Saeima noraida Sikšņa kandidatūru uz Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi
Saeimas deputātu vairākums ceturtdien, 13. novembrī, neatbalstīja Jāņa Sikšņa kandidatūru Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļa amatam. Iepriekš tāpat bija lēmusi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Siksni amatam bija virzījusi nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome.
Siksni amatā atbalstīja 34 deputāti no "Jaunās Vienotības", "Progresīvo" un "Stabilitātei!" frakcijas, pret bija 38 Nacionālās apvienības, "Apvienotā saraksta" un "Latvija pirmajā vietā" deputāti, bet 9 parlamentārieši no Zaļo un Zemnieku savienības atturējās. Pie frakcijām nepiederošais deputāts Oļegs Burovs un "Jaunās Vienotības" deputāts Ainars Latkovskis balsojumā nepiedalījās.
Sikšņa kandidatūras noraidīšana nebija pārsteigums, jo jau iepriekš par viņa neatbalstīšanu paziņoja koalīcijā ietilpstošā Zaļo un Zemnieku savienība, kā arī opozīcijas partijas "Apvienotais saraksts", Nacionālā apvienība un "Latvija pirmajā vietā" (LPV).
Tādējādi Siksnis kļuvis par jau otro nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes virzīto kandidātu SEPLP locekļa amatam, kurš noraidīts. Šogad jūnijā Saeima amatā neapstiprināja memoranda padomes virzīto bijušo Latvijas Televīzijas vadītāju Ivaru Belti.
Līdz ar to SEPLP turpina darbu divu valdes locekļu sastāvā.
Ar pārmetumiem Siksnim klajā nāca SEPLP locekle
Pret Sikšņa apstiprināšanu pirms balsojuma Saeimā iebilda viena no šībrīža SEPLP loceklēm Una Klapkalne. Viņa vēstulē Saeimā pārstāvēto koalīcijas frakciju vadītājiem aicināja Siksni neapstiprināt trešā padomes locekļa amatā, pretējā gadījumā solot atkāpties pati. Klapkalnes ieskatā, lēmumu pieņemšana un sabiedrisko mediju pārvaldība Sikšņa vadītās padomes laikā bieži bijusi haotiska un nepārdomāta.
Siksnis bija SEPLP priekšsēdētājs no 2021. gada līdz 2025. gada 3. augustam.
Klapkalne apgalvoja, ka Sikšņa kā SEPLP priekšsēdētāja darba stils esot bijis saistīts ar «emocionāli neadekvātu reakciju un rīcību darba situācijās, kā arī toksisku un cieņpilnām attiecībām neatbilstošu darba vidi». Pēc viņas paustā, nesaskaņas bija vērojamas gan SEPLP locekļu starpā, gan arī tika pārnestas uz padomes darbiniekiem un sabiedrisko mediju valdēm, kas «būtiski mazināja spēju kvalitatīvi pildīt pienākumus un sadarboties jau tā sarežģītajā sabiedrisko mediju apvienošanas procesā».
Tikmēr Siksnis pauda, ka ir nepatīkami pārsteigts par Klapkalnes pārmetumiem, un noraidīja tos.
Viņš pieļāva, ka viņa «virzīšanas vai, visticamāk, neievēlēšanas process, neraugoties uz uzvaru atklātā konkursā, un īsti tādu politiķu argumentu "kāpēc?" neesamība, izskatās pēc tādas politiskās nevēlēšanās vai pat izrēķināšanās».
SEPLP, tostarp padomes priekšsēdētāja Sanita Upleja-Jegermane, un koalīcijas frakcijas noraidīja apgalvojumus, ka tā varētu būt politiska izrēķināšanās.
"Progresīvie" aicina uzticēties memoranda padomei
Siksni amatā atbalstīja "Progresīvie". Aicinot deputātus atbalstīt Siksni, "Progresīvo" deputāte Leila Rasima norādīja, ka "Progresīvie" uzticas memoranda padomei un viņu vērtējumam, savukārt citu noraidošā attieksme esot pamatota ar aizbildinājumiem un nepatiesiem apgalvojumiem.
Rasima pauda, ka Siksnis, iepriekš esot SEPLP priekšsēdētāja amatā, profesionāli un atbildīgi veicis savus darba pienākumus, arī apvienotā Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) izveide noritējusi veiksmīgi, neskatoties uz Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio darbinieku skepsi.
Siksnim atbalstu pauda arī "Jaunā Vienotība". Tomēr pirms balsojuma frakcijas deputāts Gatis Liepiņš pauda, ka, iespējams, nepieciešamas izmaiņas SEPLP likumā.
Viņš norādīja, ka deputātiem nevar pārmest par viņu lēmumu, tomēr uz SEPLP locekļa vietu noticis plašs konkurss, kurā ieguldīts liels darbs gan no konkursa rīkotāju, gan kandidātu puses.
«Ja mēs bezkaislīgi noraidīsim kandidatūru, tad nebūs, kas nākotnē piesakās konkursos, un tas diskreditēs konkursu būtību,» sacīja Liepiņš.
Viņš pauda, ka loģiskāk būtu, ja par savu izvēli un konkrēto kandidātu atbildētu tie, kas kandidātus izvirza, šajā gadījumā Saeima, Valsts prezidents un memoranda padome.
«Citādi Saeima atbild par visiem kandidātiem,» sacīja deputāts. «Aicinu atbalstīt [Siksni], bet nākotnē būtu jāveic diskusija par amatpersonu apstiprināšanu Saeimā kā tādu un, iespējams, jāgroza SEPLP likums.»
Arī "Stabilitātei!" atbalstīja Siksni. Frakcijas deputāte Svetlana Čulkova norādīja, ka Latvijā vajadzīgas ziņas krievu valodā, lai iedzīvotāji neskatītos Krievijas propagandu.
Izskan kritika par sabiedrisko mediju
Tikmēr frakcijas "Latvija pirmajā vietā" vadītāja Linda Liepiņa norādīja, ka frakcija Siksni neatbalstīs, jo «kaut kas nav kārtībā ar sabiedriskajiem medijiem». Viņa aicināja vērtēt sabiedriskā medija saturu un to, cik tas ir neatkarīgs.
«Vajadzētu atskatīties, cik pareizs vai nepareizs bija lēmums sabiedriskajam medijam iziet no reklāmas tirgus,» sprieda Liepiņa.
Arī "Apvienotais saraksts" neatbalstīja Siksni. "Apvienotā saraksta" (AS) deputāts Juris Viļums norādīja, ka frakcija iestājas par resursu taupīšanu. Vienlaikus Viļums pauda, ka SEPLP locekļu skaitu nebūtu pareizi samazināt, bet to varētu pat palielināt.
«Es personīgi uzskatu, ka varētu būt priekšsēdētājs, kas būtu pilna laika darbs, un pārējie locekļi daļēja darba pildītāji,» pauda Viļums, norādot, ka SEPLP locekļu skaitu varētu palielināt līdz septiņiem un četri no viņiem varētu pārstāvēt reģionus. «Ir svarīgi, lai sabiedriskais medijs atspoguļo ne tikai to, kas notiek Rīgā,» sacīja Viļums.
Nacionālās apvienības Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs Latvijas Televīzijas "Rīta panorāmā" norādīja: «Mēs nevaram atbalstīt Jāni Siksni, nevaram atbalstīt cilvēku, kuram krievu valoda ir tuvāka nekā mūsu valsts valoda, nekā latviešu valoda. To viņš ir pierādījis ar darbiem, vienmēr ir bijis kā tāds galvenais aizstāvis, pat ir gribējis veidot speciālu kanālu krievu valodā. Neredzu, kā šāds cilvēks varētu stiprināt medijus, veicināt to attīstību.»
Memoranda padomes locekle: Tā ir konstitucionāla krīze
«Ja Jāni Siksni neapstiprinās Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amatā, tā zināmā mērā būs konstitucionālā krīze,» Latvijas Radio vēl pirms Saeimas balsojuma sacīja Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes locekle Agita Pleiko.
Viņa atgādināja, ka SEPLP padomē ir trīs locekļi – vienu izvirza prezidents, vienu Saeima un trešais ir sabiedrības virzītais pārstāvis, ko izvirza Memoranda padome.
Pleiko stāstīja, ka pēc tam, kad šajā amatā neizdevās apstiprināt Ivaru Belti, Memoranda padome būtiski pilnveidoja vērtēšanas komisijas nolikumu: «Tas labākais, ko izdarījām, ka mēs piesaistījām arī mediju pārstāvjus šai vērtēšanā, un šobrīd arī mediju pārstāvji ir bijuši iesaistīti gan vērtēšanā, gan padomes darba uzraudzībā. Un arī viņi saka, ka šis kandidāts [Siksnis] bija būtībā ar lielu atrāvienu labākais starp pārējiem.»
Izskan rosinājumi samazināt SEPLP locekļu skaitu
Laikā, kad Saeimas komisijā vērtēja Sikšņa kandidatūru, no opozīcijas partijām izskanēja arī rosinājums samazināt SEPLP locekļu skaitu no trīs uz diviem, pamatojot to ar līdzekļu ietaupījumu.
Tam gan iebilda Latvijas Pilsoniskā alianse, norādot, ka šis priekšlikums paredzētu no sabiedriskā medija uzraugošās institūcijas izslēgt sabiedrības ieceltu pārstāvi.
Alianse kopā ar citām organizācijām, tostarp Latvijas Žurnālistu asociāciju, vēstulē aicināja Saeimu saglabāt sabiedrības pārstāvja lomu un iecelt Siksni amatā. Vēstulē uzsvērts, ka padomes locekļu skaita samazināšana vājinātu padomes neatkarību un sabiedrības uzticēšanos medijiem.
KONTEKSTS:
NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda padome SEPLP locekļa amatam nolēma virzīt iepriekšējo padomes vadītāju Jāni Siksni, kurš tika atzīts par labāko kandidātu atkārtoti rīkotajā konkursā uz šo vakanci. Tomēr Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija neatbalstīja Sikšņa kandidatūru.
Tāpat no opozīcijas partijām izskanējis rosinājums SEPLP atstāt tikai divus locekļus. Par to noraizējušās nevalstiskās organizācijas (NVO).
Aģentūrai LETA zināms, ka Siksnis bija saņēmis augstāko punktu skaitu arī iepriekšējā konkursā, tomēr memoranda padome balsojumā toreiz atbalstīja Ivara Beltes, nevis Sikšņa kandidatūru. Tiesa, toreiz Saeima Belti neapstiprināja amatā, bet pārējos SEPLP locekļu amatos iecēla Unu Klapkalni un Sanitu Upleju-Jegermani. Līdzšinējo SEPLP locekli Upleju-Jegermani darbam padomē izvirzīja Valsts prezidents, bet bijušo Latvijas Radio valdes priekšsēdētāju Klapkalni – Saeimas deputāti.
Līdz ar šīm pārmaiņām amatus SEPLP zaudēja Siksnis, kuru pirms vairākiem gadiem darbam padomē bija virzījusi memoranda padome, un Jānis Eglītis, kurš savulaik bija Saeimas virzīts SEPLP loceklis.
SEPLP locekļus ievēlē uz četriem gadiem. Padomes vadītāja ir Upleja-Jegermane.
