī ir domāts?
22/12/2016 22:07:30
22/12/2016 22:12:42
22/12/2016 22:47:37
23/12/2016 11:03:37
23/12/2016 14:24:31
24/12/2016 07:39:58
24/12/2016 10:45:05
24/12/2016 12:46:23
24/12/2016 16:19:12
24/12/2016 16:45:59