Krievijas “Pastardienas radio” vēstījums radījis bažas – skaidri dzirdams Latvijas vārds.
Krievijas noslēpumainais “Pastardienas radio” ir nosūtījis vēl vienu draudīgu vēstījumu, ziņo medijs “Daily Mail”. Publiskotā informācija liecina, ka izplatītā signāla laikā skaidri bija saklausāms vārds “Latvija”.
Ārvalstu medijs ziņo, ka radiostacija, kas darbojas jau kopš Aukstā kara laikiem, pirmdien pārraidījusi skaņu signālu virkni, kurā skaidri saklausāms vārds “Latvija”.
Cilvēki sociālajos tīklos pauduši bažas par iespējamajām provokācijām pret kaimiņvalsti.
Radiokanāls UVB-76 ir Krievijas īsviļņu stacija un parasti tā izdala dūkoņai līdzīgu skaņu. Daudzi eksperti norādījuši, ka radio saistīts ar militāro jomu.
“Daily Mail” ziņo, ka pirmdienas pārraidē visas dienas garumā tika pārraidīti seši dažādi ziņojumi, tostarp viens ar uzrakstu “NZHTI NZHTI 15854 LATVIA 5894 4167”. Tieši Baltijas valsts pieminēšana radījusi vislielāko satraukumu par Krievijas iespējām provokācijām.
Tomēr, tā kā Latvija ir NATO dalībvalsts, jebkurš uzbrukums iedarbinātu NATO līguma 5. pantu.
Ārvalstu medijs ziņo, ka vēl tika norādīti šādi koda fragmenti: “NANTOTYUK”, “LAST”, “BOLONSKIY”, “GALVANIZER” un “DRAW”.
ASV militārais eksperts: Krievi ir pilnīgi pārliecināti par gaidāmo Rietumu uzbrukumu
Krievijas sabiedrība ir pilnīgi pārliecināta, ka agrāk vai vēlāk ir gaidāms Rietumu iebrukums, un šādu pārliecību ikdienā apzināti stiprina arī valsts propaganda, intervijā aģentūrai LETA norādīja starptautisko attiecību un aizsardzības jomas pētnieks Kolins Smits, kurš savulaik tika izraidīts no Maskavas, kur pildīja ASV jūras kājnieku atašeja pienākumus.
Šādu krievu pārliecību Smits Krievijā izjutis jau ilgus gadus: “Viņu galvās jautājums nav par to, vai iebruks, bet gan – kad iebruks. Viņi atceras Napoleonu un Hitleru un ir sevi pārliecinājuši, ka Rietumu iebrukums ir tikai laika jautājums.”
Viņaprāt, naratīvs par to, ka pēc 2004. gada paplašināšanās NATO nonāca Baltijā, bet tagad vēlas pārņemt Ukrainu vai Gruziju, tikai pastiprina šo “paranojas psihozi”.
Smits, kura pieredze dažādās ASV misijās visā pasaulē ir gandrīz trīs desmitgades ilga, divas reizes bijis izvietots arī Maskavā. Viņš ir apceļojis Krieviju un daudz runājis ar vietējiem krieviem.
“Šādās sarunās kļūst skaidrs, ka viņi patiešām tic tam, ka Rietumi iebruks, jo vienīgais veids, kā piepildīt Rietumu mērķi iznīcināt Krieviju un tās varenību, ir doties uz Maskavu un iekarot to. Protams, tas ir vienkārši smieklīgi. Kāpēc gan lai NATO vispār iebruktu Krievijā? Tāda iemesla vienkārši nav,” izteicās eksperts.
Viņš norādīja, ka neatkarīgi no tā, vai Krievijas eksperti, kas konsultē Putinu un viņa ģenerāļus, paši tam tic vai netic, viņu stratēģiskais naratīvs sludina, ka NATO iebruks. Tāpat pirms kara krieviem arī tika iestāstīts, ka Krievijā plāno iebrukt Ukraina, ar ko gan pamatā bija domāts, ka pēc Ukrainas iestāšanās NATO tas būs atspēriena punkts Rietumu invāzijai, kā arī tam, ka Ukraina kļūs par kārtējo bijušo Padomju Savienības valsti, kas kļuvusi naidīga pret Krieviju.
Smits ir pārliecināts, ka Krievijas mērķi pēdējo desmit gadu laikā nav mainījušies – krievi darīs visu, ko spēj, lai sašķeltu NATO, lai liktu tai mazāk izskatīties pēc šādas organizētas alianses. Viņš pieļāva, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins savulaik patiešām ir pieļāvis iespēju sadzīvot ar Rietumiem, taču pēc tam, kad redzēja, “kā Rietumi neizmantoja savas iespējas un pameta Krieviju 90. gados, viņš teica – nē, mums ir jāatgriežas pie vecā padomju stila, jāatgūst varenība”.
“Šis ir viņa veids, kā to mēģināt panākt. Tomēr krievi smagi nenovērtēja Ukrainas apņēmību, tāpat pilnīgi pretēju reakciju viņi pieredzēja Zviedrijā un Somijā. Viņi vēlas, lai NATO pārtrauktu paplašināties, bet tā vietā paši pārliecina iestāties šajā aliansē divas valstis, kas 70-80 gadus ir bijušas neitrālas…” aģentūrai LETA izteicās amerikāņu starptautisko attiecību un aizsardzības jomas pētnieks, kurš savulaik bija dislocēts arī Rīgā.
Krievijas nākotni Smits prognozēja atturīgi, jo tā turpina pārsteigt ekonomistus, kuri apgalvo, ka Krievijas ekonomikai jau bija jāsabrūk, taču tā nav sabrukusi. Viņš gan norādīja, ka ekonomisti maz runā par Krievijā strauji izaugušo pakalpojumu sektoru. Krievijā pakalpojumu nozares agrāk nebija, jo parasti tā ir cieši saistīta ar naudu cilvēku kabatās, kuras viņiem nebija, bet tagad ir – nauda kabatās ir gan karavīriem, gan viņu ģimenēm. Smits uzsver, ka šāda pakalpojumu ekonomika tagad ir izveidojusies arī Krievijā, kas viņam liek domāt par ASV ekonomiku, kuras pamatā ir pakalpojumi.
Eksperts uzskata, ka šādas pakalpojumu ekonomikas eksistencei Krievijā varētu būt nozīme vismaz tik ilgi, kamēr Krievijai ir tāda partnere kā Ķīna, kas turpinās pirkt Krievijas ražojumus, turpinās pirkt viņu naftu, pirks viņu enerģiju, pirks viņu tehnoloģijas un turpinās tehnoloģisko apmaiņu starp abām valstīm.
“Cik šī sadarbība ir ilgtspējīga, ir cits jautājums. Kādu dienu Krievijai nāksies pamosties un saprast, ka arī Ķīna nav viņu draugs. Kas tad notiks ar Krieviju, es nezinu, jo tā būs pavisam izolējusies no pasaules,” teica Smits. Viņš gan arī norādīja, ka Krievijai nav daudz ārējo parādu, kamēr ASV parāds sasniedz 37 triljonus, taču “neviens taču neapšauba mūsu ekonomiku”.
