"Tele2" un "Bite": Mobilo sakaru publisko iepirkumu sfēru būtībā kontrolē LMT
Cīņa par ietekmi publiskajos iepirkumos – tā raksturojama nu jau vairākus gadus ieilgusī situācija mobilo sakaru nozarē. Divi no ietekmīgākajiem tirgus spēlētājiem uzskata, ka iepirkumos tiek izvirzītas neatbilstošas un novecojušas prasības. Tikmēr trešais uzņēmums problēmas ar esošo kārtību nesaskata.
Nu jau kārtējo reizi viens no lielākajiem mobilo sakaru sniedzējiem Latvijā – "Tele2" – publiski vērsa uzmanību uz, kompānijas ieskatā, neatbilstošām prasībām publiskajā iepirkumā. Šoreiz uzņēmums vērsies pret Veselības ministriju, kuras rīkotā konkursā "Tele2" atsakās piedalīties. Tomēr runa nav tikai par vienu konkrētu gadījumu – šādu iepirkumu publiskajā jomā ir daudz, skaidroja uzņēmumā. Teju identisku viedokli pauda vēl viens tirgus dalībnieks – "Bite Latvija".
«Tas, ko mēs novērojam publiskajos iepirkumos, ir tas, ka pasūtītājs vērtēšanas kritērijos ir iekļāvis tādus kritērijus, ka mēs redzam jau uzreiz, kurš no pretendentiem varētu šajā iepirkumā uzvarēt,» sacīja "Bite Latvija" korporatīvo un sabiedrisko attiecību vadītāja Una Ahuna-Ozola.
«Tiek nogalināta konkurence. Te jau mēs visi zinām – ja tiek nogalināta konkurence, kas notiek: cenas aug, un par to maksājam mēs visi, nodokļu maksātāji,» norādīja "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts.
Mobilo sakaru tirgus Latvijā nav plašs – tajā bez "Bites" un "Tele2" ir tikai vēl viens liels spēlētājs, un tas ir "Latvijas mobilais telefons" (LMT). Konkurentu ieskatā, tieši šis uzņēmums būtībā kontrolē publisko iepirkumu sfēru. Galvenais iebildums – neatbilstoši izvirzītās prasības par noteiktiem kritērijiem.
No prasībām lielākās diskusijas raisa tas, vai iepirkumos vajadzētu ņemt vērā bāzes staciju skaitu.
«Bāzes staciju skaits, kas viennozīmīgi mūsdienu tehnoloģijās vairs nav noteicošais parametrs, kas pasaka – ir kvalitatīvs tīkls vai nav,» sacīja Rosts.
Pretējās domās ir LMT, kuram šādu bāzes staciju no operatoriem Latvijā ir visvairāk.
«Bāzes staciju skaits sadalījumā pēc izstarotā radiofrekvenču diapazona ir vienīgais objektīvi salīdzināmais un trešo pušu pārbaudāmais parametrs, kas ietekmē mobilo sakaru pieejamību,» rakstiskā atbildē norādīja LMT.
Lai situāciju risinātu, par nozari atbildīgā Satiksmes ministrija sadarbībā ar citām iestādēm izstrādāja vadlīnijas, kuras ņemt vērā šādos iepirkumos.
Konkrēti par bāzes stacijām norādīts, ka nav tā, ka šis faktors viennozīmīgi nodrošina labāku pakalpojuma kvalitāti. Tomēr to var iekļaut konkursos. Taču tikai tad, ja tam ir objektīvs pamatojums. Aicinājumu ievērot šīs rekomendācijas konkursu rīkotājiem nesen izplatīja arī Konkurences padome (KP).
«Izvirzot kaut kādus noteiktus kritērijus iepirkumos, pasūtītājam ir jāspēj pamatot. Galvenais, lai viņš spēj pamatot, kādēļ ir nepieciešams kāds pakalpojums, kas ir ārpus standarta,» norādīja KP Konkurences veicināšanas departamenta galvenā juriste Anete Vitjazeva.
Daudziem "sasāpējušos" situāciju atrisināt, visticamāk, nebūs vienkārši. Pretējās puses jau drīz sēdīsies pie viena galda.
«Mēs redzam to situāciju, tā diskusija ir. Mēs esam gatavi ar nozari arī diskutēt un skatīties, kur varbūt ir kaut kas, ko neredzam mēs, ko neredz nozare, vai kur, iespējams, ir vai nav vajadzīgi kādi pielāgojumi,» sacīja Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs Artis Lapiņš.
Minētā saruna starp nozares pārstāvjiem un citām iesaistītajām pusēm par tēmu gaidāma maija vidū.
