“Mūsu cilvēks” - NRTP priekšsēdētājs Ojārs Rubenis.
lgā cīņa par ceturto atļauju raidīšanai nacionālajā tīklā šodien beigusies ar kompānijas “TV3 Latvija” uzvaru. Visi Nacionālās radio un televīzijas padomes līdzšinējie argumenti par nestabilo situāciju reklāmas tirgū, par vēl vienu nacionālā kanāla nevajadzību, kā arī elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības nacionālo koncepciju, kurā teikts - kamēr ar pietiekamu finansējumu nav nodrošināta sabiedrisko televīziju programmu veidošana, vēl viena nacionālā kanāla veidošana nav lietderīga -, tas viss ir izrādījies nenozīmīgs. Kā šo un citus jaunumus elektroniskās masu saziņās skaidro institūcija, kam vienlaikus jāregulē privātbiznesa attīstība un jārūpējas par visplašākās sabiedrības interesēm?
Saruna ar Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāju Ojāru Rubeni.
Starp citu, par to pieminēto koncepciju. Kas to izstrādāja un apstiprināja?
O. R. To koncepciju izstrādāja Nacionālā radio un televīzijas padome pirms nu jau diviem gadiem. Un, kā jūs zināt, koncepcija nav likums un tā nav dogma. Toreiz arī ietvērām tādu normu, bet koncepcija ir maināms lielums. Un jums ir pilnīga taisnība, ka ilgā cīņa un mūsu ļoti daudzie argumenti un aizstāvība Latvijas Televīzijai ir bijis tas, kāpēc mēs esam ļoti ilgi vilcinājušies. Un varbūt pat, godīgi sakot, reizēm man ir tā kā neērti, ka mēs esam vilcinājušies, jo man ir jāsaka, ka mēs esam lobējuši gan Latvijas Televīziju, gan arī LNT un toreiz vēl "TV Rīga". Jo mums likās, ka tās Latvijas kompānijas ir jāaizstāv, jo nāk ārvalstu kapitāls iekšā.
Sāksim tad no tās vienas puses. Kas tad ir mainījies reklāmas tirgū vai sabiedriskās televīzijas nodrošinājumā, vai vispār tirgus situācijā kopš 1999. vai 2000. gada? Ja šodien jūs pats arī, piemēram, balsojāt par šīs licences piešķiršanu. Kas ir mainījies? Kāpēc?
O. R. Pirmkārt, ir tā, ka reklāmas tirgus sāk stabilizēties. Tas ir A jautājums. Protams, Nacionālā radio un televīzijas padome nav reklāmas tirgus analizētāja, bet, konsultējoties ar reklāmistiem, tirgus sāk stabilizēties. Tā ir viena lieta. Otra lieta ir tā, ka mēs TV3 uzlikām pietiekami stingrus noteikumus pirms tam, kas viņiem ir it kā jāizpilda. Un tur bija tādas lietas kā oriģinālraidījumu veidošana. Tur bija tādas lietas kā investīciju ienešana Latvijā. Tur bija tādas lietas kā filmu ieskaņošana. Viņi šīs prasības, pirmkārt, izpildīja un, otrkārt, arvien vairāk, godīgi sakot, nāk spiediens no skatītājiem par to, ka skatītāji visā Latvijā neredz šo TV3 kanālu. Un kas izveidojās. Vietējie kanāli, vietējās mazās televīzijas, viņiem ir tiesības ar Nacionālās radio un televīzijas padomes lēmumu retranslēt, lūgt retranslāciju retranslēt Latvijas 1. un 2. kanālu, LNT un TV3. Un ziniet, kas tagad galarezultātā iznāk, ka caur šīm mazajām kompānijām, vēl caur satelītu TV3 reāli apmēram aptver jau 75% auditoriju. Galarezultātā mēs viņiem esam uzlikuši tik smagu noteikumu, ka viņiem ir jāaptver nevis 75% vai 85% auditorijas, bet 85% teritorijas. Un faktiski, ziniet, ir divi apsvērumi. Pirmkārt, kavēt šīs investīcijas, ko viņi ir solījuši šogad jau 2 miljonus un līdz 7 miljoniem turpmākajos gados. Un otrs ir tas, ka principā - kādas mums ir tiesības liegt skatītājam Līvānos, skatītājam Aucē vai vēl kaut kur redzēt šo TV3 programmu, kura kļūst arvien labāka, ja Rīgā mēs viņu redzam un 75% auditorijas to redz.
Tieši tā. Otra puse ir tā, ko jūs pats arī pieminējāt, ka it kā iznāk, ka būtībā šī TV3 attīstība ir nepamatoti kavēta. Tā iznāk?
O. R. Es negribētu teikt, ka nepamatoti. Godīgi sakot, tas viss ir tādā kompleksā situācijā. Mēs visu laiku, kā jūs zināt, cīnāmies ar parlamentu, ar valdību par budžeta palielinājumu, par abonentmaksas ieviešanu, un tas neiet nekādā veidā uz priekšu. Tas viens no argumentiem arī bija. Viņi nav nepamatoti. Mēs esam uzlikuši normāli vienai ārvalstu kompānijai zināmus noteikumus. Viņi šos noteikumus šobrīd ir izpildījuši.
Vai šī jautājuma kontekstā padome ir arī apsvērusi iespēju - ja nu gadījumā tas reklāmas tirgus tomēr neizrādās tik labs, kā daži reklāmisti prognozē, ka var nākties pēkšņi, piemēram, atteikties no kādiem nacionālā pasūtījuma raidījumiem Latvijas Televīzijā?
O. R. Ziniet, ir tā, ka principā šī TV3 ienākšana visā Latvijā, kas būs, es domāju, ka viņiem ir jābūt gada laikā, tātad, ar nākamo gadu. Es esmu gandrīz 90% pārliecināts, ka konkurence būs divu komerckompāniju starpā – LNT un TV3. Latvijas Televīzijai reāli varētu samazināties reklāmas ienākumi apmēram 5% apmērā. Tas ir tāds provizorisks aprēķins. Varbūt 5–7%. Tātad tas nozīmē - no tā reklāmas ieņēmuma, ko patlaban Latvijas Televīzija iegūst, tie reāli būtu 60 000 – 70 000 latu. Jā, tā nav maza nauda pie mūsu nabadzības. Tātad tas ir vesels raidījums, pieņemsim, gada garumā. Bet tā arī nav tik liela nauda, lai mēs kavētu šobrīd Latvijas Televīzijas aizstāvībā vienas kompānijas tālāku attīstību.
Jūs jau minējāt, ka nekas neiet uz priekšu abonetmaksas sakarā vai cita veida finansējuma risinājuma sakarā. Vai, jūsuprāt, tas nozīmē, ka jūs sakāt arī to, ka Saeimā izveidotā darba grupa, kas gatavos Latvijas televīzijas un Latvijas radio finansiālo aspektu analīzi, ir uzskatāma par tādu vienkārši demonstratīvu, deklaratīvu gājienu?
O. R. Mēs ļoti ceram. Es tiešām, Baiba, ļoti ceru, jo šoreiz mums izdevās ar divu komisiju palīdzību – ar Cilvēktiesību komisijas palīdzību un budžeta komisijas palīdzību. Personīgi man jāsaka liels atbalsts Aijai Počai un Antonam Seikstam, un šobrīd arī Violai Lāzo, kura vadīja šo darba grupu. Es gribu teikt, ja tagad – nē, tad, godīgi sakot, man cerības sastrādāt ar to un pierādīt, ka Latvijas abām sabiedriskām raidorganizācijām ir nepieciešams papildu finansējums, nu tad man izbeidzas. Jo faktiski no padomes puses mēs esam izdarījuši absolūti visu.
Tostarp arī dažnedažādus finansiālo aspektu pētījumus un analīzes. Būtībā tas viss ir gatavs. Kāpēc viņiem ir vajadzīgi divi mēneši?
O. R. Viņi grib izanalizēt acīmredzot un izpētīt, vai tas viss ir lietderīgi. Jo jūs zināt, mēs esam izgājuši cauri Latvijas televīzijas budžetiem, auditi ir bijuši, finansu konsultāciju biroju ziņojumi, abonetmaksu projekti un tā tālāk. Bet es pieņemu, ka viens nav karotājs. Tātad, mēs varbūt neesam mācējuši izstrādāt maksimāli vai pieaicināt tās un tās kompānijas. Bet es domāju, ka divi mēneši tas paies. Bet man ir liels prieks, ka mēs sākam par to runāt. Un sākam runāt par lietas būtību beidzot.
Marta vidū televīzijas skatītājus Rīgā un ap Rīgu sagaida vēl viens jaunums. Ja es pareizi saprotu, atdzīvosies 7. kanāls, savulaik tik plašas un lielas kaislības radījušais.
O. R. Jā.
Arī par to jūs šodien lēmāt?
O. R. Arī par to mēs lēmām. Un tur ir tāda problēma, ka, jūs zināt, skatītāji diez vai uzreiz ieslēgsies tajā problēmā, bet pasaule pāriet uz digitālās tehnoloģijas attīstību. Tātad tā ir ciparu tehnoloģija. Jauna, kur caur vienu kanālu nāk daudzas programmas iekšā. Un Latvija iet līdzi tam. Un pie Radio un televīzijas centra nodibināts apakšuzņēmums – Digitālais radio un televīzijas centrs, kas strādā pie šā projekta, lai mēs pasaulē iekļautos. Un, lai šis projekts tiktu realizēts, mums ir nepieciešami tā saucamie decimetru viļņi. Un vienā šinī decimetru vilnī līdz šim raidīja tā saucamā "TV Rīga". Kā jūs atceraties, mēs viņu aiztaisījām ciet par krievu valodas pārkāpumiem, vājo programmu un tā tālāk. Un šobrīd Elektrosakaru inspekcija griezās pie mums ar lūgumu, ka viņi maina šo frekvenci. Viņi patur 43. frekvenci digitālās tehnoloģijas attīstībai, kurā ir iekšā, uzreiz momentāni es neatceros, četri vai seši kanāli. Un viņi nevar to vienu veltīt viena kanāla raidīšanai šeit. Un līdz ar to 7. kanālā, ja jūs atceraties, savā laikā bija tehniskās problēmas. Tās ir savestas kārtībā. Šobrīd pēc Elektrosakaru inspekcijas lūguma mēs esam apstiprinājuši to tehnisko pielikumu, ka mēs ļaujam strādāt. Ka padome arī piekrīt, ka strādās 7. kanālā.
"TV5 Rīga" 7. kanālā?
O. R. "TV5 Rīga". Man ir tikai grūti pateikt, vai viņi sāks pirmajā. Patlaban viņiem ir uzdevums, bet vai viņi paspēs, jo viņi grib likt jaunas tehnoloģijas un veidot tādu Rīgas kanālu.
Jūsu kolēģis Baldūrs Apinis man šodien stāstīja, ka tas iemesls, kāpēc šī bijusī "TV Rīga" ieguva 7. kanālu, ir šādā situācijā, šādā skaidrojumā vismaz vēl viens, ka viņi paši ir lūguši, jo ir izrādījies, ka vecais tornis, no kura "TV Rīga" raidīja līdz šim, ir nelietojams.
O. R. Ja tas 43. kanāls būtu palicis lietojams, tad mēs varētu risināt uz kaut kādu zināmu laiku to pāreju, kamēr viņi to torni salabo. Bet tagad tā problēma ir tāda - ja mums ir pēc starptautiskās saskaņošanas. Un ja jūs atceraties, bija kādreiz RBS kanāls, kur arī jūs strādājāt, tas ir aizgājis atpakaļ Igaunijai. Tas kanāls nav brīvs. Un, ja viņi grib reāli strādāt, tad mums tas 43. ir jāatdod jaunai tehnoloģijai. Un tikai tāpēc. Faktiski tas galvenais iemesls ir tāpēc.
7. kanāls, lai arī formāli, aptver tikpat lielu teritoriju kā tas iepriekšējais 43., tomēr ir labāks. Metru kanāls ir uztverams arī vecāku televizoru aparātu īpašniekiem. Iznāk, ka jūs tomēr kaut ko esat uzdāvinājuši šodien "TV5 Rīga"?
O. R. Jā, bet mēs esam uzdāvinājuši kaut ko arī tādā gadījumā skatītājiem. Es pat par to nebiju aizdomājies, godīgi sakot.
"TV5 Rīga" 75% īpašnieks ir Dublinā reģistrēta kompānija “Grafton Entertainment”. Vai jums ir kāda nojausma, kas stāv aiz šī ofšora?
O. R. Cik es saprotu, tad tur ir daļa no īriem un kāda daļa acīmredzot no ofšorā reģistrētajiem arī latviešu uzņēmējiem.
Kuri tie ir, jūs zināt? Jūs nezināt?
O. R. Es zinu otras puses. Es zinu, ka tur ir bijušā “Skonto” īpašnieks ar savu kompanjonu.
Tie ir tie, kas publiski.
O. R. Jā. Tā būs likumdošanas problēma.
Vai, jūsuprāt, ofšoru klātbūtne masu saziņas līdzekļos atbilst sabiedriskām vai nacionālām interesēm?
O. R. Labs jautājums, uz kuru grūti atbildēt. Ja mūsu likumdošana to atļauj, tad acīmredzot jā. Tā problēma ir vēl dziļāk, jo principā jau viena ārvalstu kompānija varētu paņemt visu 100% Latvijas kanālu. Tas arī mums ir atļauts šobrīd. Ja jūs atceraties, kādreiz bija 49 un 51%.
Zināma ārvalstu kompānija ar zināmiem īpašniekiem ir viena lieta, un ofšors, kur ir nezināmi latviešu īpašnieki...
O. R. Es domāju, ka ofšora jautājums ir jārisina. Es domāju, ka viņš vienkārši ir jārisina.
Zināmu skandālu tikko izraisīja padomes lēmums uz četrām dienām pārtraukt radio "Bizness un Baltija" raidīšanu, ko gan radio neņēma vērā. Vai jūs varat izskaidrot, kāpēc situācijā, kad pārkāpums ir fiksēts decembrī, janvāra sākumā ir iesniegta prasība tiesā par licences anulēšanu un tiesas sēde gaidāma jau martā, jūs februāra sākumā pēkšņi pieņemat šādu lēmumu?
O. R. Tāpēc, ka tie ir divi dažādi pārkāpumi. Mēs kontrolējam vēl arvien šo kompāniju. Mēs izteicām viņiem vēl vienu brīdinājumu. To mēs esam iedevuši tiesā par iepriekšējo. Un beigu beigās par nākamiem līdzīgiem pārkāpumiem mums ir soda mērs, ko mēs varam uzlikt, balsojot padomē. Tas bija vienbalsīgs balsojums par četrām dienām. Tas ir tāds pats brīdinājums. Mēs esam to vairākkārt darījuši, kā jūs zināt, radiokompānijai un arī televīzijai. Un pēc četrām dienām slēguši ciet. Un tas bija tas nākamais solis. Bet šī tiesa par licences anulēšanu, viņa būs martā.
Vai jūs kā padomes priekšsēdētājs no vienas puses un valsts pilnvarnieks Radio un televīzijas centrā no otras puses, redzat kādu risinājumu tai situācijai, par kuru mēs stāstījām “Panorāmā”, proti, cilvēki ap Alūksni un Viesīti šobrīd neredz Latvijas Televīzijas 2. programmu, jo stacijas ir uzliktas, stāv, ir gatavas raidīt, bet Latvijas Televīzijai nav naudas, lai centram par raidīšanu maksātu 200 latu mēnesī?
O. R. Es redzu to situāciju vienīgi un atkal analizējot, es ceru, šinī Budžeta komisijas darba grupā. Jo redziet, tad, kad mums bija budžeta aizstāvēšana, mums neiedeva budžeta grozījumus tādiem diviem būtiskiem, manuprāt, ļoti būtiskiem jautājumiem kā tanī pašā reģionā kā Viesītē, lai radioklausītājiem uzlabotu šo situāciju. Tur bija nepieciešami 17 000. Mums neiedeva Briseles korespondenta punktam, kas arī mums ir radījis milzīgu situācijas saspīlējumu. Mums neiedeva arī Olimpiskajām spēlēm licences apmaksai. Tas mums būs jādomā pašiem. Redziet, te mēs nonākam pie tās sarunas, ka mums būtu ļoti aktuāli varbūt kādreiz jārunā ar jums vai kādā citā raidījumā beidzot par sabiedriskās raidorganizācijas mērķiem. Es esmu absolūti pārliecināts, ka sabiedriskā raidorganizācija nekad, ja viņa gribēs veidot izglītības un kultūras raidījumus, par ko mums bija jārunā arī Izglītības un kultūras komisijas sēdē Saeimā šobrīd, viņa nekad nevarēs nopelnīt naudu, ko pelnīs komercraidorganizācijas. Un tas beidzot politiķiem ir jāsaprot. Un ziniet, man bija pat tāds ierosinājums, kad mēs satikāmies tur tajā apvienotajā komisijas sēdē. Es teicu: «Mīļie kolēģi, es ļoti labi saprotu, ka visām ministrijām, izglītībai, aizsardzībai un tā tālāk, bet parasti prasa tā - jūs ierosiniet, kur ņemt naudu, nu tad pasakiet, kam noņemt.» Un es ierosināju, kam noņemt. Man ir ļoti kauns, ka es to saku, bet kam noņemt. Es ierosināju proporcionāli priekš sabiedriskām raidorganizācijām proporcionāli no valsts budžetiem noņemt katrai ministrijai pa kādam noteiktam daudzumam līdzekļu, lai sanāktu tas līdzekļu daudzums. Lai mums nebūtu 75%, jau kā mēs runājām ar jums pirms tam, Baiba, komercraidījumi šeit.
Nu gaidīsim.
O. R. Gaidīsim, jā.
Visbeidzot, kā padome domā uzraudzīt gatavošanos vēlēšanām, vēlēšanu atspoguļojumu?
O. R. Smags jautājums. Mēs esam izdarījuši tādu interesantu gājienu. Likums pats par sevi. Mēs kontrolēsim izlases kārtībā mūsu spēkos noteiktās raidorganizācijas. Lielās vairāk, mazās varbūt mazāk. Bet mēs esam izdarījuši arī šogad pirmoreiz tādu gājienu, ka mēs esam uzaicinājuši socioloģijas un politoloģijas studentus, kuri varēs izmantot savā kaut kādā bakalaura darbā. Ne tikai kā soda ekspedīcija, ka kāds tur iekļauts un kāds tur ne tā paņemts un tā tālāk uz interviju vai nav uzlikta apakšā apmaksāta reklāma. Bet mūs interesē, kā vispār noris šis vēlēšanu process. Pat tik tālu, ka mūs ļoti interesē, teiksim, cik kāds viens žurnālists intervē vienas partijas pārstāvjus. Vai viņš tiešām intervē visus viedokļus? Un tas neattiecas tikai uz sabiedrisko televīziju. Tas attiecas arī uz TV3, LNT un rajonu televīzijām. Vai viņš speciāli ņem vienas partijas pārstāvjus? Cik parādās vienā raidījumā cilvēki, piemēram. Cik parādās vienas dienas programmā.
Tāds socioloģisks pētījums.
O. R. Un tad ir reālās kontroles. Un tās kontroles reāli ir ieraksta veidā. Izlases veidā, jo mēs nevaram ierakstīt 24 stundas diennaktī visu mēnesi. To dara katra televīzija. Viņiem tās programmas ir jāsaglabā. Mēs izlases veidā ierakstīsim pa 24 stundām radio programmas un televīzijas programmas. Mūsu juristi skatīsies cauri. Tad prasīs jūsu kompānijai, piemēram, pretī to programmu un tad analizēsim.
Pēdējā laikā ir diezgan populāri piesaistīt kā uzraugus dažādas sabiedriskas organizācijas. Vai jūs netaisāties?
O. R. Mēs šoreiz tos studentus kā sabiedrisko organizāciju piesaistījām. Man liekas interesanti. Bet ziniet, kur ir viena lieta, ko es gan gribētu pateikt, kas saistās arī ar radiostaciju "Bizness un Baltija". Redziet, man liekas, ka mums ir mazliet ačgārna tā situācija. Ko mēs darām? Padome kontrolē, tad padome sūta vēl kādai organizācijai, kas it kā uzliek sodu, un galarezultātā nekas nenotiek.
Tas ir ierosinājums atļaut jums pašiem sodīt. Starp citu, pēdējais jautājums. Kādus jūs gribētu jums pieejamos sodus?
O. R. Es gribētu situāciju... Redziet, kā notiek pasaulē. Tāda veida komisijas kā mēs, ar viņām raidorganizācijas maz strīdas. Tātad raidorganizācijas skaidri zina, ja, piemēram, viņi pārkāpj alkohola reklāmu, konkrētā gadījumā kaut vai par Viljamu Grāntu, tad viņi skaidri zina, ka sods būs miljoniem. Un viņi nav ieinteresēti strīdēties vispār ar šo.
Tad jūs gribētu tiesības uzlikt...
O. R. Nē, es negribu miljoniem. Bet es gribu proporcionāli, lai raidorganizācijas saprot. Jūs saprotiet, kas šinī brīdī notika ar Viljamu Grāntu? Ka principā alkoholu mēs nevaram reklamēt, bet parādās kaut kāds Viljams Grānts, kurš staigā pa krogiem. Persona. Un raidorganizācijas reklamē. Un man ļoti patīk, kā Skonto direktors teica, kas ir bijušais ASV pilsonis. Viņš teica, ka pie mums pat nediskutētu par tādu problēmu, ja valstī ir pretalkohola kampaņa un pretnarkotiku kampaņa. Ja mēs reklamējam Viljamu Grāntu, tad ar šādu padomi neviens vispār nediskutētu. Jo viņi baidītos zaudēt miljonus par to un licenci. Ja viņiem nepatīk – viņi sūdz padomi tiesā. Tiesiskā valstī, es uzsveru.
Jūs tikko pamanījāties pats trīs reizes nosaukt labi zināmās alkohola markas vārdu, tā ka es ceru... - Viljams Grānts ir cilvēks, kurš ir atnācis un viss. - Paldies, Rubeņa kungs.
