Pieņemts jauns Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums un izveidota īpaša padome.
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma jauno Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu, kura mērķis ir "nodrošināt sabiedrisko mediju efektīvu un atklātu pārvaldību, neatkarību un atbildīgumu sabiedrības priekšā, kā arī veicināt to kvalitatīvu darbību".
Plašākās debates šodien izvērtās par to, kam būtu jāapstiprina sabiedriskā medija galvenais redaktors, kā arī tas, vai likumā obligāti būtu jāparedz uzdevums mediju saturā ietvert saturu mazākumtautību valodā.
Jaunais likums nosaka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu stratēģisko mērķi, juridisko statusu, darbību, finansēšanas, pārvaldības un uzraudzības pamatprincipus.
"Likums ir apjomīgs un Latvijas sabiedriskajiem medijiem vitāli svarīgs. Tas veido jaunu sabiedrisko mediju uzbūves arhitektūru. Beidzot tiks sadalītas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes funkcijas, lai padome nav vienlaicīgi atbildīga gan par naudas, gan uzraudzības jautājumiem," uzsvēra par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.
Likumā noteikts, ka sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir kapitālsabiedrības, kurās visas kapitāla daļas pieder valstij.
Savukārt jaunizveidotā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) būs sabiedrisko mediju valsts kapitāla daļu turētāja.
SEPLP sastāvā būs trīs locekļi. Vienu no tiem izvirzīs Valsts prezidents, vienu - Saeima, bet vēl vienu - Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome. Likumā noteiktas vairākas prasības, kurām jāatbilst personai, lai ieņemtu attiecīgo amatu, piemēram, persona nevarēs būt politiskās partijas vai partiju apvienības izveidotas lēmējinstitūcijas vai izpildinstitūcijas loceklis, kā arī politiskās partijas biedrs. SEPLP locekļus varēs apstiprināt amatā atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Savukārt padomes priekšsēdētāju locekļi no sava vidus ievēlēs uz vienu gadu.
Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdē būs ne vairāk kā trīs valdes locekļi, kurus ievēlēs SEPLP. Valdes locekļi nebūs tiesīgi izmantot savas pilnvaras, lai tieši vai netieši ietekmētu sabiedrisko mediju redakcionālos lēmumus. Par redakcionālās politikas veidošanu un īstenošanu būs atbildīgs sabiedriskā medija galvenais redaktors. Redaktora amata kandidātu izvirzīs valde, bet uz pieciem gadiem amatā ievēlēs SEPLP.
Likumā noteikts, ka valsts budžeta dotācija sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai nedrīkstēs būt mazāka kā iepriekšējā gadā.
Paredzēts arī aizliegums sabiedrisko mediju programmās un pakalpojumos, tostarp interneta vidē, izvietot visu veidu komerciālos paziņojumus.
Šim ierobežojumam noteikti arī vairāki izņēmumi.
Jaunais likums paredz arī sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda izveidi. Tas pārraudzīs sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sniegto pakalpojumu atbilstību likuma projektā noteiktajam mērķim un pamatprincipiem, kā arī sabiedrisko mediju ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām. Tāpat ombuds būs tiesīgs ar pamatotu iesniegumu vērsties Saeimā, rosinot SEPLP locekļa vai visas padomes atcelšanu, ja ombuds būs konstatējis, ka padomes locekļa darbība vai bezdarbība rada draudus sabiedriskā medija redakcionālai neatkarībai. Ombudu uz pieciem gadiem ievēlēs SEPLP, kandidatūras iepriekš saskaņojot ar sabiedrisko mediju ētikas padomēm.
