Kultūras ministre: Sabiedriskajos medijos jānodrošina saturs arī krievu valodā
Nacionālā drošības koncepcija paredz no 2026. gada aizliegt sabiedrisko mediju saturu krievu valodā. Taču kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie") norāda – sabiedriskajos medijos jānodrošina saturs arī šajā valodā.
Atbildot uz Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" uzdoto jautājumu, kā savienot Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vēstījumus diskusijā par sabiedrisko mediju nākotni, ka likumu nevar nepildīt, ar to domājot drošības koncepciju, bet mazākumtautības ir jāsasniedz, Logina uzsvēra:
«Būtība ir stiprināt latvisko mediju telpu, stiprināt latviešu valodas lomu mediju telpā. Vienlaikus apzinoties, ka mums jākomunicē ar mazākumtautībām un jānodrošina satura daudzveidība.»
Uz jautājumu, vai būs saturs krieviski sabiedriskajos medijos arī pēc 2026. gada, Logina atzina: «Krievu valoda ir viena no mazākumtautību valodām, līdz ar to mums ir jānodrošina arī saturs krievu valodā, jā.»
Mediju politikas pamatnostādnes, pēc viņas domām, ir īstais dokuments, caur kuru var veidot mediju politiku.
Viņa uzsvēra, ka viens no galvenajiem kritikas aspektiem ir tieši tas, ka Nacionālās drošības koncepcijā iekļautais priekšlikums ir «juridiski neiespējams, to ir atzinusi arī [SEPLP locekle] Sanita Upleja-Jegermane un citi profesionāļi. Un šādi priekšlikumi būtu jārisina caur Mediju politikas pamatnostādnēm, nevis šādā veidā».
Tikmēr bijušais kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) raidījumā akcentēja, ka tā ir Nacionālās drošības koncepcija: «Ja kara laika apstākļos neuzticamies struktūrām, kas atbild par mūsu valsts drošību, apšaubām viņu kompetenci, tad mums ir lielas nepatikšanas.»
Uz norādi, ka toreiz koncepcija tapusi bez diskusijām, Puntulis aicināja koncentrēties nevis uz procesu, bet rezultātu. Un visas institūcijas, kas atbild par valsts drošību, šādu priekšlikumu bija vētījušas un neviena nav iebildusi. «Neredzu nevienu iemeslu, lai šo procesu uzskatītu par nepareizu,» uzsvēra Puntulis, atgādinot, ka Saeimā tam bija pārliecinošs atbalsts.
Savukārt Logina norādīja, ka īpaši kara apstākļos «nevaram iet pretī žurnālistiem, nedrīkstam sasiet rokas mūsu ceturtajai varai [medijiem], jo tas ir ļoti nopietns mūsu demokrātijas apdraudējums». Viņa arī kritizēja to, ka šajā procesā nebija iesaistīti žurnālisti un nozares organizācijas. «Ir jādomā, kā nodrošinām to, ka iedzīvotāji, kas dzīvo Latvijā, ir ar mums ne vien fiziski, bet arī informatīvajā telpā».
