Liela interese par bijušo Latvijas Radio 4 frekvenci Rīgā
Pērnā gada nogalē darbu beidza Latvijas Radio 4 (LR4). Šobrīd Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir izsludinājusi konkursu par apraides tiesībām latviešu valodā bijušajā LR4 Rīgas 107,7 megahercu frekvencē, un komersantu interese esot ļoti liela.
Liela interese par iespēju raidīt Rīgā
NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš stāstīja, ka šobrīd izsludināti trīs konkursi uz trīs bijušajām LR4 frekvencēm – Rīgā, Liepājā un Ventspilī, un vislielākā komersantu interese ir par frekvenci Rīgā.
"Ļoti aktīvi interesējas, uzdod jautājumus arī tādi, kas līdz šim nav darbojušies radio tirgū. Tā nav izsole, un nekāda cena vispār netiek noteikta, komersanti nemaksā nekādu licences maksu, tas ir atklāts konkurss. Pēc tam valsts bez maksas piešķirs šo ļoti vērtīgo valsts resursu konkrētajam komersantam. Prasības ir, ka tai ir jābūt informatīvi muzikālai programmai un obligāti jāskan latviešu valodā. Katrs padomes loceklis pēc katra kritērija vērtē, un tad, sasummējot iegūto punktu skaitu, tiek noteikts uzvarētājs. Kad beigsies pieteikumu iesniegšanas termiņš, tad arī varēsim publiski runāt par to, cik pretendentu ir pieteikušies," pauda Āboliņš.
Radio "SWH" komercdirektors Filips Rubenis vērtēja, ka Latvijas tirgū ir vieta vēl kādai jaunai radiostacijai.
"Domāju, ka ir noteikti vēl virkne formātu un arī muzikālo žanru, kuri varētu būt interesanti un kuri netiek pārstāvēti šobrīd Latvijas FM vidē, vai Rīgā – ar hiphopa formātu, un tad ar kaut kādiem specifiskiem džeza formātiem. Muzikāli tur ir žanru daudzveidība milzīga. To mēs redzam arī no pasaules pieredzes, kādas radiostacijas ir citās lielajās metropolēs. Rīgā, protams, virkne formātu nav pārstāvētas. Es domāju, visas komercradio staciju grupas noteikti piedalīsies šajā konkursā," sacīja Rubenis.
NEPLP neizsniegs jaunas licences raidīšanai krievu valodā
NEPLP vadītājs norādīja, ka padome neplāno turpmāk izsniegt jaunas licences raidīšanai krievu valodā, gluži otrādi – plāno samazināt krieviski raidošo radiostaciju skaitu.
"Radiostacijas krievu valodā ir ļoti daudz, tātad tās ir 14 frekvences – man nezināmu iemeslu dēļ vēsturiski izsniegtas. NEPLP ir vērsusies Saeimā ar savu priekšlikumu pakāpeniski astoņu gadu laikā izbeigt šo apraidi krievu valodā. NEPLP ir publiski aicinājusi Saeimas frakcijas atbalstīt mūsu priekšlikumu. Un ir liela pārliecība, ka šai raidīšanai radio apraidē krievu valodā beidzot tiks pielikts punkts," atzīmēja Āboliņš.
Pētnieks: Sabiedrības mediju paradumi mainās lēni
Ko izvēlas klausīties krievu valodā runājošie? Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pētnieks Jānis Juzefovičs stāstīja, ka pērn veiktajā aptaujā krievu valodā internetā tika uzdots jautājums – cik regulāri izmantojat medijus, lai sekotu jaunākajām ziņām Latvijā un pasaulē? Kopš iepriekšējā pētījuma 2019. gadā krievvalodīgo iedzīvotāju interese par radio kā jaunāko ziņu avotu samazinās un priekšroka tiek dota ziņu portāliem.
Lai gan ir daļa iedzīvotāju, kas lieto medijus gan latviešu, gan krievu valodā, kopumā sabiedrības paradumi mainās lēni.
"Tas, ko mēs redzam, ka krievvalodīgiem joprojām ir lielāka interese par saturu krievu valodā. Lielāka interese ir par privātajām komerciālajām radiostacijām, nedaudz mazāka interese par toreiz esošo Latvijas Radio 4, kas tajā laikā vēl raidīja, un krietni mazāka interese ir par sabiedrisko radio latviešu valodā, proti, Latvijas Radio 1. Mēs nevaram sagaidīt, ka īsā laikā tur notiks kaut kādas straujas pārmaiņas, jo mediju lietošanas paradumi nemainās tik strauji. Cilvēki meklē kaut kādus alternatīvus veidus, kā piekļūt šim saturam, Kremļa vēstījumiem. Katrā ziņā, ja mērķis ir piesaistīt krievvalodīgos vairāk saturam latviešu valodā, tad tas var notikt, bet ilgākā laika periodā, tas katrā ziņā nenotiks šeit un tagad," pauda Juzefovičs.
Konkursā par apraides tiesībām latviešu valodā bijušajā LR4 Rīgas frekvencē pieteikumi jāiesniedz līdz šī gada 9. aprīlim. NEPLP solījusi uzvarētāju paziņot līdz 9. jūlijam.
