LR3 "Klasika" 2025. gadā: izmaiņas formātā, jauni raidījumi, divi rezidences mākslinieki un gatavošanās 30. jubilejai
Laimīgu Jauno gadu un... daudz laimes dzimšanas dienā! Jā gan, tieši 1. janvāris pavisam oficiāli ir Latvijas Radio 3 "Klasika" dzimšanas diena, un 2025. gada 1. janvārī "Klasika" atzīmē jau 29. gadskārtu. Un tā ir skaista, nemainīga tradīcija, ka šajā rītā "Klasikas" direktore Gunda Vaivode, rezumējot iepriekšējā gada bilanci, kopā ar kolēģiem uztaktē jaunā darba cēliena partitūru...
Šis gads būs pirmais apvienotajam Latvijas Sabiedriskajam medijam (LSM), bet simtais – Latvijas Radio, tāpēc Gunda Vaivode šajā rītā visupirms studijā sveicinās LSM valdes locekli programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos Ievu Aili, kura jau līdz šim ir rūpējusies par Latvijas Radio saturu un programmas attīstību, bet turpmāk to darīs visa Latvijas Sabiedriskā medija kontekstā. Tikām "Klasikas" galvenā redaktore Inga Saksone vēsta par veselu virkni jaunumu "Klasikas" programmā: daļa no tiem ieviesti, iedvesmojoties no klausītāju idejām. Anete Ašmane-Vilsone tuvāk pastāsta par savu ideju – sarunu raidījumu "Kontrapunkts", bet Dina Dūdiņa-Kurmiņa atklās, ka ģimeņu iecienītais "Piccolo" šogad atgriezīsies gluži jaunā formātā un jautrības un izziņas tajā netrūks. Bet "Klasikas" ierakstu producente Anna Veismane studijā nākusi kopā ar saksofonistu un komponistu Aigaru Raumani – viņš ir viens no spožākajiem jaunākās paaudzes latviešu mūziķiem, kurš līdz ar jauno dziedātāju Anniju Kristiānu Ādamsoni 2025. gadā būs Latvijas Radio rezidences mākslinieks: radošā sadarbība būs skaists solis ceļā uz "Klasikas" 30. dzimšanas dienu, ko svinēsim tieši pēc gada.
Ieva Aile:Kultūras loma medijā kļūst lielāka, lielā mērā pateicoties "Klasikas" darbam.
Gunda Vaivode: Latvijas Radio savulaik sācies ar mūziku – tālajā 1925. gadā ar Pučīni operas "Madama Butterfly" tiešraidi no Latvijas Nacionālās operas. Vai, tavuprāt, mūzikas un kultūras loma un nozīme šodienas medijā ir saglabājusies, mazinājusies vai kļuvusi lielāka?
Ieva Aile:Manuprāt, tā ar katru brīdi kļūst aizvien lielāka, un lielā mērā – pateicoties "Klasikas" darbam. Jo patiesībā tas, ko klausītājs var piedzīvot caur jūsu raidstacijas viļņiem, ir brīnišķīgi! Ne vienmēr ir iespēja būt klāt pasākumos, operu pirmizrādēs, tiešraidēs no visiem pasaules opernamiem, bet jūs to nodrošināt. Tā ka es nekādā gadījumā nevarētu teikt, ka kultūras loma ir mazinājusies. Gluži otrādi. Man liekas, tā ir mūsu asinsrite un identitāte. Tā ka liels paldies par to, ko jūs darāt "Klasikā", un par to, ka mums ir klausītāji, kas šo kultūras segumu novērtē.
Ir bijis ļoti daudz diskusiju ceļā uz apvienoto mediju, un neviens no mums šobrīd nezina, kā tas īsti darbosies un funkcionēs. Bet tomēr: kuras, tavuprāt, ir tās labās lietas, ko varētu iegūt kultūras patērētāji un "Klasikas" klausītāji mediju apvienošanas rezultātā?
Pamatā tās ir divas lietas, divi virzieni. Pirmkārt – tā būs daudz ciešāka sadarbība ar Latvijas Televīzijas kolēģiem. Tas būs brīnišķīgi, ka radošo potenciālu un arī tehniskās iespējas varēs likt kopā un paveikt vēl jaudīgākas lietas. Bet otra lieta, par kuru jau daudz tiek runāts, ir digitālā satura puse. Ir jāiet līdzi laikam. Un digitālās arhitektūras veidošana būs viens no lielākajiem un galvenajiem uzdevumiem 2025. gadā, lai to visu gudri, prātīgi saplānotu un pēc tam arī secīgi un mērķtiecīgi īstenotu, lai klausītājs, skatītājs vai lasītājs vienuviet var saņemt visu to brīnišķīgo satura piedāvājumu, ko mēs kopā kā sabiedriskais medijs veidojam.
Kuri no kultūras notikumiem aizvadītajā gadā tev pašai visspilgtāk palikuši atmiņā?
Kultūra ir neatņemama dvēseles sastāvdaļa... Viens no skaistākajiem brīžiem bija maijā, kad savā dzimšanas dienā savu mammu aizvedu uz Vīnes Valsts operu: kopā noskatījāmies Vāgnera "Loengrīnu". Mamma bija priecīga, un es arīdzan. Protams, arī mūsu pašu opernama iestudējuma "Hofmaņa stāsti" pirmizrāde. Decembris un vispār rudens sezona gan vairāk aizgāja teātra zīmē. Bet 2025. gads iezīmēsies ar daudziem brīnišķīgiem notikumiem: iesim uz Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem, gaidīsim maiju, kad Latvijā viesosies Bostonas simfoniskais orķestris ar Andri Nelsonu pie diriģenta pults, un jūliju, kad koncertus sniegs Elīna Garanča. Priekšā daudzas brīnišķīgas lietas.
Un lēnām gatavosimies arī "Klasikas" 30. dzimšanas dienai, ko svinēsim 2026. gada janvārī. Svinību datums jau iezīmēts: 8. janvāris, Latvijas Nacionālā opera. Liels paldies jums, "Klasikas" kolēģi, par to, ka uzņēmāties šīs rūpes – organizēt Latvijas Radio simtgades lielo koncertu, jo simt gadi – tas ir nopietni, tas ir atbildīgi, un tas ir bijis vareni. Un es ticu, ka būs vareni arī turpmākos simts. Koncerts, izskatās, būs grandiozs un tiks pārraidīts arī "Klasikas" viļņos.
Un cerēsim, ka arī Latvijas Televīzijā! Paldies, Ieva! Un lai mums visiem kopā ir labs, jauns sākums!
Ar cerību, paļāvību un mērķtiecīgu darbu, domāju, noteikti būs!
"Iztikas minimums", citāds "Domingo" un "Klasika+"
1. janvārī Gunda Vaivode studijā vienmēr ir kopā ar "Klasikas" galveno redaktori Ingu Saksoni, un šoreiz ir īpaši daudz jaunumu, ko pavēstīt klausītājiem. Būs izmaiņas saturā, būs izmaiņas formātā, un vislielākās pārmaiņas skars raidījumus, kuri mūsu programmā skan līdzās mūzikai un saistās ar vizuālo mākslu, literatūru, teātri, dizainu, arhitektūru, kino. Nu tie visi būs sapulcināti vienā slejā sestdienās, tūlīt pēc ziņām pulksten 14.06, kad ēterā būs raidījums "Klasika +"
Gunda Vaivode: Inga, mazliet atšifrē, kāds īsti būs šis jaunais formāts!
Inga Saksone:Ik pa laikam mēs tiekam iepazīstināti ar auditorijas pētījumiem, klausītāju aptauju rezultātiem un arī paustajām vēlmēm, un viena no vēlmēm, kas izskanējusi daudzkārt, ir ilgas pēc analītiskiem un recenzējošiem raidījumiem arī citos žanros – ne tikai mūzikā, kur mums ir divi šādi raidījumi: "Post factum" vai "Orfeja auss". Tā nu mums izveidojies sestdienas cikls "Klasika+", kas skanēs pulksten 14.06. Ik nedēļu kultūras joma mainīsies: tās būs sarunas, cerams, arī diskusijas, arī analīze par dažādām tēmām, kas tiks izvirzītas konkrētajā žanrā. Šeit tad arī sastapsies visi pieci mūsu iepriekš zināmie raidījumi – par mākslu, teātri, literatūru, dizainu un kino. Un pirmā tikšanās būs jau 11. janvārī, kad Ilze Martinsone uzsāks šo ciklu ar raidījumu "Kāpēc dizains?"
Sarunas par minētajām kultūras jomām daudz biežāk skanēs arī darbdienu raidījumos "Pārmijas" vai "Pa ceļam ar Klasiku". Bet kāds īpašs jauns raidījums būs veltīts arī mūzikas izzināšanai, lai klausītāji varētu paplašināt savu redzesloku. Tas būs "Iztikas minimums". Pieņemu, ka klausītājiem šis nosaukums pazīstams jau no senākiem laikiem, jo savulaik cikls ar šādu nosaukumu jau bija mūsu programmā. Tagad tas mazliet citādākā formātā atgriezīsies un ēterā būs trešdienu vakaros.
Arī šī ir klausītāju paustā vēlme pēc skaidrākas, teorētiskākas informācijas par darbiem, kas ir populāri pasaulē un bieži skan arī mūsu koncertzālēs. Galvenā ideja – vispirms izstāstīt teorētisku informāciju par to, kas tad konkrētajā skaņdarbā notiek, un tad jau runāties gan ar komponistiem, gan praktiķiem, kas interesants šajā skaņdarbā saklausāms.
Ļoti iecienīts un arī ļoti sens raidījums "Klasikā" ir "Mana mūzika", kurā dažādus viesus aicinām stāstīt par sev mīļu un īpašu mūziku. Bet nu svētdienās raidījumā "Domingo" mēģināsim iet vēl citu ceļu...
Priecājamies, ka šo ideju piedāvāja Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda cilvēki, ierosinot, ka mūziku varētu izvēlēties paši mūziķi. Tad nu mēs tā arī darīsim: aicināsim mūziku izvēlēties profesionālajiem kolektīviem. Iespējams, dalīsim pa instrumentu grupām: piemēram, mūziku konkrētajam raidījumam izvēlēsies orķestra mežradznieku grupa vai kādas konkrētas grupas koncertmeistars. Jā, interesanti, kādu mūziku svētdienai mūziķi mums piedāvās…
Abi jaunie raidījumi "Klasikas" ēterā būs no februāra: "Iztikas minimums" – trešdienās, bet "Domingo. Izvēlas mūziķi" – svētdienās. Mainīsies arī vairāku jau labi pazīstamu pārraižu laiks: "Džeza impresijas" turpmāk būs sestdienās pulksten 16, bet "Sidraba birzs" un "Etnovēstis" – svētdienās pulksten 10.30.
"Kontrapunkts" būs platforma sarunām
"Klasikas" klausītāji ir pamanījuši, novērtējuši un iemīļojuši raidījumu "Meistars Knehts", kas vismaz reizi mēnesī runā par ļoti aktuāliem un samilzušiem kultūras jautājumiem. Pagājušajā gadā tam piešķirta arī Sabiedrisko mediju profesionālās ētikas balva. Ar ideju veidot tādu kā kontrapunktu šim raidījumam klajā nākusi Anete Ašmane-Vilsone.
«Galvenais atslēgas vārds šim raidījumam būs saruna,» uzsver Anete Ašmane-Vilsone. «Jo kultūra jau nav tikai pasākumi un notikumi – tie ir arī procesi, kurus varam ieraudzīt tikai ilgākā laika termiņā un tikai tad, ja attālinām savu skatu un paskatāmies uz tiem kopsakarībās un kontekstā. Un gribas cerēt, ka "Kontrapunkts" varētu būt šāda platforma sarunām – ne tik ļoti saspīlētām, ne tik ļoti šokējošām, bet par tēmām, kas ir klātesošas mūsu ikdienā. Piemēram, par kultūras patēriņu: redzam pētījumus, ka kopš pandēmijas laika joprojām tas nav atgriezies iepriekšējā līmenī. Kāpēc tas tā ir? Kas to veicina? Vai cilvēkiem ir mainījušies paradumi, vai arī pie vainas ir ekonomiskā situācija? Vai, piemēram, bibliotēku jautājums: ik pa laikam dzirdam, ka kādā novadā atkal tiek slēgta vai reorganizēta bibliotēka. Bet – ja paskatāmies, piemēram, uz ārvalstu pieredzi, redzam, ka bibliotēka ir pats tuvākais kultūras punkts, kultūrvieta jebkurā, pat pavisam mazītiņā vietā! Kā mēs uz to raugāmies un kādu redzam bibliotēku lomu Latvijā? Vai, piemēram, zaļā domāšana: esmu bijusi vairākās konferencēs Eiropā, kur par to tiek runāts ļoti daudz – ka kultūras pasākumi bieži vien rada nepamatoti daudz atkritumu, un ir lietas, ko ikkatrs pasākuma vai festivāla organizators var darīt, lai kaut nedaudz uzlabotu šo situāciju.»
Anete Ašmane-Vilsone arī uzskata: «Nedomāju, ka visas lietas ir iespējams mainīt, bet par tām aizdomāties un palūkoties uz tām citādi – to gan mēs varam.»
"Kontrapunkts" skanēs "Klasikā" reizi mēnesī, sākot no janvāra – pirmdienās pulksten 18, tajā pašā raidlaikā, kad "Meistars Knehts" vai Latvijas Radio 1. studijas koncerti.
Jaunais "Piccolo" – izzinošs un jautrs
No jaunā gada "Klasikā" atgriezīsies lielo un mazo klausītāju iemīļotais raidījums "Piccolo" – turklāt pavisam jaunā formā! Sakot sirsnīgu paldies pērn aktuālā cikla "Piccolo meistarklase" vadītājai – pianistei Agnesei Egliņai, raidījuma producente Dina Dūdiņa-Kurmiņa atklāj, ka "Piccolo" vadītāja lomā atgriezīsies Kārlis Rūtentāls, bet raidījuma formāts nu būs gluži citāds: «Šogad kopā ar pavisam maziem ekspertiem – tādiem, kas vēl neiet skolā vai arī mācās pašās, pašās pirmajās klasītēs – dosimies ciemos pie mūziķiem. 36 raidījumos centīsimies aplūkot iespējami daudz instrumentu…»
Kad bērni būs sastapuši un iepazinuši konkrēto mūziķi un viņa instrumentu, viņiem būs iespēja uzdot sev interesējošus jautājumus.
«Mēs jau esam pārliecinājušies, ka mazos neinteresē ne diapazons, ne tembrālā nokrāsa. Viņi grib zināt, vai vijoli vieglāk spēlēt ar resniem vai tieviem pirkstiem, kāpēc fagots dažreiz ir strīpains kā lapsene – tāds dzelteni melns, vai tubā gadījumā nevar kaut kas iesprūst un pazust un kāpēc arfai mēdz būt pat kronis,» smaida Dina Dūdiņa-Kurmiņa. «Tādas interesantas lietas, par kurām pirmo raidījumu ierakstu laikā pārliecinājāmies – tās nezinām arī mēs, pieaugušie, un mūziķu atbildēs klausījāmies ar lielu interesi...»
Pirmais jaunā "Piccolo" raidījums "Klasikas" viļņos būs dzirdams jau 19. janvārī pulksten 10, turklāt nu šī pārraide būs skatāma gan Latvijas Sabiedrisko mediju portāla lsm.lv sadaļā "Bērnistaba", gan arī "Klasikas" sociālo mediju kontos.
Raidījuma producente prāto, ka "Piccolo" varētu būt labs stimuls, lai bērni un viņu vecāki izlemtu – varbūt iet mācīties mūziku! «Dažiem vecākiem jau esam atvainojušies, jo izskatās – kādā mājā steigšus vajadzēs pirkt arfu, un vēl kādā – meklēt fagotu,» smej Dina Dūdiņa-Kurmiņa. «Par to mums, protams, ir liels prieks – šie ieraksti ir smieklu pilni. Bet 36 raidījumi – tas arī nozīmē, ka ierakstiem mums būs nepieciešami ļoti daudzi bērni. Ja nu gadījumā klausītāju vidū kāds interesents ir, tad latviskajai kautrībai šeit galīgi nav īstā vieta: sazināsimies un mēģināsim sameklēt tieši tos mūziķus un instrumentus, kurus konkrētie mazie eksperti vēlas izvaicāt visvairāk.»
Koncertplāni Latvijas Radio 1. studijā un veseli divi rezidences mūziķi
2024. gads "Klasikai" bijis bagāts ar 11 studijas koncertiem, 15 stundām fondu ierakstu, tikuši pirmatskaņoti 14 latviešu komponistu jaundarbi un kopumā vēl ļoti daudz latviešu mūzikas; tāpat skanējis speciāls koncerts, kas veltīts ukraiņu baroka mūzikai, bijis Eiroradio konkurss "Let the Peoples Sing", kurā piedalījās koris "Juventus" – auditorija šajā vakarā bija 2,5 miljoni.
«Nākamais gads būs ne mazāk bagāts,» uzsver "Klasikas" ierakstu un studijas tiešraižu koncertu producente Anna Veismane.
Gunda Vaivode: Šobrīd mums gatavs arī pirmā pusgada plāns. Ar ko tu mūs iepriecināsi?
Anna Veismane: Koncertsezonu iesāksim 13. janvārī ar orķestra "Sinfonia Concertante" koncertu, kurā skanēs latviešu komponistu mūzika, turpināsim 10. februārī ar Liepājas mūziķiem, ar Berči kvartetu, kuriem pievienosies klarnetiste Alise Gavare un saksofonists Aigars Raumanis, 10. martā būs divi ilgi gaidīti viesi – vijolnieks Jevgeņijs Čepoveckis kopā ar pianisti Aurēliju Šimkus, savukārt 13. aprīlī, Palmu svētdienas Eiroradio tiešraidē piedāvāsim pianista Reiņa Zariņa saspēli kopā ar dziedātājiem Jāni Šipkēvicu un Mārtiņu Klišānu. 19. maijā skanēs džezs – Indriķis Veitners, Ēriks Miezis, Andris Grunte, Pranas Kentra, bet sezonu noslēgsim 16. jūnijā ar tautas mūziku, tādējādi ieskandinot festivālu "Baltica".
Gunda Vaivode: Mēs tuvosimies "Klasikas" 30. dzimšanas dienai, ko svinēsim tieši pēc gada, un [šajā sakarībā] mums ir īpaša izdevība – piesaistīt jaunus, talantīgus mūziķus mūsu Latvijas Radio lieliskajai 1. studijai. Kopīgi nolēmām, ka mums būs divi rezidences mākslinieki: dziedātāja Annija Kristiāna Ādamsone, kura šobrīd ir Vācijā, bet otrs rezidences mākslinieks būs saksofonists Aigars Raumanis. Kā tu, Aigar, uzņēmi ziņu, ka tiec aicināts par Latvijas Radio rezidences mākslinieku?
Aigars Raumanis:Tā ir abpusēji liela laime un izdevība īstenot manus sapņus un idejas. Jo man datorā vienmēr ir mapīte "Sapņi", kurā krājas nenospēlēti skaņdarbi, kurus vienmēr gribējies atskaņot. Šis gads būs lieliska izdevība ielūkoties šajā mapītē...
Vai jau esi kaut kur bijis rezidences mākslinieks?
Nē. Šī ir mana pirmā rezidence…
Vai tev ir kāds ļoti, ļoti īpašs darbs, par kuru esi nodomājis – lūk, tas ir tas, ko es noteikti gribētu nospēlēt?
Man vienmēr tuvs bijis minimālisms un franču mūzika. Un ceru, ka vienu no šīm idejām varēšu īstenot.
Tu pats klausies radio?
Protams! Mašīnā pārsvarā skan "Klasika". Ja vien neklausos skaņdarbus, kas man jāiestudē, lieku radio.
Protams, ka dzīvs koncerts ir un paliek dzīvs koncerts, tāpēc arī rīkojam šādus koncertus šeit, Latvijas Radio 1. studijā. Tomēr jaunam māksliniekam īpaši svarīgi ir arī paliekoši ieraksti, kurus pēcāk var salīdzināt. Caur tiem mēs varam arī jūs popularizēt tālāk pasaulē. Kāda līdz šim tev veidojusies ierakstu pieredze?
Mana ierakstu pieredze veidojusies tieši sadarbībā ar Latvijas Radio 3, jo daudzi mani koncerti – es pat teiktu, ka vairāku stundu vai pat dienu garumā – pieejami Latvijas Radio arhīvā un fondos. Ir tādi "jaunības grēki", kurus grūtāk klausīties, bet ir koncertu ieraksti, ar kuriem lepojos.
Anna Veismane:Varu piebilst, ka Aigars uz studiju vienmēr nāk pilnībā sagatavojies, bieži vien spēlē no galvas, viņam vienmēr visas notis un arī programmas ir kārtībā: tas ir ļoti svarīgi šādā ilgstošā sadarbībā, kāda mums būs.
Plānu mums ir daudz. Pirmais koncerts jau februārī, bet otrs koncerts varētu būt oktobrī. Gatavosimies, un lai mums izdodas!
