NEPLP izstrādātā instrukcija palīdzēs identificēt audiovizuālus pakalpojumus pēc pieprasījuma.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir identificējusi vairākus iespējamos audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzējus, kuriem būtu jāsniedz NEPLP paziņojums, tādējādi kļūstot par elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Lai palīdzētu noteikt, vai video saturs internetā ir audiovizuāls pakalpojums pēc pieprasījuma, NEPLP izstrādājusi jaunu Instrukciju.
Latvijā audiovizuāla pakalpojumu pēc pieprasījuma jeb “video on demand” (VOD) pakalpojumu joma tiek regulēta jau desmit gadus un pirmais šī pakalpojuma sniedzējs NEPLP pieteicās 2013. gadā. Ņemot vērā, ka mediju daudzveidība interneta vidē pieaug un attīstās arī audiovizuālie pakalpojumi pēc pieprasījuma, NEPLP lēma izstrādāt jaunu Instrukciju, kas veicinās vienotu izpratni par audiovizuālā pakalpojuma veida “pakalpojums pēc pieprasījuma” pazīmēm un to saturu, tādējādi atvieglojot šī pakalpojuma identificēšanu.
“Izstrādājot jauno Instrukciju, NEPLP ņēma vērā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu un tās grozījumus, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, kā arī analizēja starptautisko praksi. Audiovizuālu pakalpojumu pēc pieprasījuma raksturo septiņas pazīmes, kurām jāpastāv vienlaikus. Pēc būtības tas ir pakalpojums, kurā pakalpojuma sniedzējs, uzņemoties redakcionālo atbildību, nodrošina plašai sabiedrības daļai domātus televīzijai līdzīgus raidījumus interneta vidē, ko skatītājs pēc pieprasījuma var skatīties tā izvēlētā laikā un vietā, pamatojoties uz pakalpojuma sniedzēja piedāvāto raidījumu katalogu. Pakalpojuma sniedzējs šādā veidā var gūt un parasti gūst ieņēmumus,” norāda NEPLP locekle Ieva Kalderauska. Viņa piebilda, ka Instrukcijas izstrāde ir būtisks solis, lai sekmētu audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma jomas sakārtošanu, kas ir viena no NEPLP darba prioritātēm.
Līdz šim NEPLP paziņojumus iesnieguši vairāk nekā 20 audiovizuālu pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzēji, tajā skaitā SIA All Media Latvia paziņojusi par pakalpojumu “TV3 Play”, SIA “Global Entertainment” par pakalpojumu www.lz.lv; SIA “Latvijas Mobilais Telefons” par pakalpojumu “LMT Viedtelevīzija”, SIA “Tet” – par vairākiem katalogiem “tet.plus” platformā, interneta ziņu portāls “Delfi” par “Delfi.tv” un nupat – SIA “IZDEVNIECĪBA RĪGAS VIĻŅI” par pakalpojumu vietnē jauns.tv.
NEPLP aicina iepazīties ar Instrukcijā norādīto un izvērtēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa sniegto pakalpojumu atbilstību pakalpojuma pēc pieprasījuma pazīmēm. Gadījumā, ja pakalpojums uzskatāms par pakalpojumu pēc pieprasījuma, NEPLP atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 22.pantā noteiktajam aicina iesniegt NEPLP paziņojumu par pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu, pievienojot apliecinājumu par patieso labuma guvēju.
NEPLP vērš uzmanību, ka pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšana bez paziņojuma iesniegšanas ir prettiesiska un saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 81.panta otrajā daļā noteikto “par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuāla pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu bez paziņojuma iesniegšanas Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divsimt līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.”
Ar šī gada novembrī NEPLP apstiprinātās jaunās Instrukcijas spēkā stāšanos spēku zaudē 2018.gadā izdotā instrukcija.
