Pētnieks: Krievijas propagandas mediju aizliegumi darbojas tikai noteiktu laiku
Krievijas propagandas mediju aizliegumi darbojas tikai noteiktu laiku, jo pretinieks izgudros dažādus veidus, kādos tos apiet, intervijā aģentūrai BNS sacīja Ukrainas Militāri politisko pētījumu centra eksperts informācijas drošības jautājumos Vjačeslavs Gusarovs.
«Mēs visu laiku runājam par to, ka nepieciešams kaut ko aizliegt. Ja ir Krievijas televīzijas kanāls, tad tas ir jāaizliedz. Ja ir Krievijas laikraksts - tas ir jāaizliedz. Taču, ja mēs visu laiku kaut ko aizliegsim, tad pretinieks no otras puses izgudros dažādus veidus, lai šos aizliegumus apietu,» sacīja Ukrainas eksperts.
Viņš uzsvēra, ka arī paši propagandas mediju aizliegumi darbojas tikai noteiktu laiku. «Informatīvā plūsma ir savā ziņā kā noteikta substance - tajā vienmēr kaut kas ir. Ja mēs paši šajā informatīvajā plūsmā radām caurumus, mēs paši sev veidojam problēmas. Informācijas lietotāji sāk uzdot jautājumus, kādēļ tas [aizliegumus] notika. Viņi uzskata - mūsu valdībai nav taisnība, es kā brīvs cilvēks gribu brīvi pieejamu informāciju. Tādējādi rodas konflikts,» atzina Gusarovs.
Lai atrisinātu šādu dilemmu, ir jārada alternatīvas. Eksperts norādīja, ka, ja, piemēram, Latvija aizliedz kādu Krievijas laikrakstu, tad tā vietā ir jābūt citam, alternatīvam produktam. «To pat nevajag no jauna radīt. Eksistē citas avīzes, laikraksti, kas var nedaudz pārorientēties un ieņemt iepriekšējo vietu. Aizliegtais auglis ir salds,» pauda Ukrainas Militāri politisko pētījumu centra pārstāvis.
Gusarovs ir Ukrainas Militāri politisko pētījumu centra eksperts informācijas drošības jautājumos, kā arī grupas «Informatīvā pretestība» dalībnieks. Gusarovs ir rezerves pulkvedis, ilgu laiku nodarbojies ar informācijas karu problemātiku. Pašlaik profesionāli nodarbojas ar Krievijas informatīvo operāciju pret Ukrainu analīzi.»
Jau vēstīts, ka Rīgā piektdien notika seminārs "NVO un mediju loma hibrīdkarā. Ukrainas pieredze divus gadus pēc Krievijas iebrukuma", kurā eksperti no Ukrainas stāsta par tiem hibrīddraudiem, ar kuriem valstij nācās saskarties Krievijas agresijas rezultātā.
Pasākumā tika ieskicēti mehānismi cīņai ar hibrīdapdraudējumiem, tostarp Ukrainas pieredze likumdošanas jomā, un sniegta jaunākā informācija par situāciju nemiera skartajos šīs valsts reģionos.
Seminārā uzstājas Ukrainas Informācijas politikas ministra vietniece Tatjana Popova, Militāri politisko pētījumu centra vadošais eksperts Gusarovs, Hibrīdkara pretestības biroja dibinātājs Jevgenijs Magda, kā arī Latvijas Aizsardzības ministrijas Parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļējevs.
Minēto Ukrainas ekspertu pārstāvētās organizācijas aprīlī laidušas klajā semināra tematiku papildinošus materiālus. Hibrīdkara pretestības birojs izdevis ziņojumu "Krievija - 2016: hibrīdkara kontūras". Savukārt Gusarovs ir viens no jaunās grāmatas "Iebrukums Ukrainā: Krievijas agresijas hronika" autoriem.
