LŽA: Mediju atbalsta fonda nodošana NEPLP radītu nesamērīgu varas koncentrāciju un apdraudētu mediju neatkarību
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) kategoriski iebilst pret valdībā virzīto ieceri nodot Mediju atbalsta fonda (MAF) administrēšanu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP). LŽA ieskatā mediju uzraudzības un to darbam būtiska valsts finansējuma sadales koncentrēšana vienā institūcijā radītu politiskas ietekmes, institucionāla interešu konflikta un redakciju pašcenzūras riskus. Šāda pārkārtošana skartu gan mediju neatkarību, gan visas nozares uzticēšanos valsts atbalsta sadales objektivitātei.
Kultūras ministrijas piedāvātā Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) programmu pārdale paredz izvērtēt MAF administrēšanas nodošanu NEPLP, bet citu atbalsta programmu nodošanu ministrijām un Valsts kancelejai. LŽA vērtējumā fonda būtisko funkciju izņemšana nozīmētu tā līdzšinējā darbības modeļa faktisku demontāžu. Šādām pārmaiņām nepieciešams skaidrs pamatojums, kā tās uzlabos atbalsta pieejamību un lēmumu neatkarību, un ar atsaukšanos uz pārvaldības efektivitāti vai depolitizāciju vien nepietiek.
NEPLP jau ir plašas pilnvaras elektronisko mediju uzraudzībā, tostarp satura pārbaudēs, apraides atļauju jomā un administratīvo pārkāpumu procesā. MAF nodošana tās pārziņā nozīmētu, ka institūcija, kas var pieņemt medijam nelabvēlīgus uzraudzības lēmumus, vienlaikus administrētu tā iespējas saņemt valsts atbalstu žurnālistikas veidošanai. LŽA ieskatā šīs funkcijas ir institucionāli jānodala, lai mazinātu mediju atkarību no viena lēmumu centra.
Kā valdība garantēs, ka medijs, pret kuru NEPLP sākusi pārbaudi vai piemērojusi sodu, varēs ar pilnīgu pārliecību par vienlīdzīgu attieksmi pretendēt uz tās pašas institūcijas administrētu finansējumu? Kā tiks nodrošināts, ka padomes lēmumu pārsūdzēšana, publiska kritika vai žurnālistiska izmeklēšana par pašas NEPLP darbu neradīs bažas par izredzēm nākamajā finansējuma konkursā? Atbildēm jābūt nostiprinātām pārvaldības modelī un pārbaudāmās procedūrās.
Redakcionālo neatkarību var vājināt arī bez tieša rīkojuma vai atklātiem draudiem. Ja redakcijai, izvēloties pētāmos tematus un uzdodamos jautājumus, jāapsver iespējamā finansējuma administrētāja reakcija, jau ir radīti priekšnoteikumi pašcenzūrai. Īpaši būtisks šis risks ir redakcijām, kuru iespējas veidot pētniecisku, analītisku un reģionālu saturu ir cieši saistītas ar publiskā atbalsta pieejamību.
Turklāt MAF atbalsts aptver presi, radio, televīziju un digitālos medijus. Tā nodošana NEPLP būtiski paplašinātu padomes ietekmi uz mediju nozari kopumā. Finansējuma prioritātes un konkursu nosacījumi ietekmē to, kāds saturs var tapt un kurām auditorijām tas būs pieejams. Tādēļ MAF administratora maiņa jāvērtē arī pēc tās ietekmes uz mediju daudzveidību un savstarpējo konkurenci.
NEPLP likumā noteiktais neatkarīgais statuss ir būtisks, taču tas pats par sevi neatrisina funkciju koncentrācijas riskus. Padomes locekļus ievēlē Saeima. Jo vairāk mediju darbībai izšķirošu pilnvaru tiek koncentrēts šajā institūcijā, jo lielāka kļūst tās sastāva izvēles politiskā nozīme un iespējamās ietekmes sekas. Mediju neatkarības garantijām jādarbojas neatkarīgi no tā, kuras personas konkrētajā brīdī ieņem amatus.
Eiropas Padomes rekomendācija par mediju plurālismu paredz, ka mediju atbalstam jābalstās iepriekš noteiktos, skaidros, objektīvos un pārredzamos kritērijos, respektējot mediju redakcionālo un darbības autonomiju. LŽA uzskata, ka valdības pienākums ir parādīt, kā piedāvātās pārmaiņas šīs garantijas stiprinās. Institūcijas nosaukuma maiņa vai programmu pārvietošana pati par sevi nenodrošina neatkarīgāku lēmumu pieņemšanu.
SIF pārvaldības nepilnības ir jānovērš, samazinot politisko ietekmi, nostiprinot neatkarīgu ekspertu lomu un nodrošinot izsekojamu lēmumu pieņemšanu. Esošās problēmas nevar kalpot par pamatojumu tādam risinājumam, kas rada jaunus mediju atkarības riskus. Arī programmu sadalīšanai starp vairākām institūcijām nepieciešams publiski pārbaudāms izmaksu un ieguvumu izvērtējums.
LŽA aicina valdību atteikties no MAF administrēšanas nodošanas NEPLP un sadarbībā ar žurnālistu un mediju organizācijām izstrādāt risinājumu, kas nodrošina finansējuma sadales neatkarību no politiskās varas un mediju uzraudzības lēmumiem. Tajā jāparedz neatkarīga profesionāla projektu vērtēšana, publiski un pamatoti lēmumi, efektīva interešu konfliktu novēršana un lēmumu pārskatīšanas kārtība. Pārmaiņu laikā jāgarantē arī konkursu un finansējuma nepārtrauktība.
Medijam ir jāspēj kritiski izvērtēt jebkuras valsts institūcijas, tostarp sava uzrauga un finansējuma administrētāja, darbu, nebaidoties par iespējamu ietekmi uz atbalsta saņemšanu. LŽA nepiekrīt pārvaldības modelim, kas šo pārliecību vājina.
