Pēc Trampa lēmuma nefinansēt «Radio Brīva Eiropa» izskan mudinājumi ES glābt mediju
Šajās dienās, iespējams, izšķirsies vairāku simtu, ja ne tūkstošu, mediju darbinieku, tostarp "Radio Brīvā Eiropa" un "Radio Brīvība" strādājošo žurnālistu liktenis. Šo mediju darbība līdz šim bija atkarīga no ASV Kongresa pārdalītajiem līdzekļiem. Baltā nama saimnieka Donalda Trampa rīkojums birokrātijas apkarošanas nolūkos samazināt finansējumu vairākām valsts iestādēm nu ir skāris arī ASV Globālo mediju aģentūru, kas šos medijus pārrauga. Starptautiskajā sabiedrībā tas izraisījis lielas bažas, jo tieši šie bija vieni no nedaudzajiem neatkarīgajiem ziņu avotiem valstīs, kur vārda brīvība ir apdraudēta.
Trampa lēmums visvairāk ietekmējis "Amerikas Balss" darbu
Šajās brīvdienās ASV Globālo mediju aģentūra, kuras paspārnē ir vairāki ASV finansētas ārvalstu mediju programmas, kuras nav pakļautas ASV armijai, tostarp "Radio Brīvā Eiropa"/"Radio Brīvība" klajā laidusi vēstuli, kurā teikts, ka apturēts līgums, kas nodrošina ASV Kongresa piešķirtās dotācijas pārdali raidsabiedrības darbam. ASV prezidents Donalds Tramps devis rīkojumu būtiski samazināt aģentūras finansējumu.
Baltā nama paziņojumā teikts, ka tas "nodrošinās, ka nodokļu maksātāji vairs nemaksā par radikālo propagandu." Bet raidstacijas vadītājs Stīvens Kapuss paziņojumā izteicies, ka «tā būs milzu dāvana Amerikas ienaidniekiem», norādot, ka par to priecāsies daudzi autokrātiskie līderi pasaulē.
No visiem plašsaziņas līdzekļiem, kurus pārraudzīja ASV Globālo mediju aģentūra, tieši "Amerikas Balss" ir visvairāk izmaiņu skartā. Daļa medija radio raidījumu ēterā neskan vispār, bet citur skan iepriekš veidotu raidījumu atkārtojumi. Vēl citās "Amerikas Balss" dienestu frekvencēs skan mūzika.
Kādā radio entuziastu forumā publicētā informācija liecina, ka tika dota pavēle arī pārtraukt ASV Globālo mediju aģentūrai piederošā īsviļņu raidīšanas centra darbu Dienvidkarolīnā. Šis ir viens no vairākiem aģentūrai piederošajiem radiocentriem.
Daudziem klausītājiem Āfrikā un Āzijā apraide īsviļņos nereti ir vienīgais veids, kā uztvert "Amerikas Balss" vai "Radio Brīvā Āzija" raidījumus.
"Radio Brīvība" pagaidām darbu turpina
Tikmēr savu darbu turpina citi mediji. Arī "Radio Brīvība", vēl svētdien ēterā skanēja tās retranslācija vidējos viļņos uz Austrumeiropas valstīm un Krieviju.
Darbu ierastā kārtībā turpina arī "Nastojaščaje Vremja" ("Current Time"), kur pirmdien arī bija vērojamas ziņu pārraides.
Ciktāl runa ir par "Radio Brīvā Eiropa"/"Radio Brīvība" biroju Rīgā, tad tur no komentāriem atturas. Latvijas Radio ir uzrunājis arī "Radio Brīvā Eiropa"/"Radio Brīvība" biroju Prāgā, bet līdz šim atbilde uz pieprasījumu nav saņemta.
Kā vēsta izdevums "The New York Times", raidsabiedrībā strādā vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku, tā raida teju 50 valodās, nedēļā pārsniedzot 360 miljonu cilvēku auditoriju. Budžets "Radio Brīvā Eiropa" ir ap 270 miljoniem dolāru. Atbalstu raidorganizācijai paudis "Novaya Gazeta Europe".
Medija galvenais redaktors Kirils Martinovs intervijā Latvijas Televīzijai uzsvēra, cik svarīgs ir raidstacijas darbs cīņā pret Kremļa propagandu. Krievija iztērē miljoniem dolāru, lai izplatītu naratīvus ar mērķi aizskart Eiropas cilvēktiesību un brīvības pamatprincipus.
«Kremļa ilgtermiņa vēlme ir pārtraukt jebkāda veida reālas informācijas izplatīšanu krievu valodā, lai aizliegtu "Radio Brīvība". Šobrīd mēs redzam, ka tas, ko vienmēr gribēja darīt padomju specdienesti... Tie paši mērķi ir Trampa administrācijas darba kārtībā. Tas tiešām ir dīvaini,» sacīja Martinovs.
"Radio Brīvā Eiropa" nākotni pārrunās ES Ārlietu padomē
Aktīvi par raidsabiedrības saglabāšanu iestājas Čehijas ārlietu ministrs Jans Lipavskis, kurš cer gūt politisko atbalstu no Eiropas Savienības (ES) valstīm. Sarunā ar čehu žurnālistiem viņš paudis, ka Eiropa varētu kopīgi sponsorēt medija budžetu, ko viena pati Čehija kā RBE/RB mājvieta nespētu.
«Vai mēs redzam vērtību šādā organizācijā, apraidē uz valstīm kā Krievija, Baltkrievija, Irāna un daudzām citām? Ja mēs redzam šādu vērtību, ko mēs esam gatavi darīt, lai šādu dienestu paturētu vietā? Tas ir plašs jautājums. Mēs nezinām, kā attīstīsies [notikumi] ASV. [..] Mums ir jāsāk ar gatavību,» sacīja Lipavskis.
Prāgā "Radio Brīvā Eiropa" darbojas kopš 1995. gada.
Starptautiskā sabiedrība kritizē ASV lēmumu
Vašingtonas lēmumu kā lielu triecienu sabiedrībām, kas cīnās par brīvību un demokrātiju, nodēvējis Polijas sabiedriskās televīzijas kanāla "TVP World" galvenais redaktors Mihals Broņatovskis. Ir izskanējuši vairāki viedokļi par to, ka Eiropai tagad būtu jāuzņemas atbalstīt "Radio Brīvā Eiropa"/"Radio Brīvība" darbu.
Čehijas Radio komentētāja, bijusī "Radio Brīvā Eiropa" čehoslovāku redakcijas darbiniece Lida Rakušanova šodien pārraidītā komentārā pauda viedokli, ka tas bija tikai laika jautājums, kad Donalds Tramps pieņems lēmumu par "Radio Brīvā Eiropa" finansēšanas apturēšanu. Un viņš var būt pārliecināts, ka ASV Kongresā šo lēmumu atbalstīs.
«Tagad tas ir demokrātiskais pretpols režīma propagandai. Amerika to vēlas pamest laikā, kad melu, puspatiesību un viltus ziņu vilnis pārpludina sabiedrību ne tikai valstīs, kur raida "Radio Brīvā Eiropa", bet interneta dēļ cilvēki Centrālajā un Rietumeiropā viegli kļūst par Krievijas un citu algotajiem visu veidu troļļiem,» viņa vērtēja.
«Iznīcinātāji un tanki var atturēt agresoru. Taču tie nevar novērst smadzeņu skalošanu. Eiropai ir unikāla iespēja pārņemt stafeti no Amerikas,» piebilda Rakušanova.
Savukārt bijušais eiroparlamentārietis no Slovākijas Vladimirs Bilčiks uzskata, ka ar šo lēmumu ASV rada risku tam, ka informatīvajā telpā panākumus gūtu ne tikai Krievija, bet arī Ķīna:
«Citi spēcīgi spēlētāji to izmantos informatīvās karadarbības spiedienam, kas, es domāju, ir diezgan efektīvs. Manupāt, šis ir laiks, kad Eiropai ar līdzīgi domājošajiem sabiedrotajiem [..] ir jāiesaistās un jāskatās, kā nostiprināt pēc Otrā pasaules kara izveidoto civilizācijas kārtību Eiropā.»
Pirms neilga laika publicēts arī Latvijā labi zināmā Edvarda Lūkasa komentārs ar līdzīgu aicinājumu domnīcas "Eiropas politikas analīzes centrs" mājaslapā. Par to, ka ASV atbalstīto mediju slēgšana radīs vakuumu, kuru aizpildīs Krievija un Ķīna, ir brīdinājis arī Vācijas starptautiskās raidsabiedrības "Deutsche Welle" ģenerāldirektors Pēters Limburgs.
Viņš atzīst, ka viņa un citas starptautiskās raidsabiedrības nespēs aizpildīt šo tukšumu. Tāpēc Eiropai vajadzētu steidzami rīkoties.
Ruduša: Ja mediju slēgs, sekas pasaulē jutīs jau īstermiņā
«Medijs gan vēsturiski, gan arī šobrīd ir pildījis vienu un to pašu funkciju – nodrošinājis neatkarīgu, kvalitatīvu informāciju tajās teritorijās, kur tā ir ierobežota vai nav pieejama vispār. Vecākās paaudzes varbūt atceras, kā mēs klausījāmies caur visiem padomju traucējošajiem trokšņiem "Radio Brīvā Eiropa" raidījumus latviešu valodā. Tagad līdzīgi – vai caur radio, vai caur citām platformām informācija nonāk, piemēram, Baltkrievijā, Vjetnamā un citos tādos režīmos, kuri Preses brīvības indeksā ir pēdējās vietās,» Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" norādīja mediju eksperte Rita Ruduša, kura pati savulaik strādājusi "Radio Brīvā Eiropa".
Latvijas redakciju slēdza 2004. gada sākumā, kad valstī jau bija izveidojusies neatkarīga, robusta mediju vide. Taču arvien ir daudz tādu valstu, kur tās vēl nav, viņa uzsvēra.
Ruduša arī sacīja, ka vēlētos, lai šo mediju tomēr izdotos izglābt – "Radio Brīvā Eiropa" šobrīd [katru nedēļu] patērē 47 miljoni cilvēku visā pasaulē un tā esot ļoti nopietna auditorija, norāda mediju eksperte.
Vienlaikus Ruduša bija skeptiska par ES iespējām pārņemt no ASV šī medija sponsorēšanas stafeti.
«Ja ir ir viena valsts, piemēram, ASV, kuras Kongress ir pieņēmis lēmumu gan izveidot šo organizāciju, gan arī finansēt un apstiprināt finansējumu gada budžeta ietvaros, tad Eiropas Savienība tomēr ir valstu apvienība, kurai šo visu nodrošināt būtu juridiski sarežģītāk,» viņa pauda. «Bet, protams, piekrītu politiķiem, bijušajiem diplomātiem, kuri iestājas par to,ka jāmeklē ceļi, kā saglabāt šīs organizācijas darbību.»
Bet, ja mediju tomēr slēgs, sekas, visticamāk, pasaulē jutīs jau īstermiņā, uzskata eksperte:
«Varam paņemt vienu piemēru – Armēnija. Jā, ļoti maza valsts ar mazu mediju tirgu, kur vietējiem medijiem bija ļoti svarīgs ASV finansējums. Tas tagad ir pazudis, un armēņu valodā raidošā "Radio Brīvā Eiropa" bija viens no pīlāriem šajā [mediju] tirgū.»
Ruduša arī atzīmēja, ka Armēnija šobrīd sākusi ceļu Eiropas virzienā, taču netrūkst tādu ieinteresēto valstu, kas to nevēlas pieļaut un ir ar ļoti lieliem resursiem un interesi tur veicināt sabiedrības polarizāciju.
«Tā kā skaidrs, ka tās prognozes ir ļoti bēdīgas, un tas pat nav ilgtermiņš. To mēs redzēsim jau diezgan drīz, jo tā propagandas mašīna jau ne uz mirkli neapstājas – tā vienkārši pieņems apgriezienus,» brīdināja eksperte.
Arī Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore Gunta Sloga pauda, ka "Radio Brīvā Eiropa" spēlējusi būtisku lomu neatkarīgas un profesionālas žurnālistikas nodrošināšanā valstīs, kurās valda autoritāri un diktatoriski režīmi. Šis gan nav pirmais ASV paziņojums pārtraukt finansējumu dažādām programmām, piemēram mediju atbalstam, dezinformācijas apkarošanai, tiesiskuma veicināšanai.
«Viens ir skaidrs, ka ASV, kas vienmēr bija ļoti stingrs aizstāvis šīm visām idejām, pasaka – mums vairs neinteresē. Neinteresē ne tikai pašu mājās, bet neinteresē arī pasaulē. Protams, tas ir milzīgs izaicinājums līdz ar to visiem, kurus vēl pasaulē uztrauc mediju brīvība, vārda brīvība, tiesiskums,» sacīja Sloga.
KONTEKSTS:
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija ievērojami ierobežojusi ārvalstu attīstības un palīdzības programmu budžetus, daudzgadu līgumus samazinot par 92% jeb 54 miljardiem ASV dolāru.
Tramps pēc inaugurācijas 20. janvārī deva rīkojumu iesaldēt visu ASV ārvalstu palīdzību uz 90 dienām, paredzot to pārskatīt, lai samazinātu izdevumus programmām, kas neatbilst viņa politiskajam redzējumam.
Tika izvērtēta ASV attīstības palīdzības aģentūras USAID darbība, un nolemts atcelt lielāko daļu no aģentūras daudzgadu ārējās palīdzības līgumiem.
Vašingtonas līdz šim sniegtā ārvalstu palīdzība attiecas arī atbalstu medijiem. 2025. gada 15. martā tika izplatīta ASV Globālo mediju aģentūras (USAGM) vēstule. Tajā teikts, ka ir apturēts līgums, kas nodrošina ASV Kongresa piešķirtās dotācijas pārdali raidsabiedrības darbam.
Šī iemesla dēļ apdraudēta vairāku starptautisku mediju, tostarp "Radio Brīvā Eiropa" un "Amerikas Balss" turpmāka darbība.
