Vai būs jāiegādājas jauns telefons jeb kā sankcijas pret "Huawei" ietekmēs patērētājus Latvijā?
Pēdējo dienu laikā ziņu virsrakstos ne reizi vien lasāms Ķīnas tehnoloģiju uzņēmuma “Huawei” nosaukums. Tam iemesls ir nesaskaņas starp ASV un Ķīnu, kādēļ pret “Huawei” noteikti dažādi ierobežojumi. Tieši šīs kompānijas ražotās ierīces plašā klāstā ir iespējams iegādāties arī Latvijā. Portāls TVNET skaidro, ko šī situācija nozīmē Latvijas patērētājiem.
Kas ir noticis?
Pēdējo mēnešu laikā ASV un vairākas citas valstis ir ierobežojušas "Huawei" ražojumu lietošanu, galvenokārt telekomunikāciju infrastruktūrā, norādot, ka tehnoloģiju ražošanas uzņēmums ir tuvs Ķīnas valdībai un tā ražojumi var tikt izmantoti informācijas iegūšanai. "Huawei" šādas apsūdzības ir noraidījis.
Pagājušās nedēļas nogalē ASV interneta tehnoloģiju uzņēmums "Google", kura operētājsistēma "Android" darbojas lielākajā daļā pasaules viedtālruņu, paziņoja, ka sāk saraut saites ar "Huawei".
Dienu vēlāk ASV amatpersonas atlika aizliegumu piegādāt amerikāņu tehnoloģijas "Huawei" par 90 dienām, atzīstot, ka šis laiks ir vajadzīgs programmatūras atjaunināšanām un citu līgumsaistību izpildei.
ASV Tirdzniecības ministrijas dokumentā teikts, ka šī atlikšana nemaina aizliegumu, kuru noteica ASV prezidents Donalds Tramps, to pamatojot ar nacionālās drošības apsvērumiem. Šis aizliegums rada nozīmīgas sekas ASV un Ķīnas tehnoloģiju firmām.
Ne tikai "Google", bet arī ASV mikroshēmu ražotāji, tostarp "Intel", "Qualcomm" un "Broadcom", ir iesaldējuši programmatūras un būtisku detaļu piegādes "Huawei".
Vai noteiktie ierobežojumi skars Latvijas patērētājus?
Arī Latvijā viens no izplatītākajiem viedtālruņu zīmoliem, ko izmanto patērētāji, ir “Huawei”. Tāpat šī firma ražo arī bezvadu interneta maršrutētājus, ko piedāvā dažādi interneta pakalpojumu sniedzēji.
Latvijas Aizsardzības ministrijā (AM) portāls TVNET noskaidroja, ka ministrija seko līdzi kiberdrošības aktualitātēm gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī, tai skaitā arī jautājumiem par “Huawei” produktiem un “Huawei” iekļaušanu ASV sankciju sarakstā, kam sekoja “Google” paziņojums par sadarbības pārtraukšanu ar Ķīnas kompāniju.
“Jebkuras sankcijas, kuras tiek vērstas pret kādu valsti vai šajā gadījumā - uzņēmumu, var tieši vai netieši ietekmēt patērētājus Latvijā,” teikts ministrijas ziņojumā.
Tiek skaidrots, ka “Android” licences atņemšana “Huawei” nozīmēs, ka šīs kompānijas ražoto ierīču, kuru darbību nodrošina “Android” operētājsistēma, lietotāji, visticamāk, nesaņems drošības atjauninājumus, kas ierīces padarīs ievainojamas. Ietekmēto lietotāju skaits Latvijā nav zināms, jo Aizsardzības ministrija neapkopo informāciju par konkrēta ražotāja produktu lietotāju skaitu valstī.
AM norāda, ka gadījumā, ja tiks konstatēti kādi drošības riski, sabiedrība par to tiks laikus informēta.
“Tomēr katram pašam rūpīgi jāizvērtē riski pēc pieejamās informācijas un jāizdara secinājumi par to, kāda veida informāciju un programmas glabāt ierīcēs. Tāpat aicinām rūpīgi izvērtēt tāda ražotāja iekārtu iegādi un turpmāku izmantošanu, par kura spēju nodrošināt datu drošību ir radušies jautājumi,” norāda ministrijā.
Ko par šo situāciju saka mobilo sakaru operatori?
Vieni no galvenajiem “Huawei” ierīču izplatītājiem Latvijā ir mobilie operatori, kuri piedāvā iegādāties ne tikai “Huawei” viedtālruņus, bet arī izmantot mājas bezvadu internetu, ko nodrošina “Huawei” ražotie rūteri.
Mobilo sakaru operatora “Tele2” pārstāvis Oskars Fīrmanis portālam TVNET sacīja, ka ir vēl daudz neskaidrību, kas notiks nākotnē, tādēļ operators cieši kontaktējas ar “Huawei” pārstāvjiem un seko līdzi šim procesam. Tiklīdz būs kāda jaunāka informācija, par to klienti tiks informēti.
“Mums pieejamā informācija liecina, ka “Google” (“Android”) lēmums attiecas tikai uz nākotnes iekārtām, bet ne tām, kas jau ir saražotas un pieejamas tirgū.
Tādēļ tiem klientiem, kuri pašlaik izmanto “Huawei” telefonus, nav pamata satraukties,” skaidro Fīrmanis.
“Latvijas Mobilā telefona” (LMT) pārstāvis Valdis Jalinskis atsaucās uz “Huawei”, “Google” un “Android” sniegto informāciju norādot, ka lēmums par “Huawei” ierobežojumiem esošos produktus neietekmē. Tāpat pašlaik nav redzamas arī kādas pieprasījuma izmaiņas attiecībā pret “Huawei” produktiem.
Savukārt operatora “Bite” tehniskais direktors Gints Butens skaidro, ka ierīču tehnoloģiskās iespējas nodrošina ražotājs, nevis mobilo sakaru operators. Tādējādi jautājumi, kas skar jebkura ražotāja ierīču tehnoloģiskās iespējas un nodrošinājumu, piemēram, operētājsistēmu, ir paša ražotāja pārziņā.
“Savā publicētajā oficiālajā paziņojumā “Huawei” norāda, ka turpinās sniegt drošības atjauninājumus un pēcpārdošanas pakalpojumus visiem esošajiem “Huawei” un “Honor” viedtālruņu un planšetdatoru produktiem, kas jau tikuši pārdoti vai atrodas noliktavās visā pasaulē, kā arī turpinās veidot drošu un ilgtspējīgu programmatūras ekosistēmu, lai lietotājiem visā pasaulē nodrošinātu tikai pašu labāko pieredzi,” skaidro Butens.
Kā rīkoties valsts institūcijām?
Citās valstīs ir izskanējušas bažas par drošības riskiem, ko rada "Huawei" tehnoloģiju plašā izmantošana, jo īpaši 5G mobilo tehnoloģiju ieviešanā. Tas ir tādēļ, ka ASV un citas valstis, piemēram, Lielbritānija, uzskata, ka šis uzņēmums ir tuvs Ķīnas valdībai un tā ražojumi var tikt izmantoti nesankcionētai informācijas iegūšanai.
Tāpat ASV izlūkdienesti pauduši pārliecību, ka "Huawei" saņem Ķīnas armijas atbalstu un tās aprīkojums var sniegt Ķīnas izlūkdienestiem piekļuvi citu valstu sakaru tīkliem.
Latvijas Aizsardzības ministrija akcentē, ka aizliedzot vienu konkrētu produktu, netiks atrisināta problēma.
“Ņemot vērā produktu, pakalpojumu un programmatūru, kā ar to saistīto risku daudzveidību, jebkurām drošības prasībām ir jābūt attiecināmām plašāk un nevis tikai uz konkrētu ražotāju,” norāda ministrija.
AM vērš uzmanību, ka Latvijā ir izveidota tiesiskā bāze informācijas tehnoloģiju drošības jomā. Īpaša uzmanība ir pievērsta valsts un pašvaldību institūciju informācijas un komunikāciju tehnoloģijām, informācijas tehnoloģiju kritiskai infrastruktūrai, pamatpakalpojumu un digitālo pakalpojumu sniedzējiem, ir noteiktas minimālās drošības prasības, pienākums ziņot par drošības incidentiem.
Tāpat arī ir paredzēts, ka līgumus par pakalpojumu, programmatūru vai iekārtu iegādi vai uzturēšanu paaugstinātas drošības sistēmām (informācijas tehnoloģiju kritiskā infrastruktūra, sistēmas, ko izmanto pamatpakalpojuma vai digitālā pakalpojuma sniegšanai un valsts un pašvaldību sistēmas ar augstu vai vidēji augstu drošības klasi) var slēgt tikai ar NATO, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstī reģistrētu uzņēmumu.
“Katras iestādes vadītājam ir jārīkojas atbildīgi, jāizvērtē iespējami riski un jānodrošina iestādes informācijas tehnoloģiju drošība. No šī gada spēkā ir norma, kas, nepieciešamības gadījumā, ļauj valsts drošības iestādēm un Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijām izplatīt ieteikumus par izmantotajām informācijas un komunikācijas tehnoloģijām,” norāda ministrija.
AM uzsver, ka tā izvērtē, kādas iekārtas, tostarp arī mobilos telefonus, lieto aizsardzības nozares darbinieki. Izvēloties telefona aparātus, Aizsardzības ministrija vadās pēc tās rīcībā pieejamās informācijas par to drošības riskiem, zināmajiem drošības caurumiem, CERT.LV un sabiedroto valstu atklātajiem drošības apdraudējumiem.
