NEPLP rosina atteikties no radiopārraidēm krievu valodā
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) tuvākajā laikā plāno Saeimā iesniegt priekšlikumus, kas saistīti ar radio apraides tiesību piešķiršanu un valodu lietojumu radio izvietotajās reklāmās, vēsta NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.
NEPLP pārstāvji šodien deputātiem prezentēja savā rīcībā esošus datus par mediju patēriņa paradumiem iedzīvotāju vidū, tostarp atsevišķi aplūkojot mazākumtautību un jauniešu grupu. NEPLP secināja, ka latviešu un mazākumtautību mediju lietošanas paradumi atšķiras, taču ne tik būtiski, kā bieži tiek uzskatīts. Piemēram, tēmas, kas interesē latviešus un mazākumtautības, būtiski neatšķiras. Valodas ziņā mazākumtautības labprātāk izvēlas lietot saturu krievu valodā, tomēr patērē izklaides saturu arī latviešu valodā. Savukārt attiecībā uz uzticēšanos secināts, ka mazākumtautības mazāk uzticas centralizētajiem medijiem, bet vairāk uzticas lokālai vai reģionālai informācijai.
Vienlaikus NEPLP saskata arī, mediju uzrauga ieskatā, ļoti satraucošu tendenci - mazākumtautību jauniešu vidū aug pieprasījums pēc satura krievu valodā. Pēdējā gada laikā interese patērēt Latvijā veidotu mediju saturu krievu valodā mazākumtautību jauniešu vidū ir palielinājusies no 58% 2022.gadā līdz 65% pērn.
Lai vairotu latviešu valodu medijos, NEPLP iecerējusi rosināt divus priekšlikumus: Latvijas elektronisko mediju programmās atļaut reklāmu tikai latviešu valodā, bet jaunas Latvijas radio programmu apraides atļaujas izsniegt tikai apraidei latviešu valodā.
Āboliņš skaidroja, ka katrai radiostacijai ir jāizņem jauna licence ik pēc astoņiem gadiem. Tā kā katra to ir izņēmusi savā laikā, tad arī atjaunošana notiek dažādos laikos. Tādējādi pāreja uz vairāk latviski raidošām programmām būtu pakāpeniska. Vienlaikus Āboliņš uzsvēra, ka priekšlikums par valodu neattiecas uz dziesmām, kas tiek atskaņotas radio.
«Mūsu priekšlikuma būtība ir, ka tas nenotiek revolucionāri, bet evolucionāri. Pakāpeniska pāreja astoņu gadu laikā neradīs kultūršoku, un šāda pieeja ir adekvātāka, nekā vienā dienā nocirst kā ar nazi,» teica Āboliņš.
Vienlaikus NEPLP vadītājs uzsvēra, ka tie ir mediju uzrauga priekšlikumi, nevis prasība. Izšķiršanās esot politiķu pusē.
Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Ingemārs Vekteris aicināja deputātus būt uzmanīgiem ar jebkurām reformām, kas saistītas ar reklāmām, jo latviešu mediju grupas no lielu daļu no reklāmu ieņēmumiem iegulda latviešu valodas saturā. Šādi pastāv risks, ka reklāmas nauda "aizies" sociālajiem medijiem.
Apakškomisijas vadītājs Atis Švinka (P) rosināja NEPLP vispirms rīkot plašākas diskusijas nozarē, lai rastu kopsaucēju un varētu ar jautājumu virzīties tālāk uz Saeimu. Āboliņš atbildēja, ka NEPLP to varētu darīt, vienlaikus mediju uzraugs nav gatavs piekrist diskusijām, kas notiek gadu, pusotru. "Ja nozarē nevarēs atrast kopsaucēju, tad tā ir politiska izšķiršanās," uzskata Āboliņš.
Savukārt Kultūras ministrijas pārstāvji pauda, ka NEPLP priekšlikumi ir jāskata mediju politikas pamatnostādņu kontekstā, kuru rīcības plāns varētu būt gaidāms septembra beigās.
Švinka norādīja, ka komisija šim jautājumam sekos līdzi.
