Bez stipriem sabiedriskiem medijiem nav iespējama spēcīga demokrātija
«Sabiedriskie mediji stiprina plurālismu, stimulē politisko debašu rašanos un raisa sociālo aktivitāti,» savā uzrunā konferences “Latvijas sabiedriskie mediji un sabiedrība 2023: ieklausīties, ieraudzīt, izprast” atklāšanā uzsvēra Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) ģenerāldirektora vietnieks Žans Filips de Tenders (Jean Philip De Tender).
Katrs sabiedriskajos medijos ieguldītais eiro ekonomikā atgriež atpakaļ trīs
Ž. F. de Tenders norādīja, ka COVID pandēmija, politiskās krīzes, karš Ukrainā un pieaugošie populisma riski būtiski audzējuši valsts sabiedrisko mediju — Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas — nozīmi precīzas un uzticamas informācijas iegūšanā. Līdzīga tendence vērojama visā Eiropas Savienībā (ES) — 90% ES valstu vairums iedzīvotāju uzticas tieši sabiedriskajiem medijiem, turklāt 2021. gadā veiktajā EBU pētījumā secināts, ka pastāv izteikta korelācija starp spēcīgu demokrātiju un stipriem sabiedriskajiem medijiem.
Savā uzrunā Ž. F. de Tenders arī akcentēja sabiedrisko mediju milzīgo pozitīvo ietekmi uz visiem dzīves sociālekonomiskajiem aspektiem, tostarp darba tirgu, kapitāla piesaisti, radošajām industrijām, izglītību un sabiedrisko līdzdalību. «Katrs sabiedriskajos medijos ieguldītais eiro nes ekonomikai atpakaļ trīs reizes vairāk,» viņš sacīja.
Finansējuma palielināšana atkarīga no spēcīgas politiskās gribas
«Tomēr, lai pildītu savu nozīmīgo sabiedrisko funkciju, sabiedriskajiem medijiem ir jābūt neatkarīgiem un labi finansētiem,» atzīmēja Ž. F. de Tenders, norādot, ka bez pietiekama un paredzama finansējuma sabiedriskie mediji nespēj pilnvērtīgi īstenot tiem paredzētos uzdevumus.
Pētījumi par Latvijas sabiedriskajiem medijiem liecina, ka tiem trūkst finansējuma augsta līmeņa pētnieciskās žurnālistikas īstenošanai, kas sniegtu būtisku ieguvumu visai Latvijas sabiedrībai. Latvija sabiedrisko mediju finansējuma ziņā šobrīd ierindojas ES valstu pēdējā trešdaļā un atpaliek no Bulgārijas, Islandes, Lietuvas un Igaunijas, tādējādi radot valsts iedzīvotājiem nopietnus riskus nesaņemt kvalitatīvus sabiedrisko mediju pakalpojumus.
«Sabiedrisko mediju stiprināšanai un neatkarīga, godīga un stabila finansējuma nodrošināšanai primāri nepieciešama spēcīga un mērķtiecīga politiskā griba. Sabiedrisko mediju finansēšanu nebūtu jāuztver kā izmaksas, bet kā investīcijas demokrātijā un visā sabiedrībā,» konferences ievadā sacīja Ž. F. de Tenders, norādot, ka EBU ir gatava sadarboties un dalīties pieredzē ar Latvijas likumdevējiem, lai spēcinātu sabiedriskos medijus mūsu valstī.
Konferenci “Latvijas sabiedriskie mediji un sabiedrība 2023: ieklausīties, ieraudzīt, izprast” ir gada nozīmīgākā konference sabiedrisko mediju jomā, kuru organizē Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome un sabiedrisko mediju ombuds sadarbībā ar Latvijas Televīziju, Latvijas Radio un portālu LSM.LV.
Šogad konferencē iedibināta arī jauna tradīcija — sabiedrisko mediju ombuda Latvijas sabiedrisko mediju profesionālās ētikas balvas pasniegšana, kuras mērķis ir izcelt izcilu un augstiem profesionālās ētikas standartiem atbilstošu sabiedrisko mediju žurnālistikas sniegumu.
