Stiprinot informatīvo telpu, atbildību par nelegālu TV pakalpojumu izmantošanu noteiks arī patērētājiem.
Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā, kurus ceturtdien, 10. martā, Saeimā steidzamības kārtībā skatīs otrajā – galīgajā – lasījumā, paredz, ka atbildība par nelegālu ierīču, programmu vai citu risinājumu izmantošanu, lai piekļūtu audiovizuāliem pakalpojumiem (TV) privātām vajadzībām, gulsies arī uz gala lietotāju – patērētāju. Paredzēts, ka personu varēs saukt pie administratīvās atbildības.
*Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā izstrādāti ar mērķi stiprināt pakalpojumu sniedzēju aizsardzību, kā arī stiprināt Latvijas informatīvo telpu.
*Likumprojekts paredz, ka par nelegālas sistēmas uzstādīšanu, ierīkošanu, instalēšanu vai izmantošanu personīgiem mērķiem varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 700 eiro.
*Valsts policija: likuma grozījumiem primāri būtu jādarbojas kā brīdinājumam nelietot nelegālas sistēmas un iekārtas.
*Nelegālas iekārtas var konstatēt attālināti, neieejot mājoklī.
*Pastāv vairāki nelegālo pieslēgumu veidi, piemēram, tā dēvētās “Tricolor TV” kastītes.
*Dati 2020. gada sākumā liecināja: trīs gadu laikā mājsaimniecībās nelegālo TV pieslēgumu skaits sarucis par 49%.
*Lielai daļai, kas izmanto nelikumīgus risinājumus, lai skatītos TV programmas, bija nelegālie Krievijas satelīta pieslēgumi.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 8. martā otrajam – galīgajam – lasījumam atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Aizsargāta pakalpojuma likumā, kuri izstrādāti ar mērķi stiprināt aizsargāta pakalpojuma sniedzēju aizsardzību, kā arī stiprināt Latvijas informatīvo telpu, paredzot administratīvo atbildību par nelegālu sistēmu uzstādīšanu, ierīkošanu, instalēšanu vai izmantošanu privātiem mērķiem.
Grozījumos iekļautais regulējums ir orientēts galvenokārt uz valsts digitālās telpas drošības nodrošināšanu, nevis uz Administratīvās atbildības likumā noteikto mērķu sasniegšanu un personu sodīšanu, norādīts likumprojekta anotācijā.
Sodīs arī par izmantošanu personīgiem mērķiem
Spēkā esošā Aizsargāta pakalpojuma likuma 7. panta redakcija paredz, ka par ierobežotas piekļuves sistēmu prettiesisku ražošanu, importēšanu, izplatīšanu, iznomāšanu, pārdošanu vai cita veida atsavināšanu komerciāliem mērķiem, kā arī par nelegālu sistēmu uzstādīšanu, ierīkošanu, instalēšanu vai izmantošanu komerciāliem mērķiem piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām (viena soda vienība – 5eiro).
Taču, piemērojot tiesību normu praksē, secināts, ka šis mehānisms nav pietiekami efektīvs. Joprojām, lai skatītos TV programmas, tiek izmantotas arī nelegālas sistēmas, norādīts anotācijā. Tas nodara zaudējumus satura veidotājiem, īpašniekiem, pārstāvjiem un legālajiem pakalpojumu sniedzējiem.
Līdz ar to Aizsargāta pakalpojuma likuma 7. pantu plānots papildināt ar jaunu otro daļu, paredzot, ka arī par nelegālas sistēmas uzstādīšanu, ierīkošanu, instalēšanu vai izmantošanu personīgiem mērķiem piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām jeb 700 eiro.
Tas nozīmē, ka pēc grozījumu apstiprināšanas būs ne tikai atbildība par nelegālu ierīču uzstādīšanu, bet tiks noteikta arī administratīvā atbildība gala lietotājam par to nelegālu izmantošanu. Piedāvā mīkstināt normu
Skatot likumprojektu uz otro lasījumu 8. martā, deputāts Boriss Cilevičs bija iesniedzis priekšlikumus, kas noteica, ka patērētāju par nelegālu ierīču izmantošanu var sodīt tikai tad, ja pārkāpums ir pieļauts apzināti, ja persona pati ierīko un instalē aizliegtās sistēmas.
“TV skatās pārsvarā veci cilvēki, un lielākajai daļai nav tehniskas izglītības, tikai zina, kādas pogas spiest. Ja neviens nav paskaidrojis, ka ierīces ir pretlikumīgas, un viņi turpina spiest šis pogas jau gadu desmitiem, tas, protams, ir pārkāpums, bet vai par to būtu jāparedz atbildība? Sodi būtu jāparedz tikai tad, kad pārkāpums tiek pieļauts apzināti,” tā B. Cilevičs.
“Atbildības noteikšana par to, ka persona uzstāda, ierīko, instalē un izmanto nelegālu sistēmu privātiem mērķiem, ir grozījuma būtība un kodols. Pretējā gadījumā var būt situācija, kad kāda cita persona ir ierīkojusi un instalējusi iekārtu, bet patērētājs var to privātiem mērķiem izmantot nelegāli,” iebilda NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete.
Pret B.Cileviča priekšlikumu bija arī Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, Kultūras ministrijas, Satiksmes ministrijas pārstāvji, norādot, ka priekšlikums maina normas jēgu. Līdz ar to tas tika noraidīts. Būs izglītojoša kampaņa
Iespējams, ir cilvēki, kas nezina, ka izmanto nelegālu ierīci, pieļāva NEPLP pārstāve, piemetinot, ka tāpēc ir nepieciešams izglītojošais darbs. NEPLP jau ir paredzējis finanšu līdzekļus plašai informatīvai un skaidrojošai kampaņai.
Valsts policija un NEPLP paziņojumā medijiem ir uzsvērusi, ka, paredzot administratīvo atbildību par nelegālu sistēmu izmantošanu privātiem (nekomerciāliem) nolūkiem, mērķis noteikti nav sodīt iedzīvotājus. Policija neklauvēs pie katrām durvīm ar administratīvā pārkāpuma protokolu. Likuma grozījumiem primāri būtu jādarbojas kā brīdinājumam nelietot nelegālas sistēmas un iekārtas. Tomēr jānorāda, ka, saņemot informāciju un izmeklējot nelegālu izplatītāju izdarītus noziedzīgus nodarījumus, Valsts policijas rīcībā nonāk arī informācija par viņu klientiem. Turklāt nelegālas iekārtas var konstatēt attālināti, neieejot mājoklī.
Nelegālas iekārtas var konstatēt attālināti, neieejot mājoklī.
Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta vecākais referents Ronalds Petrovskis deputātiem arī uzsvēra, ka pirmajā reizē, konstatējot nelegālus TV pieslēgumus, ir paredzēts piemērot brīdinājumu. Administratīvās atbildības likums paredz arī mutvārdu aizrādījumu.
Pret piekļuvi aizliegtam un naidīgam saturam
Izmantojot nelegālās sistēmas, tiek pārkāptas ne tikai aizsargāta – likumīga pakalpojuma sniedzēja tiesības, bet cita starpā tiek arī iegūti pakalpojumi, kuru sniegšana Latvijas teritorijā ir aizliegta. Piemēram, tiek iegūta piekļuve tādam audiovizuālam pakalpojumam, kas, iespējams, ir naidīgs un vērsts pret Latvijas valsti, kā arī satur dezinformāciju, nepatiesas ziņas un pret valsts drošību vērstu saturu, un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir pieņēmusi lēmumus par šādu programmu izplatīšanas aizliegumu Latvijas teritorijā.
2021. gadā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pasūtītajā pētījumā “Par Latvijas iedzīvotāju medijpratību un mediju satura lietošanas paradumiem” iegūtie dati liecina, ka 85% aptaujas dalībnieku ir saskārušies ar viltus ziņām, tendenciozu vai safabricētu informāciju.
Pētījumā aptaujātie eksperti ir atzinuši, ka Latvijas informatīvās telpas aizsardzība ir viens no būtiskākajiem mediju vides jautājumiem. “Mediju loma kara apstākļos ir milzīga – mediji nav tikai starpnieki starp komunikatoru un auditoriju, bet principā viss notiek tieši mediju telpā,” izteicies viens no ekspertiem.
Esošajos apstākļos ir būtiski garantēt informatīvās telpas drošību, uzticamas un pārbaudītas informācijas pieejamību, tajā skaitā ierobežojot piekļuvi tādiem avotiem, kas izplata prettiesisku saturu, norādīts anotācijā. Samazinot nelegālo sistēmu izmantošanu, tiek veicināta ne tikai aizsargāta pakalpojuma sniedzēju aizsardzība, bet tas ir saistīts arī ar valsts drošības nodrošinājumu. Izplatītākais – “Tricolor TV”
NEPLP informēja, ka Latvijā izplatīti dažādi veidi, kā cilvēki mēģina skatīties TV programmas, izmantojot nelegālu pieslēgumu. Vieni sadarbojas ar “kaktu” meistariem, kas uzstāda nelegālas sistēmas vai risinājumus, citi izmanto cilvēku grupas piedāvātus maksas TV programmu piegādes pakalpojumus, kas nodrošināti ar pretlikumīgām sistēmām.
Pastāv trīs izplatītākie nelegālo pieslēgumu veidi. Pirmais ir tā dēvētās “Tricolor TV” kastītes. Vienkārši runājot, no īpaša uztvērēja, kurā ievieto dekodēšanas karti, izmantojot satelīta signālu, var skatīties TV programmas.
Jāpiebilst, ka “Tricolor TV” ir Krievijas lielākais tiešās televīzijas pakalpojumu sniedzējs, kas atrodas Sanktpēterburgā, un kopš 2005. gada ir pārraidījis 200 televīzijas kanālu Krievijas Eiropas daļā un Sibīrijā. 2014. gada oktobrī “Tricolor TV” nodrošināja satelīta pakalpojumus vairāk nekā 15 miljoniem abonentu. Dekodēšanas karšu koplietošana
Otrs izplatītākais veids ir televīzijas signāla dekodēšanas karšu koplietošanas tehniskais risinājums – “Card sharing” sistēma, kad programma tiek atkodēta un koplietota caur satelītu ar koda atslēgu. Minētais risinājums nodrošināts ar satelīta šķīvja, interneta pieslēguma un speciāli konfigurēta uztvērēja palīdzību, lai saņemtu un dekodētu ārzemju servera sūtītu signālu un klientam darītu pieejamu televīzijas saturu.
Kartes koplietošana, kas pazīstama arī kā lietotājvārdu koplietošana, ir metode, kas ļauj vairākiem klientiem vai digitālās televīzijas uztvērējiem piekļūt abonēšanas televīzijas tīklam tikai ar vienu derīgu abonēšanas karti.
Trešais veids ir nelicencēta IP TV (tehnoloģija televīzijas signāla pārraidīšanai pa interneta sakaru kanāliem). Apkaro nelegālo TV
2016. gadā Stokholmas Ekonomikas augstskolas asociētā profesora Arņa Saukas pētījumā “Maksas TV nelegālās apraides apjoms Latvijā”, kas tika veikts pēc biedrības “Par Legālu saturu!” pasūtījuma, tika secināts, ka nelegālā televīzija ir nopietna problēma. Ņemot vērā 2015. gada datus, pētnieks bija aprēķinājis, ka no vairāk nekā 707 000 Latvijas mājsaimniecību, kas abonē maksas televīziju, līdz pat 100 000 mājsaimniecību pērk šo pakalpojumu no nelegāliem TV satura izplatītājiem. Nodokļi netiek maksāti no aptuveni 12 miljoniem eiro.
Vai 100 000 mājsaimniecībās klīst nelegālās televīzijas rēgs?
Pirms Covid pandēmijas, Valsts policijai sadarbojoties ar biedrību “Par Legālu saturu!”, tika aktīvi apkarota nelegālā televīzijas programmu izplatīšana, kas bija par maksu vai bez maksas, informē NEPLP. Biedrības dati uz 2020. gada sākumu liecināja: trīs gadu laikā mājsaimniecībās nelegālo TV pieslēgumu skaits sarucis par 49% – no 100 000 mājsaimniecībām ar nelegālo TV pieslēgumu bija atlikušas 51 000. Lielai daļai bija nelegālie Krievijas satelīta pieslēgumi.
