Polijā sabiedriskos medijus pirms restrukturizācijas likvidēs
Polijas jaunā valdība paziņojusi par visu sabiedrisko mediju likvidēšanu pirms to restrukturizācijas. Lēmums nav negaidīts, jo pie varas nonākusī līdzšinējā opozīcija uzskatīja, ka medijos pārāk liela ietekme bija iepriekš valdošajai "Likuma un taisnīguma" partijai.
Polijas kultūras ministrs Bartlomejs Senkevičs sociālā plašsaziņas tīkla platformā "X" paziņoja, ka lēmums garantēs sabiedriskās televīzijas un radio, kā arī nacionālās ziņu aģentūras darbību un restrukturizāciju, kā arī ļaus izvairīties no darbinieku atlaišanas.
«Likvidācijas statusu jebkurā laikā var atsaukt mediju īpašnieks – valsts,» norādīja ministrs.
Polijas valdība ar premjerministru Donaldu Tusku priekšgalā uzstāj, ka sabiedriskajos medijos ir nepieciešamas būtiskas pārmaiņas, lai atjaunotu uzticamību tiem. Pašlaik valdošie politiķi norāda, ka pirms viņiem astoņus gadus valdījusī konservatīvā partija "Likums un taisnīgums" sabiedriskos medijus bija padarījusi par savu propagandas ruporu.
Turpinoties domstarpībām par sabiedrisko mediju vadības nomaiņu, Polijas prezidents Andžejs Duda iesniedzis likumprojektu, kurā paredzēts par 30% palielināt skolotāju atalgojumu, bet nav paredzēts papildu finansējums sabiedriskajiem medijiem.
Duda pieņēma lēmumu bloķēt trīs miljardu zlotu jeb 692 miljonu eiro liela finansējuma piešķiršanu sabiedriskajiem medijiem.
«Šis ir lēmums, kas ļauj veikt zināmu pārstrukturēšanu, glābjot šos uzņēmumus no gaidāmās finanšu katastrofas. Diemžēl, saskaroties ar prezidenta veto par sabiedrisko mediju finansēšanu, ministram Sienkevičam nebija citas izvēles, kā rīkoties šādi un likt uzņēmumus likvidēt, tādējādi dodot iespēju veikt pārstrukturēšanu, kas var novērst finanšu katastrofu,» vērtēja bijušais Nacionālās apraides padomes loceklis Krištofs Lufts.
Konservatīvo pārstāvji jauno lēmumu nodēvēja par visu valsts funkcionēšanas un demokrātijas noteikumu noliegšanu.
Polijas sabiedrisko mediju krīzi padziļināja "Likums un taisnīgums " joprojām kontrolētās Nacionālās mediju padomes lēmums iecelt sabiedriskās televīzijas vadītāja amatā pazīstamo žurnālistu Mihalu Adamčiku.
Tas notika, neraugoties uz to, ka jaunā valdība jau bija izraudzījusies savu kandidātu šim amatam. Tuska valdība uzstāj, ka Nacionālās mediju padomes lēmumi nav saistoši, jo Konstitucionālais tribunāls jau 2016.gadā atzina, ka šīs institūcijas izveide nav notikusi pilnībā atbilstoši valsts pamatlikumam.
Donalda Tuska valdības asā pieeja, kā attīrīt medijus no Likuma un taisnīguma lojālistiem raisījusi arī kritiku.
Polijas nevalstiskā organizācija Helsinku Cilvēktiesību fonds paziņojumā norāda, ka nav šaubu, ka sabiedriskajiem medijiem ir nepieciešamas steidzamas un pamatīgas reformas. Taču nevar nepamanīt, ka veids, kādā tiek uzsāktas izmaiņas sabiedriskajos medijos, rada nopietnus juridiskus jautājumus.
