NEPLP šogad būtiski vairāk atbalstīs vietējā satura raidījumu veidošanu komerciālajos medijos
Lai stiprinātu Latvijas informatīvo telpu un veicinātu vietējā satura raidījumu veidošanu komerciālajās televīzijās un radio, 2021. gada valsts budžetā Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) ir piešķirti 1,38 miljoni eiro. Tā ir vēsturiski lielākā valsts dotācija šim mērķim.
Šī gada valsts budžetā paredzētā dotācija sabiedriskā pasūtījuma raidījumu veidošanai komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos ir par 31% lielāka nekā 2020. gadā. Tas ir neskaitot līdzekļus neparedzētiem gadījumiem 1 miljona eiro apmērā, kas pērn tika piešķirti Covid-19 radītās krīzes seku mazināšanai komercmedijos. Šī gada finansējums ir divas reizes lielāks nekā 2018. un 2019. gadā, kad šim mērķim valsts budžetā tika atvēlēti attiecīgi 613,4 tūkstoši un 624,2 tūkstoši eiro.
Ar šo finansējumu konkursu rezultātā plānots atbalstīt kvalitatīvu vietējo analītisko, pētniecisko, reģionālo ziņu, kā arī medijpratībai, sabiedrības veselībai, bērniem un jauniešiem veltītu raidījumu veidošanu komerctelevīzijās un komerciālajos radio. Tāpat plānots atbalstīt kvalitatīvu izklaides un Latvijas kultūrtelpu stiprinošu raidījumu veidošanu.
«Komerciālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi uzrunā lielāko sabiedrības daļu – vairāk nekā 70% Latvijas skatītāju un klausītāju. Taču nevienlīdzīgie globālā reklāmas tirgus nosacījumi turpina negatīvi ietekmēt vietējos komercmedijus, salīdzinot ar tādiem spēcīgiem globālajiem medijiem kā Google, Facebook un citi. Taču no informatīvās telpas drošības viedokļa mūsu valsts interesēs ir, lai Latvijā būtu vietējo mediju daudzveidība un pēc iespējas plašāk pieejams vietējais saturs, tai skaitā komercmedijos. Tādēļ valsts atbalsts sabiedriskā pasūtījuma veidā ir ļoti svarīgs, lai Latvijas iedzīvotājiem arī turpmāk būtu pieejami kvalitvi vietējā satura raidījumi. Augstāku izmaksu dēļ tie ir visapdraudētākie,» saka NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.
Par komercmedijiem atbildīgais NEPLP loceklis Patriks Grīva uzsver: «Mums ir svarīgi, lai ar valsts finansējumu veidotie raidījumi būtu kvalitatīvi. Tādēļ rūpīgi vērtējam konkursā pieteikto raidījumu atbilstību izvirzītajiem kvalitātes kritērijiem un sabiedriskā pasūtījuma uzdevumiem. Kvalitātes prasību izpilde vai neizpilde ietekmē mediju uzņēmumu iespējas saņemt valsts finansējumu gan tekošajā, gan turpmākajos gados.»
NEPLP padomes priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete atzīmē: «Ja Covid-19 krīzes ietekmē šogad komercmediju reklāmas ieņēmumi turpinās samazināties tikpat strauji kā pērn, šis finansējums krīzes radītās sekas pilnībā nekompensēs. Taču tas būs atbalsts, lai saglabātu vietējo raidījumu daudzveidību. Līdztekus papildus valsts finansējums komercmedijiem būs pieejams arī no Mediju atbalsta fonda.»
«Turpinot pērn sākto praksi, konkursos varēs pieteikties tie mediji, kuri saviem satura veidotājiem nodrošinās pilnu sociālo garantiju klāstu. Šāda “apdrošināšanas polise” īpaši svarīga ir pandēmijas situācijā, kad daudzi žurnālisti, operatori ikdienā darbojas līdzās mediķiem, policistiem, pakļaujot sevi paaugstinātam inficēšanas riskam, lai sabiedrība saņemtu informāciju,» uzsver par satura attīstību atbildīgais NEPLP loceklis Jānis Eglītis, kurš prognozē, ka arī šis gads medijiem kopumā paies Covid-19 krīzes pārvarēšanas zīmē, tāpēc valsts atbalsts ir ļoti būtisks, lai kvalitatīvs satura apjoms nesamazinātos.
«Sniedzot mērķētu valsts finansējumu medijiem, mums ir iespēja sekmēt satura veidotāju profesionalitātes pilnveidi, kas ir būtisks nosacījums kvalitatīvas mediju vides attīstībai ilgtermiņā,» piebilst NEPLP locekle Ieva Kalderauska.
Aicinām mediju uzņēmumus sekot līdzi informācijai par konkursiem
NEPLP jau janvārī sāks izsludināt atklātus konkursus elektroniskajiem komercmedijiem, kur būs noteiktas precīzas kvalitātes prasības valsts finansējuma iegūšanai vietējo raidījumu veidošanā. Padome aicina mediju uzņēmumus sekot līdzi aktuālajai informācijai NEPLP mājas lapā.
Līdztekus NEPLP aicina Ministru kabinetu un Saeimu attīstīt un pilnveidot arī Mediju atbalsta fonda darbību, kā to paredz Nacionālā drošības koncepcija. Tādējādi būtu iespējams nodrošināt komercmedijiem vēl plašākas iespējas piedalīties atklātos konkursos valsts budžeta līdzekļu saņemšanai sabiedriski nozīmīga satura veidošanai, lai uzturētu daudzveidīgu mediju vidi un atbalstītu komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļudarbības nepārtrauktību, kā arī stiprinātu to kapacitāti.
Jāatzīmē, ka Latvijas sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio un portāla LSM.LV - pilnīgai iziešanai no reklāmas tirgus un attīstībai 2021. gada valsts budžetā ir piešķirts finansējums 8,3 miljonu eiro apmērā. Savukārt daļa sabiedrisko mediju līdzšinējo reklāmas ieņēmumu no šī gada nonāks komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu tirgū.
