NEPLP: grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā stiprinās informatīvo telpu un latviešu valodas nozīmi tajā
Stājušies spēkā būtiski grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas veicinās nozīmīgas izmaiņas mediju tirgū Latvijā, stiprinot informatīvo telpu un latviešu valodas nozīmi tajā.
Likumā ir ievērojami pazemināts slieksnis, kad mediju uzņēmumiem jāsniedz ziņas par patiesajiem labuma guvējiem. Līdz šim pienākums ziņot bija, ja medijā tika kontrolēti vismaz 25%, taču turpmāk tie būs vismaz 5% uzņēmuma akciju vai kapitāldaļu. Tāpat Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) ir tiesības pieprasīt ziņas par pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzēju, programmu izplatītāju un retranslējamo programmu patiesajiem labuma guvējiem. Ja šādas ziņas netiek sniegtas, NEPLP būs tiesības izslēgt programmu no Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu saraksta.
NEPLP prognozē, ka tas nodrošinās lielāku caurspīdīgumu un mediju telpas drošību kopumā.
Otrs būtisks izmaiņu kopums skar Latvijā aizliegtās TV programmas jeb programmas, kas izslēgtas no Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu saraksta.
Latvijā saņemt apraides atļauju nevarēs tās televīzijas programmas, kas reģistrētas agresorvalstī, kāda šobrīd ir Krievija, kas apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību. Tāpat to nevarēs saņemt tās programmas, par kuru retranslācijas aizliegumu Latvijas teritorijā NEPLP pieņēmusi lēmumu pēdējo piecu gadu laikā. Ar likumu noteikts, ka Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā iekļaujama tikai tāda programma, attiecībā uz kuru pēdējo piecu gadu laikā NEPLP nav pieņēmusi lēmumu par retranslācijas aizliegumu.
Tāpat aizliegts sniegt audiovizuālu pakalpojumu pēc pieprasījuma, kura saturs pilnībā vai daļēji dublē to elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu saturu, kuras izplatīšanu Latvijā liegusi NEPLP.
Trešās būtiskās izmaiņas skar Latvijā retranslētās televīzijas programmas. Programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējiem, izplatot programmu ar valodas celiņu, kas nav kādā no Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu oficiālajām valodām, ir pienākums primāri nodrošināt šo programmu ar valodas celiņu valsts valodā. Piemēram, ja programmas pamata valoda ir angļu valoda, tad, veidojot valodu celiņu, turpmāk primāri tas jānodrošina latviešu valodā un tikai tad var nodrošināt arī citās valodās, piemēram, krievu valodā. Līdz šim bija izveidojusies absurda situācija, kad programmām angļu valodā valodu celiņš nodrošināts tikai krievu valodā. Likuma grozījumu izdarīšanas brīdī no Latvijā pieejamajām 250 programmām 127 programmām bija pieejams valodas celiņš krievu valodā, bet latviešu valodā pieejamas tikai 44 TV programmas. NEPLP uzsver, ka krievu valoda nekādā veidā netiek aizskarta, jo attiecībā uz tās izmantošanu nekas nemainās. Līdz ar šiem grozījumiem latviešu valodai tiek piešķirta atbilstoša nozīme.
