Lai arī radioamatieriem nav noteikta īpaša aizsardzība profesionālajā darbībā, viņus varētu izmantot X stundas gadījumā, ja valstī tiktu pārrauti galvenie sakaru tīkli. Vienlaikus VAS "Elektroniskie sakari" vecākais eksperts Juris Vaļenieks atzina, ka Latvijā ir labi attīstīti citi tīkli un nav bijuši tādi negadījumi, ka vajadzētu piesaistīt tieši amatierus.
No vairāk nekā 300 radioamatieru aptuveni 200 darbojas pastāvīgi un ir apvienojušies Latvijas Radioamatieru līgā. Radioamatierim Andrim Bruņeniekam ir derīga darbošanās licence un iespēja raidīt savā frekvenču diapazonā. Radioamatiera standarta komplekts viņam ir: raidītājs, uztvērējs, telegrāfa atslēga, mikrofons, dators un antena.
Lai Latvijā kļūtu par radioamatieri, jānokārto VAS "Elektroniskie sakari" noteiktais eksāmens, jāiegūst sertifikāts un raidīšanas atļauja.
«Ja ir laba aparatūra, var klausīties un uztvert visu pasauli, visinteresantākās lietas ir radioamatieru ekspedīcijas, kur speciālas komandas brauc uz kaut kādu vietu uz zemeslodes un no turienes raida, un visa pasaule mēģina uztvert šo vienu komandu,» stāsta Bruņenieks.
Aizsardzības ministrijā norāda, ka viņiem nav informācijas par to, vai radioamatieriem ir kāds noteikts īpašs aizsardzības darbošanās statuss, visdrīzāk nav. Taču Mobilizācijas likuma ietvaros valsts apdraudējuma gadījumā var noteikt kārtību, kā iesaistīt attiecīgās personas pasākumu veikšanā.