Valdība atbalsta priekšapmaksas SIM karšu lietotāju reģistrāciju; ZZS ideju kritizē.
Ministru kabinets otrdien, 3. martā, atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) izstrādātos grozījumus Elektronisko sakaru likumā, ar kuriem paredzēts, ka turpmāk, pērkot priekšapmaksas SIM karti, personai būs jāreģistrējas. Šīm izmaiņām nepiekrīt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kuras ieskatā, izmaiņas ir virzība uz policejisku valsti.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka grozījumi likumā paredz noteikt turpmāku obligātu priekšapmaksas starppersonu sakaru pakalpojuma, izmantojot numerāciju, vai interneta piekļuves pakalpojuma galalietotāja un galalietotāja identifikācijas moduļa karšu (SIM karšu) reģistrāciju.
IeM uzskata, ka tas veicinās noziedzīgu nodarījumu novēršanu, uzlabos izmeklēšanu, kā arī mazinās draudus valsts drošībai un valsts kritiskajai infrastruktūrai.
Iebildes pret likuma izmaiņām valdības sēdē pauda Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA), kura norāda, ka likuma izmaiņas tika izstrādātas bez konsultācijām ar sabiedrību un elektronisko sakaru nozari. "Tas rada bažas, ka nav izvērtētas priekšlikuma praktiskās īstenošanas iespējas, kā arī tā ietekme uz sabiedrību kopumā," secina LIKTA.
Arī zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) informēja, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks neatbalsta likuma izmaiņas un "neredz, kā tās gūs atbalstu Saeimā".
"Šis ir solis policejiskas valsts virzienā. Tas skar cilvēku pamattiesības," uzsvēra Krauze.
Zemkopības ministrs norādīja, ka šim jautājumam būtu jārod risinājums Eiropas Savienības (ES) līmenī, nevis Latvijai kā atsevišķai dalībvalstij.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) norādīja, ka par likuma izmaiņām vēl gaidāmas debates Saeimā, tomēr koalīcija par IeM priekšlikumu esot politiski vienojusies. "Vakar sadarbības sanāksmē vienojāmies, ka ejam uz priekšu," atgādināja Kozlovskis.
Komentējot sacīto, ka šis jautājums būtu risināms ES līmenī, Kozlovskis norādīja, ka tas ir sarežģīti. Vienlaikus viņš informēja, ka vairākas ES dalībvalstis šādu ierobežojumu jau ieviesušas – ja to ieviesīs Malta, tad šāda pieeja būs 20 ES dalībvalstīs. "Nebūtu labi, ja mēs būtu pēdējā ES dalībvalsts, kas šo ieviesīs," piebilda iekšlietu ministrs.
Pēc debatēm valdība atbalstīja likuma izmaiņas, bet gala vārds par tām būs jāsaka Saeimai.
