Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums ir solis pretī sabiedrisko mediju efektīvākai pārvaldībai un ilgtspējīgai attīstībai
Valsts prezidents ir izsludinājis Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu, kas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī. Tā mērķis ir nodrošināt sabiedrisko mediju efektīvu un atklātu pārvaldību, neatkarību un atbildīgumu sabiedrības priekšā, kā arī veicināt to kvalitatīvu darbību un attīstību.
«Saeimas šī gada 19. novembrī pieņemtais Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums ir solis pretī sabiedrisko mediju efektīvākai pārvaldībai un ilgtspējīgai attīstībai,» saka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.
Vienlaikus viņš uzsver, ka «ir ļoti svarīgi pēc iespējas ātrāk izveidot Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, kuras pirmie svarīgākie uzdevumi būs sākt darbu pie vienota sabiedriskā medija izveides un attiecīgi finansējuma mehānisma izstrādes, lai sabiedriskie mediji nebūtu atkarīgi no ikgadējā valsts budžeta un varētu neatkarīgi, paredzami un ilgtspējīgi plānot savu darbību un attīstību ilgākā termiņā–.
Ivars Āboliņš norāda, ka šis likums mediju vides attīstībai ir svarīgs ar to, ka nošķir mediju uzrauga un sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāja funkcijas. Sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāja funkcijai tas paredz izveidot atsevišķu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (SEPLP), kas varēs pilnvērtīgi un efektīvi veikt kapitāldaļu turētāja funkciju. Savukārt Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) varēs pilnvērtīgi veikt mediju uzrauga un nozares attīstītāja funkciju. Šo funkciju nošķiršana no vienas puses stiprinās Latvijas mediju vides pārraudzību un attīstību un no otras - sabiedrisko mediju pārvaldību un attīstību.
Jaunais likums skaidrāk nosaka arī sabiedriskā pasūtījuma principus un sabiedrisko mediju darbības principus.
«Žurnālistikas attīstībai ir svarīga arī likumā paredzētā sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda izveide. Tas veido saikni starp medijiem un sabiedrību un veicina atbildīgu žurnālistiku. Pasaules prakse liecina, ka ombuds, analizējot žurnālistikas ētikas jautājumus, spēcina izpratni par kvalitatīvu un ētisku žurnālistiku un stiprina žurnālistikas tradīciju valstī, kā arī veido izpratni par to, kādu žurnālistiku mēs kā sabiedrība sagaidām. Tas ir īpaši svarīgi šajā viltus ziņu un dezinformācijas laikmetā,– saka NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete.
Papildus viņa norāda, ka jaunais likums caurvij redakcionālās neatkarības principa stiprināšanu, bet vienlaikus uzstāda prasību sabiedriskajiem medijiem strādāt saskaņā ar visaugstākajiem profesionalitātes standartiem un būt atbildīgiem pret sabiedrību.
