Piketā pieprasa sabiedrisko mediju krievu redakciju slēgšanu
Daži desmiti piketētāju otrdien, 28. maijā, Doma laukumā, Rīgā, pieprasīja nekavējoties slēgt sabiedrisko mediju krievu redakcijas, kā arī kritizēja sabiedriskos medijus. Tikmēr Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (SEPLP) norāda, ka sabiedrisko mediju saturs mazākumtautību valodās mainīsies.
Taču pašlaik īstermiņā saturu mazākumtautību valodās paredz arī valdības apstiprinātā Stratēģiskās komunikācijas koncepcija, lai cīnītos pret masveida dezinformāciju, kas pašlaik jo īpaši kara apstākļos tiek iepludināta Latvijā.
Ar saukļiem "Atkrieviskot LSM", pieprasījumiem nekavējoties slēgt LSM krievu redakciju, kā arī citiem, dienas vidū daži desmiti piketētāju pulcējās pretī Latvijas Radio ēkai Doma laukumā.
Daļa piketētāju kandidē gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Vairāku sanākušo runās īpaši tika kritizēts sabiedrisko mediju saturs, kāds plakāts Latvijas sabiedrisko mediju salīdzināja ar tā saukto krievu pasauli.
«Tā ir klaja okupācijas palieku ignorēšana un atstāšana. Un tam jau sen vajadzētu būt pielikts punkts. Kā piemineklis Pārdaugavā bēdīgi slavenais tika nogāzts, tā arī mums ir jāgāž nākamais bastions. Jāatkrievisko Latvijas sabiedriskie mediji,» aicināja piketa pieteicējs Viktors Birze.
Piketētāju, tajā skaitā politiķu, runās LSM saturs tika nosaukts arī par vienpusīgu propagandu.
Tikmēr Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome uzsvēra, ka šis ir pilnīgs populisms, jo sabiedrisko mediju satura kvalitāte nemitīgi tiek uzraudzīta, to dara arī neatkarīgi eksperti.
Kas attiecas uz sabiedrisko mediju saturu mazākumtautību valodās – tas mainīsies, jo īpaši, sākot no 2026. gada pārmaiņas būs lielas. Jau šogad jāmainās arī Rus.LSM.lv nosaukumam.
Taču īstermiņā saturs mazākumtautību valodās, arī krievu valodā, tiks saglabāts. To paredz arī valdības apstiprinātā Stratēģiskās komunikācijas koncepcija, lai kara apstākļos cīnītos pret dezinformāciju.
«Tas ir arī bijis vienmēr mans, arī faktiski vienīgais iemesls, kāpēc es uzskatu, ka šis informācijas apjoms ir jāsaglabā, tieši tādēļ, ka par mūsu valsts iedzīvotājiem ar ļoti agresīvām metodēm cīnās milzīgs dezinformācijas aparāts, un mēs kaut ko vismaz darām, lai viņus piesaistītu Latvijai un Latvijas informatīvajai telpai,» pauda SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis.
Koncepcija vidējā termiņā un ilgtermiņā paredz arī veicināt mazākumtautību iekļaušanos Eiropas mediju un informatīvajā telpā, palielinot saturu latviešu valodā.
