NEPLP notika diskusija par apmaksātas politiskās reklāmas aizliegumu (17.02.2012).
Lai dažādas ieinteresētās puses iesaistītu debatēs par Saeimas sagatavoto Priekšvēlēšanu aģitācijas likumprojektu, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome šodien noorganizēja debates par dažādiem šī likumprojekta aspektiem attiecībā uz apmaksātas politiskās reklāmas aizliegšanu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.
Sarunā piedalījās sabiedrisko mediju vadība, komercraidorganizāciju un reklāmas speciālistu pārstāvji, korupcijas analītiķi, KNAB, juristi, politiķi, kā arī citi interesenti.
Inese Vioka ("Delna") uzsvēra, ka apmaksātā politiskā reklāma, kura sastāda lielāko izdevumu daļu partiju priekšvēlēšanu kampaņu laikā, turpina uzturēt sistēmu, kad bagātākajām partijām ir lielākas iespējas ietekmēt sabiedrisko domu, kas savukārt kaitē valsts demokrātijai ilgtermiņā. Iveta Kažoka ("Providus") akcentēja to, ka šāda veida reklāmas televīzijā un radio Eiropā drīzāk ir izņēmums, nevis pašsaprotama prakse. Savukārt Eiropas Padomes konvenciju pārzinātājs mediju jomā Andris Mekllakauls uzskatīja, ka arī reklāma ir vārda brīvības izpausme, uzskaitot gadījumus, kad apmaksātu politisko reklāmu aizliedzēji zaudējuši ES Tiesā.
Likumprojekts satur arī piedāvājumu visām politiskajām partijām kā kompensāciju par šo apmaksātās reklāmas aizliegumu piešķirt līdz pat 40 minūtēm bezmaksas raidlaika sabiedriskajos medijos. Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Edgars Kots šajā sakarā politiķus aicināja vienlaikus arī ķerties pie jauna sabiedrisko mediju finansēšanas modeļa. Pastāvošā atkarība no reklāmām, tostarp politiskajām, pretējā gadījumā radīs ievērojamus zaudējumus, kas notiks uz neiegūto ieņēmumu rēķina. Latvijas Radio ģenerāldirektors Jānis Siksnis izteica bažas sakarā ar to, ka piešķirto brīvo raidlaiku politiķi ne vienmēr spēj kvalitatīvi piepildīt, bet tas var atstāt iespaidu uz visa sabiedriskā radio prestižu. Izskanēja dažādi viedokļi attiecībā uz partijām piešķiramo bezmaksas raidlaiku – sākot ar maksimumu, 40 minūtēm, līdz pat šāda raidlaika nepiešķiršanai, veicinot plašākas kvalitatīvas un analītiskas priekšvēlēšanu debates.
Raidorganzizāciju asociācijas vadītāja Gunta Līdaka aicināja detalizētāk izvērtēt plašsaziņas līdzekļu lietojuma paradumu maiņu, uzskatot, ka reklāmas tirgus jau patlaban piedzīvo lielas pārmaiņas, kuras tikai vērsīsies plašumā. Viņasprāt, jau aizgājis laiks, kad apmaksātu politisko TV un radio reklāmu aizliegumam būtu būtiska nozīme valsts demokrātijas nodrošināšanā.
Līdztekus jautājumam par apmaksātas politiskās reklāmas aizliegumam plašas diskusijas izraisījās sakarā ar slēpto aģitāciju un reklāmu. Juristi uzskata, ka pastāvošais formulējums ir nepilnīgs un ar tā palīdzību slēptās reklāmas esamība faktiski nav pierādāma. Andris Vilks (KNAB) pārliecināts, ka likumā jābūt ietvertam skaidram un aptverošam formulējumam, kā arī NEPLP jāveic rūpīgs un daudz aptverošāks slēptās reklāmas monitorings.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome aicina līdz 21. februārim ikvienu interesentu izteikt savus apsvērumus par apmaksātas politiskās reklāmas aizliegumu radio un TV, nosūtot vēstuli uz adresi neplpadome@neplpadome.lv. Līdz šim datumam savus apsvērumus rakstiski iesniegs arī visi diskusijas dalībnieki.
