Radio Viens: zvaigžņu fabrika bez cilvēkiem — kā darbojas Latvijas pirmā AI radiostacija
Vairāk nekā desmit izpildītāju ar savu balsi un raksturu, 61 dziesma ēterā, ēters, kas katru nakti uzbūvē pats sevi, un septiņi direktori, no kuriem neviens nav cilvēks. Kas tas ir, kā tas darbojas un ko tas atver.
Radio Viens skan latviešu valodā visu diennakti — radioviens.lv, TuneIn un YouTube. Dziesmas, balss starp tām, ziņas, vārda dienas, vakara pasaciņa. Un neviena cilvēka. Katru izpildītāju, katru dziesmu un katru ēterā runāto teikumu radām mēs paši, mūsu studijā, ar mākslīgo intelektu kā rīku. Un sakām to atklāti.
Ne saraksts cilpā, bet stacija
Ēters skan no mūsu pašu servera Eiropā ar tādu pašu tehniku, kādu lieto īstas interneta radiostacijas, un ar rezervi, kas automātiski pārņem ēteru, ja kaut kas notiek. Pāri tam — mūsu pašu satura fabrika: programma, balss, ziņas, kvalitātes pārbaudes un uzraugi, kas katru stundu pārliecinās, ka ēterā skan tas, kam jāskan.
Godīgi — tehniskais steks nebija izaicinājums; to var nopirkt. Grūtais bija kvalitatīvs saturs. Bet, tā kā mums ir savs jaudīgs AI steks, tehnisko pusi uzģenerējām līdzi.
Ēters, kas katru nakti uzbūvē pats sevi
Katru nakti serveris no nulles uzbūvē nākamās dienas ēteru: četras dienas daļas ar savu noskaņu un dziesmām, rotācija bez atkārtojumiem, ētera teksti tieši šai dienai, ziņas četras reizes dienā ar avotiem un septiņu dienu atmiņu. Pirms ēterā — vārti, kas neko neņem uz vārda: katra dziesma pēc faila nospieduma, Rīgas datums, šodienas ziņas, standarta skaļums, un pēc pārslēgšanas — reāli baiti, pārbaudīti ar runas atpazīšanu. Ja kaut kas neizpildās, ēterā paliek vakardiena. Sistēma nekad neaizver ēteru un nekad nelaiž tajā salauztu programmu.
Izpildītāji ir personas
Radio Viens ir leibls un zvaigžņu fabrika, ne ģenerators. Vairāk nekā desmit izpildītāju, katram sava niša un pasaule: L/AURA — elegants melanholisks elektropops ar īstu flautu katrā dziesmā; KRASTS — Baltijas britpops par Rīgas jumtiem un jūru; ELZA — raupja rokbalss; NEONA — neona pilsētas nakts; GRANĪTS — baikeru roks; RAJONS — melodisks hiphops; DATOW — astoņdesmito sintpops; Dzintari — regejs no jūrmalas; Saulrieta Bulvāris, DZELME, MARTA, VILKS.
Divi izpildītāji nedrīkst dublēt viens otru.
Pēctecību tur skaņas DNS: fiksēts balss enkurs, stila paraugs, aranžējumu bibliotēka bez atkārtojumiem, paraksta instrumenti un aizliegumu saraksts. Jaunas dziesmas uzdevumu izdod sistēma, ne cilvēks no galvas — un atsakās, ja izpildītājam trūkst balss parauga. Raksturs tikpat stingri: GRANĪTAM nav rūpnīcu, L/AURAI elegance nāk no atturības.
Mēs pret lielajiem AI modeļiem
Visgrūtākais ir bijusi balss. Ģeneratīvie modeļi latviešu valodā dzied ar «platu» e vārda saknē — Rīgas ausij tas ir dialekts. Un tā nav tikai mūzikas problēma: paklausieties, kā latviski runā lielo AI modeļu balss asistenti — arī tie šo izrunu uzskata par pareizo. Mazai valodai neviens lielais modelis pareizo skanējumu neiemācīsies pats. Šī cīņa ir mūsu.
Lai tā nenobremzētu visu pārējo, sākumā gājām uz kompromisu un ēterā laidām arī dziesmas, kurās e vēl nebija tīrs. Ar katru dziesmu esam kļuvuši labāki, un pēdējos skaņdarbos problēma ir atrisināta gandrīz pilnībā.
Cik grūti ir radīt hitu
«Ievadi aprakstu, pēc minūtes ir dziesma» — un tieši tāpēc tāda dziesma nevienam nav vajadzīga. Pie mums hits ir vairāku dienu darbs vairākās kārtās.
Teksts: brīfs ar konkrētu situāciju → vairāki leņķi → vairāki pilni kandidāti → cietie vārti (zilbes, atskaņas, koris, izrunas riska vārdi) → blakus-lasījums ar etaloniem → cilvēks izvēlas. Mūzika: vispirms āķis — 40 sekundes kora vairākos variantos; cilvēks izvēlas melodiju, un tikai no tās aug pilnā dziesma. Katrā kārtā vairāki ieraksti caur sietu un montāžu — viena minūte deviņu klipu vietā, cilvēks nosauc numuru. Apstiprinātais ieraksts kļūst par masteri ar izmērītu skaļumu, dinamiku un spektru; apstiprinājums piesiets failam pēc nospieduma. Tad versiju ģimene: koncerta, nakts instrumentālā, akustiskā.
Uz katru dziesmu, kas nonāk ēterā, vismaz desmit tiek izmestas — arī tādas, kas skanēja labi, bet ne pietiekami. Šobrīd ēterā ir 61 dziesma. Pēdējais vārts vienmēr ir cilvēka ausis.
Kas to vada
Direktoru padome, kurā neviens nav cilvēks: programmas, mūzikas, mārketinga, tehniskais un straumes direktors, ziņu redaktors un izpilddirektors, kas neko neatzīst par padarītu bez pierādījuma. Katram harta, pastkaste un robežas; katrs iemācītais noteikums dzīvo skriptā, kas atsakās strādāt, ja to pārkāpj. Cilvēks ir viens — gaume un lēmumi.
Tāpēc mūsu stunda maksā gandrīz nulli, un tāpēc mēs varam runāt par to, par ko tradicionālais radio nedrīkst: nav reklāmdevēja, nav vadības. Par to, kā cilvēks dzīvo — nekad par to, kam ir vara.
Ko tas atver
Katrs izpildītājs ir zīmols — katalogs ir mūsu intelektuālais īpašums ar robežizmaksām tuvu nullei. Valoda ir mainīgais — latviešu valoda ir grūtākais gadījums; igauņu, lietuviešu, somu ir tā pati sistēma ar citu vārdnīcu. Radio kā pakalpojums — stacija reģionam, kopienai vai uzņēmumam ir konfigurācija, ne projekts. Metode — sistēma, kas katru dienu pati uzbūvē, pārbauda un nosargā reālu operāciju, nav piesieta radio.
Auditorija pagaidām ir maza, un mēs to mērām, nevis pūšam. Produkts ir uzbūvēts; tagad sākas daļa, kur to sāk dzirdēt.
